Vārda dienu svin: Gundars, Kurts, Knuts

Nelūgtais viesis – pārtikas un drēbju kode

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ielākajai daļai cilvēku kodes pieminēšana liek noskurināties. Vieniem prātā nāk izķērnāti, tīmekļiem pievīti un kunkuļaini putraimi, milti vai auzu pārslas virtuves skapīti, kur uz dzīvi apmetusies tā sauktā „pārtikas kode”. Citi ar skumjām atceras kādu sevišķi iemīļotu vilnas apģērba gabalu, no kura nācies atvadīties, jo tajā ģimenes svinības sarīkojusi drēbju kode.
Abi šie kaitēkļi pieder pie zvīņspārņu vai tauriņu dzimtas, ir sinantropi (dzīvo tikai cilvēku tuvumā) un velta savu nelielo mūžu pēcnācēju atražošanai, ne viens, ne otrs nav gaidīts viesis mūsu mājokļos.


Pārtikas produktu svilnis jeb „pārtikas kode”
Lai arī virtuves skapīšu lielāko biedu pārtikas produktu svilni tautā mēdz dēvēt par kodi, svilnis ir tauriņš, nevis kode un pieder pie svilņu dzimtas. Šis nelielais tauriņš spējīgs izdzīvot tikai cilvēka tuvumā, dabā tas nav sastopams.

Pats tauriņš nekādu kaitējumu pārtikas produktiem nenodara. Viņa mūžs beidzas pēc oliņu izdēšanas. Visu posta darbu vaininieki ir kāpuri, kuri izšķiļas no tauriņa izdētajām olām. Pārtikas produktu svilņa kāpura iecienītākā barība ir dažādi graudaugu izstrādājumi: auzu pārslas, miežu putraimi, manna, arī milti. Ja virtuves skapīti bez šīm uzkodām atrodami žāvēti augļi, plūmes, rozīnes vai aprikozes, svilnis jūtas kā paradīzē nokļuvis. Ir bijuši gadījumi, kad tie atrasti šokolādē, un novērots, ka svilņa kāpuru iecienītākās ir pašu mājās ražotās konfektes „Serenāde”. Bada laikos, kad parastā ēdienkarte nav pieejama, šis kaitēklis nesmādē arī tēju, neatkarīgi no tā vai tēja ir pašu rokām vākta, vai nāk no veikala plaukta.

Pārtikas produktu svilņa radītie bojājumi cilvēka veselībai nav bīstami vai kaitīgi, tomēr diez vai atradīsies kāds, kas labprāt ēstu kaut ko, kur mitinās kāpuri. Turklāt jāņem vērā, ka konkrētais produkts ir kāpura „dzīvoklis”, līdz ar to tur tiek nokārtotas visas dabiskās vajadzības.

Attīstība un vairošanās
Sviļņa dzīves ceļš sākas ar olu. Tauriņa mātīte izdēj oliņu, kas ir ļoti neliela un ar aci nav saskatāma. Ola var tiktt iedēta gan virtuves skapīša spraugās, gan pašā produktā. No olas izšķiļas kāpuriņš, kurs kāri metas baudīt cilvēku sagādātos gardumus. Kāpura žokļi ir tik spēcīgi, ka izgrauzt caurumu papīra vai politelēna iepakojumā viņam problēmas nesagādā. Turklāt, tikko izšķīlies kāpurs ir tik mazs, ka var ielīst pa jebkuru spraugu.

Galvenā pazīmes, kas liecina par pārtikas produktu svilņa kāpura klātesamību, ir salipuši putraimi un staipekņi. Staipekņi izdalās no siekalu dziedzeriem kāpuram ēdot, un, lai kur kāpurs dotos, velkas viņam līdzi.
Vēlāk, kad kāpurs ir gana barojies un attīstījies, viņš pamet vietu, kur līdz šim mitis un veido kokonu. Tādēļ kokonu bieži vien var redzēt virtuves skapīša stūrī vai kur citur. Kokona tiek veidota no tiem pašiem staipekņiem, kas izdalās siekalu dziedzeru darbības rezultātā. Pēc zināma laika no kokona izlido tauriņš, kurš rada jaunas oliņas. Vairošanās iespējama tikai tad, ja tauriņu mātīte ir sapārojusies ar tēviņu un tikušas apaugļotas olas. Vairošanās un kāpuru attīstības procesa ilgums ir atkarīgs no apkārtējās temperatūras. Jo zemāka temperatūra, jo lēnāk notiek vairošanās procesi.

