Vārda dienā ciemiņi jau nāk neaicināti. Man arī šoreiz tik piezvanīja un paprasīja, vai esmu mājās. Nezinu, vai esmu teikusi, bet mana bijusī kaimiņiene un darba kolēģe tikusi pie dēla, mazmeita viņai ir tikai gadu jaunāka par šo dēlu. Kristiāns viņu sauc par mammu.
Runā gan Kristiāns maz, ne tikai tāpēc, ka viņam pēc dažiem mēnešiem būs 4 gadi. Labi, ka vispār runā, ka iet kājām, ka ēd.
Sākumā, kad puika pat nerāpoja, dakteri teica, ka viņš nekad nestaigās, kreisā ķermeņa puse nav pietiekami kustīga, rupji runājot, viņam ir caurums smadzenēs. No kā tādas smadzeņu neattīstības lietas radušās, laikam nav zināms. Kristiāna īstā māte tikai pirmajos grūtniecības mēnešos dzēra un pīpēja uz nebēdu. Nu jau esmu pateikusi, ka mana paziņa nemaz nav Kristiāna īstā mamma, tikai paņēmusi Kristiānu aizbildniecībā. Viņa pati visu mūžu ir bijusi traka uz bērnu namu, internātskolu bērniem. Kristiāna īstā māte kādu laiku mitinājās pie Ingunas, tad izrādījās, ka skuķis kaut kādos gados 16 ir stāvoklī. Dzemdēja. Bet jau sākumā par savu dēlu daudz neko nelikās ne zinis. Līdz Inguna pateica – varu uzturēt vienu, ne divus cilvēkus. Uzturēšana naudas ziņā ir viens jautājums, bet par sīko jārūpējas kā jaunībā par bērniem, jābūt visu laiku klāt…
Jāpaklausa, kad Kristiāns, tikai Ingunai vien saprotot, saka – gribu ciemos pie suņiem. Man ir divi zeltainie retrīveri un pirms gadiem diviem staigājām ciemos pie Kristiāna – ir arī tāda suņu terapija, sīkajam ir svarīgi kaut tikai glaudīt suni. Un zeltainie nekož, sargā bērnus. Tagad gan Kristiānam teicu – iespēju robežās uzmanies, tevi var apgāzt, sunes ir spēcīgas.
Kristiāns ir invalīds, visu mūžu tāds būs. Īstā Kristiāna māte esot teikusi – labi, ka invalīds, nebūs jāstrādā. Bet es esmu briesmone un saku, ka tās akcijas, ko organizē jau gadiem slimu bērnu glābšanai, ir nožēlojamas. Vienam bērnam par desmitiem tūkstošiem latu iemāca staigāt, bet tālāk par staigāšanu viņš tāpat netiks. Protams, katrā konkrētā gadījumā vecāku ir žēl. Bet…
Kurš apēda vairāk keksa – Kristiāns vai sunes, zina tikai Inguna.
Negaidīts gaidīts ciemiņš
Dalīties.
2 komentāru
Nu gan Guntiņa sirdi izkratījusi
Es arī laikam esmu briesmonis,jo arī uzskatu ,ka tās akcijas katru gadu bērnu glābšanai ir nožēlojamas.Ko dod viena ,divu bērnu it kā izglābšana,ja ir n-tie bērni,kuru vecāki aiz kautrības pat necenšas lūgt palīdzību sabiedrībai.Cīnās paši saviem spēkiem ,kā var un māk. Nudien,visa mūsu sabiedrība ir slima,gan fiziski,gan garīgi.. Kādam tas rūp?!?