ie, kas apgalvo, ka tā kā notiek teātrī, dzīvē nekad nenotiek, kļūdās. Dzīvē notiek vēl neiedomājamākas lietas par tām, ko redzam uz viena vai otra teātra skatuves. Teātrim nav tikai izklaidējoša funkcija. Teātris ir reālās dzīves atspoguļojums pastiprinātā veidā, kas ļoti daudziem, gan skatītājiem, gan aktieriem, ļauj vilkt paralēles ar paša dzīvi un rast risinājumu dažādās dzīves situācijās. Jau Senās Romas un Grieķijas laikā teātrim bija izglītojoša loma, jo uz skatuves redzētais daudziem lika pārvērtēt savu dzīvi un personīgo vērtību sistēmu, saskatīt glīto neglītajā un pamanīt aiz tikumības maskas paslēpušos netikumus. Šos savus uzdevumus – atspoguļot dzīvi un izglītot sabiedrību teātris veiksmīgi pilda arī mūsdienās, iekarojot savu publiku ar jaunām pieejām un metodēm.
Neatkarīgo teātru rašanās Latvijā
Latvieši visos laikos ir bijuši un ir lieli teātra mākslas cienītāji. Teātra apmeklēšana un spēlēšana bija populāra gan pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, gan Padomju gados, gan tagad. Agrāk skatītāju alkas pēc teātra mākslas diezgan veiksmīgi veldzēja lielie, valsts teātri. Tomēr laikiem un sabiedrībai mainoties, mainījusies ir arī teātra māksla. Mūsdienās teātra apmeklējums vairs nesaistās tikai ar greznām zālēm, sarkaniem samta priekškariem un mirdzošām lustrām. Dramaturgi, režisori un aktieri meklē arvien jaunus veidus, kā uzrunāt skatītāju, kā nonākt ciešākā kontaktā ar publiku, kā veiksmīgāk nodot savam skatītājam tieši viņam domāto ziņu. Šo meklējumu rezultātā, paralēli valsts teātriem radās neatkarīgie teātri, kuri izrāžu kvalitātes ziņā veiksmīgi konkurē ar valsts teātriem, par ko liecina novērtējumi un balvas – ik gadu tiek „Spēlmaņu naktī ” tiek pasniegtas dažādu neatkarīgo teātru pārstāvjiem. Dažādi Latvijas teātra zinātnieki atzīst, ka ir patīkami pārsteigti par kvalitatīvajām un nopietnajām izrādēm, ko iestudējuši neatkarīgie teātri. Viņi atzīst, ka šie teātri popularitātes ziņā drīz varētu „mīt uz papēžiem” valsts teātriem, diemžēl neatkarīgo teātru attīstību bremzē cīņa par izdzīvošanu un teātru attīstībai trūkstošais finansējums. Tomēr ļoti daudzi jaunie režisori izvēlas izrādes iestudēt tieši uz neatkarīgo teātru skatuves. Iemesls pavisam vienkāršs, jo lielāka zāle, jo uz iestudētāja pleciem gulstas lielāka atbildība šo zāli piepildīt. Jo zāle mazāka, jo vieglāk piepildāma, gaisotne ir brīvāka un lielāka iespēja eksperimentēt un komunicēt ar skatītāju. Tas ļauj režisora talantu izpaust pilnībā.
Zināšanai! Latvijā neatkarīgs teātris ir teātris, kurš nesaņem finansējumu ne no valsts, ne no pašvaldības. Neatkarīgie teātri līdzekļus teātra pastāvēšanai iegūst, nopelnot paši ar biļešu pārdošanu, kursu organizēšanu, telpu un kostīmu izīrēšanu, piedaloties valstī izsludinātajos konkursos, mērķprogrammās un piesaistot sponsorus. Parasti neatkarīgajiem teātriem ir noteiktas telpas, bet mainīgs aktieru sastāvs.
Pirmais neatkarīgais teātris radies vēl Latvijas PSR laikā ap 1978. gadu, kad Vecrīgā, Peldu ielā sešiem jauniem režisoriem tiek piešķirts piegružots pagrabs. Tā rodas viens no pirmajiem neatkarīgajiem teātriem Latvijā „Kabata”. Tagad neatkarīgā teātra „Kabata” telpās darbojas vairāki teātri un radošās apvienības.