„Bonuss” iepirkumu groziņā vai sveiciens no kaimiņiem
Cilvēku mājokļos pārtikas produktu svilnis lielākoties nokļūst tieši no veikala plaukta. Bieži vien ir tā, ka nopērkot putraimus vai kādu citu graudaugu produktu redzam, ka it kā viss ir kārtībā, bet pēc kāda mēneša jau pa dzīvokli laidelējas tauriņi, bet produktos vērojami kāpuru atstātie staipekņi. Nelielos veikalos, kur produktu plūsma nav tik liela, gadās nopirkt produktus, kuros jau pamanāmi svilņa kāpura nedarbi, staipekņi un kunkulīši. Šī parādība izskaidrojama gan ar produktu ražošanas ciklu, gan ar uzglabāšanu. Ja kāda no ražošanas cikla posmiem produktiem ir bijusi saskarsme ar pārtikas produktu svilni vai tas par savu mājvietu izvēlējies noliktavu, kur produkti tikuši uzglabāti, iespējamība, ka tajos nav iedētas pārtikas svilņa olas, ir ļoti maza.

Siltākā laikā, piemēram, vasarā iespējams, ka tauriņš izlido ārpus mājas, veic nelielus attālumus un ielido kādā citā, tuvumā esošā mājā. Atnest mājās pārtikas svilni pēc viesošanās pie draugiem vai kaimiņiem, ja vien no viesību nama netiek pārnests kāds no produktiem, nav iespējams.

Kā padzīt nelūgto viesi no virtuves?
Vienīgais veids, kā ierobežot pārtikas produktu svilņa „uzvaras gājienu” virtuvē – produktus uzglabāt tīros, hermētiski noslēgtos stikla, metāla vai plastmasas traukos, neļaujot kāpuram piekļūt kārotajai maltītei. Ja hermētiski slēgtā traukā parādās kāpuri, vai citas pazīmes par to klātesamību, tas produktā ir bijis jau pirms tā iebēršanas traukā. Bojātos produktus obligāti jāizmet.

Virtuvē lietot kaitēkļiem domātus ķīmiskus līdzekļus nebūtu visai prātīgi, jo tie var nonākt saskarē ar pārtikas produktiem. Ir divi ekoloģiski un videi draudzīgi līdzekļi kā iznīdēt svilni:
Produktus, kur redzams, ka darbojies kāpurs, jāievieto līdz 100˚C uzkarsētā cepeškrāsnī un kādu laiku jāpakarsē. Karstumā kāpuri un olas iet bojā.
Bojāto produktu ievieto saldētavā -19/-20˚C un sasaldē.

Ir dzirdētas tautas gudrības, ka pārtikas svilni varētu padzīt skapīšos ievietojot citrona šķēlītes, lauru lapas vai lavandu, tomēr entomologs Voldemārs Spunģis šīs metodes apšauba, sakot, ka citrons un lavanda drīzāk varētu nokļūt uz kāpura kārā zoba. Tāpat maz ticams, ka līdzēs skapīšu izmazgāšana ar etiķūdeni.

Drēbju kode
Kodes tāpat kā svilnis pieder pie tauriņu dzimtas un dabā ir sastopami vairāki drēbju kožu veidi. Drēbju kode ir sinantrops, kas par savu mītnes vietu izvēlas drēbju skapi, vai citas vietas, kur pieejama vilna vai vilnas izstrādājumi. Drēbju kode lido tikai naktīs, dienā to redzēt nevar. Iemīļoto drēbju skapi tās pamet reti. Kodes mūžs ir analogs sviļņa – izšķilšanās no oliņas, kāpurs, kokona, tauriņa izšķilšanās, pārošanās un nāve.

Drēbju kodes kāpuri ēd tikai vilnu, jo tur atrodamas kāpuru attīstībai nepieciešamas vielas. Tieši tādēļ ar kodi cīnīties ir vieglāk kā ar pārtikas svilni, kura ēdienkarte ir daudzveidīgāka. Kodēm sevišķā cieņā ir netīra vilna. Visbiežāk no kožu uzbrukumiem cieš cimdi, zeķes, džemperu paduses. Lielākoties tie ir apģērbi, kur iespējamas sviedru paliekas.

Ir gadījumi, ka mājā ielido dzīvnieku kodes, kas dzīvo brīvā dabā un pārtiek no dzīvnieku vilnas.

Dažas metodes kā tikt galā ar drēbju kodēm:
Apģērbus jāuzglabā politelēna maisiņos. Atšķirībā no pārtikas produkta svilņa, kodei šis materiāls negaršo un nav pa zobam. Ja kode jau būs apģērbā, tas tiks sagrauzts, bet netiekot pie jaunas barības ies bojā.
Skapī ievietot lavandu vai citus spēcīgi smaržojošus augus. Šie augi kodes neatbaida, bet spēcīgais aromāts neļauj saost barību, bet bez barības kode iet bojā. Tieši tādēļ agrāk skapjos tika likts naftalīns.
Tā kā kodēm īpaši garšo netīra vilna, skapī var ievietot kādu netīru vilnas apģērbu, to ziedojot kožu vajadzībām.

Interesanti:
Ne kodes, ne pārtikas produkta svilņi nelieto ūdeni, bet viņu organisms satur ūdeni. Tas ir metaboliskais ūdens, ko kāpuri izstrādā pārstrādājot uzņemto barību.
Pārtikas svilnis izdēj 50-400 oliņas, savukārt kožu mātīte līdz 200 olām, gada laikā var izaugt vairākas paaudzes.

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu