Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Neglīti godīgi

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Mana krustmāte Flo šomēnes stipri tūļīga. Dažbrīd šķiet, ka teju, teju būs klāt, bet tad atkal pazūd nez kur. Atkal atsūta pastkarti, ka ir netālu un atkal pazūd. Kā tāda šī gada vasara.

Lai nu kur viņa arī nebūtu aizkavējusies, viss tas skaistais gladiolu, balto matu lentu, nospodrināto kurpīšu, mazo uzvalciņu un satraukto čalu trakums manas vakarnakts pirmsmiega un šī rīta pusmiega minūtes padarīja stipri domīgas. Ko es darītu, ja Flo tomēr neierastos? Ko es darītu, ja manā dzīvē negaidīti uzrastos strīpiņa, kuras patiesumu apzīmogotu arī vizīte ārsta kabinetā? Kā es rīkotos? Un, pats svarīgākais, kā rīkotos viņš? Noliktu uz galda banknoti, aizlaistos, novērstos, akceptētu to kā apzinātu izvēli vai nedrošu avantūru, izliktos, ka tā ir tikai mana problēma, nobītos, priecātos – kā? Tomēr dziļi sirdī jau zinu, ka tas apliecinājums neesošai strīpiņai, kas pie manis ieradīsies pēc dažām minūtēm, stundām vai rīt, man aiztaupīs krietnu rūgtuma, sāpju un vilšanās biķeri. Un šoreiz tā ir daudzkārt labāk.

P.S.Parāk teatrāli, lai varētu ticēt, ka patiesi, bet Flo ir klāt. Kamēr es pamīšus citiem darbiem klabinu liekas atklātības teikumus pusei pasaules, Flo ieradās ar visu savu sasodīto koferi, uz palikšanu. Par to es šovakar iedzeršu glāzi vīna. Tikai traki mulsinoši – es nezinu, tā glāze būs priekam vai skumjām par godu. Prozit!

Dalīties.

2 komentāru

  1. Es laikam tomēr priecājos, ka tev viss beidzās "veiksmīgi"! Ir tik dīvaini, ka tikai šādos brīžos mēs pa lielam sākam domāt ar galvu, sākam domāt, ko liekam uz spēles, parakstoties uz šādām dēkām. Un vēl dīvaināk, ka šādos brīžos mums mierinājumu un drošības sajūtu atnes tādas kā Flo, nevis, piemēram, mīļotā, kas "nespēj bez mums dzīvot" atbalstošie un mierinošie vārdi!

  2. Zane Zane on

    Paldies! Taisnība jau Tev ir, tikai mazu, neprātīgu mirkli jocīgi mazohistiskā kārtā gribējās, lai šoreiz nebeidzas "veiksmīgi", jo varbūt tas vai, pareizāk sakot, jau paredzamā viņa reakcija būtu bijis pēdējais piliens, lai tas kauss beidzot sāktu līt pāri. Ak Dievs, cik šausmīgi tas izklausās – cerēt, ka ja nekas cits, tad vismaz neplānota grūtniecība būs glābiņš no pašas mīkstmiesības apburtā loka. Bet nē, tā tikai izklausās. Un tas mirklis patiesi bija mazs.

Atbildēt Zane Zane Atcelt