Nedaudz no rudens burvības..

Ir rudens. Sajūtu un emociju laiks. Mazliet skumji, klausoties lietus lāšu pakšķēšanu uz palodzes, un mazliet priecīgi, pētot koku tērpšanos krāsainos lapu mēteļos. Mazliet auksti, vērojot gājputnu pošanos tālajā ceļā, un mazliet silti, ļaujoties pēdējiem saules staru glāstiem. Mazliet vientuļas un mazliet sirdssiltas sajūtas. No vienas puses vēlamies palikt vienas un pārdomāt vasaras spilgtākos mirkļus, padarītos vai vēl nepagūtos darbus, tā teikt atskatīties uz sevi. No otras puses šis ir laiks ne tikai mums pašām, bet laiks, ko labprāt dalām ar mūsu mīļajiem. Kad gan vēl būs tas laiks, kad laukā satumstot iedegt sveces un sildīties zem vienas segas kopā ar mīļo malkojot augļu tēju, kopīgi aplūkojot bilžu albūmu, skatoties romantisku kino vai vienkārši tērgājot un sildot vienam otru..? Kad vēl mīļotā apliktā roka vai pateiktais vārds tik ļoti sildīs? Kad gan vēl mūsu slāpes pēc mīlestības un maiguma būs tik spēcīgas? Tā, lūk, ir mana rudens burvība.. 🙂