Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte savos romānos bieži pievēršas tematiem, kas vēsta par Latvijā dzīvojošu cilvēku likteņiem. Lasītājus šajos darbos aizrauj ne vien sižeta risinājums, bet arī detalizēti aprakstītās ģeogrāfiskās vietas un sabiedrības dzīve. Autorei padodas spilgts laikmeta un vides tēlojums, jo daudz darba tiek ieguldīts vēsturisku dokumentu un liecību izpētē. Līdztekus reāliem dzīvesstāstiem tādējādi atklājas plaša un patiesa Latvijas un arī Eiropas vēstures panorāma visa 20. gadsimta garumā. Rakstnieces daiļradē iecienīti temati ir Latvijas brīvvalsts laiks, pasaules kari, bēgļu ceļi, okupācija, izsūtīšanas, dzīve okupētajā Latvijā un mūsdienās.
Annas Skaidrītes Gailītes jaunākajā romānā “Neredzamo važu gūstā” izsekots vācu zēna Pētera Tomasa, vēlāk saukta Pierre van de Velde, tad – Georgs Jaunzemis, liktenim. Puisēns 1945. gadā tiek nolaupīts no bērnu patversmes Briselē. Līdztekus sižetiski spraigajiem notikumiem autore cenšas izprast latviešu sievietes – bēgles Annas Rauzes motivāciju: kāpēc viņa bērnu nolaupa un ar to bēguļo pa pasauli, mainot dzīvesvietas Briselē, Lībekā, Minhenē, līdz beidzot nokļūst Jaunzēlandes pilsētā Kraistčērčā. Liktenīgu sakritību un oficiālo dienestu nolaidības dēļ nolaupītā bērna pēdas, starptautiskās meklēšanas atrastas, atkal tiek pazaudētas, jo Anna Rauze prot neiedomājami veikli izvairīties, labot ierakstus dokumentos, mainīt dzīvesvietas, aprēķināt iespējamos draudus.
Līdztekus spraigajiem notikumiem romāns ir arī vēstījums par mīlestību, ģimeniskumu, sirsnību, ko Pēteris Tomass izjūt, sastopot latviešu sievieti Viju, kas ne vien atšķetina viņa dzīves sarežģītos pavedienus, bet arī kļūst par dzīvesdraugu.
“Pārsteidzošo un dramatisko Pētera Tomasa likteņstāstu dzirdēju no savas kolēģes, kura man ieteica to uzrakstīt žurnālam,” atceras žurnāliste Tekla Šaitere. “Pirmajā tikšanās reizē ar Pēteri un Viju stundas aizritēja nemanot — samezglotā un būtībā iznīcinātā Pētera dzīve, aizkustinošā tuvības veidošanās divu padzīvojušu cilvēku starpā, Pētera un Vijas aizrautīgie patiesības meklējumi dažādos arhīvos un negaidītais rūgtais atklājums mani aizkustināja. Sapratu, ka šis stāsts ir grāmatas lappušu cienīgs, un uzticēju to savam draugam – lasītāju iemīļotai rakstniecei, Veidenbauma prēmijas laureātei Annai Skaidrītei Gailītei. Toreiz nezināju, ka uzveļu viņas pleciem gandrīz nepārvaramu smagumu. Taču rakstniece neatkāpās, un nu lasītāji saņem grāmatu, kas aizraujoši izlasāma vienā elpas vilcienā.”