Otrs vecākais neatkarīgais teātris ir teātris „Skatuve”, kuru kopš 1991. gada vada LKA aktiermeistarības pasniedzēja, as. profesore Anna Eižvertiņa. Šis teātris aktīvi darbojas aizvien.
Ārpus Rīgas pirmā neatkarīgā teātra godu varētu piešķirt 1996. gadā Mārtiņa Vilsona un Leona Lesčinska Liepājā dibinātajam neatkarīgajam teātrim „Mūris”, kas beidza pastāvēt pēc Mārtiņa Vilsona pārcelšanās uz Rīgu.
Laika gaitā radušies arvien vairāk neatkarīgo teātru. Tomēr to liktenis ir ļoti atšķirīgs. Ne visi spēj izturēt mūžīgo cīņu par izdzīvošanu. Daži vairāk vai mazāk veiksmīgi, nezaudējot pašapziņu, darbojas kopš pirmā dibināšanas brīža, citi strauji uzmirdzējuši kā spožas zvaigznes un tik pat strauji pazuduši no teātra mākslas debesīm, vēl citi savu popularitāti ieguvuši pakāpeniski, sākot ar pašu mazumiņu. Nav divu vienādu teātru, gluži tāpat kā nav vienādu izrāžu, aktieru un skatītāju. Katram teātrim ir sava burvība, īpaša aura un veids, kā tas aizrauj savu publiku.
Neliels Latvijas neatkarīgo teātru apkopojums
Teātris „Skatuve”
– Atrašanās vieta: Maskavas iela 108/110, Rīga
– Dibināts 1991. gadā.
– Teātra dvēsele un vadītāja: as. prof. Anna Eižvertiņa.
– Moto: Zema līmeņa dramaturģijai un literatūrai uz teātra skatuves nav vietas!
– Darbojas kā projektu tipa teātris – katra izrāde kā projekts.
– Repertuārs – izcilu latviešu un pasaules dramaturgu darbi.
– Mājaslapa: www.skatuve.lv
Šis teātris ir slavens ar savu stingro nostāju – neiestudēt zema līmeņa dramaturģiju un literatūru. Jau kopš saviem pirmsākumiem „Skatuves” darbība balstīta uz nekomerciāla teātra darbības principiem, jo ļoti būtisku vietu teātra repertuārā ieņem izcilu pasaules dramaturgu darbi, kuri Latvijā vēl nav tikuši iestudēti. Pirmo reizi teātrī „Skatuve” tikusi iestudēta V. Šekspīra luga „Simbelīns”, Nobela prēmijas laureāta T. S. Eliota darbs „Coctail party”, P. Klodēla „Dienvidus šķiršanās”, F. Dostojevska fantastisko stāstu „Lēnprātīgā”, kā arī citi ne mazāk izcilu autoru darbi. Protams, tiek iestudēti arī daudzi latviešu autoru darbi, kā arī netiek aizmirsts par mazajiem skatītājiem.
Uz šīs teātra skatuves savu profesionālo darbību uzsākuši daudzi Latvijā pazīstami aktieri un – Indra Roga, Ainārs Ančevskis, Dita Lūriņa, Kaspars Znotiņš, Egils Melnbārdis, Ilze Ķuzule, Dž. Dž. Džilindžers, Regnārs Vaivars, Viesturs Meikšāns, un citi. „Skatuve” veiksmīgai sadarbojas arī ar citu profesionālo teātru aktieriem.
Teātris katru gadu organizē aktiermeistarības kursus, kuros jauniem cilvēkiem ir iespējams pilnveidot sevi un savas spējas. Daži no kursa beidzējiem vēlāk apgūst profesionālo aktieru profesiju LKA.
Teātris „TT”
– Profesionālu aktieru iniciatīvas radīts teātris bez patstāvīgas skatuves.
– Dibināts 2000. gadā.
– Teātra dvēsele un producente: Anna Putniņa
– Moto: Teātra mākslai robežu nav.
– Darbojas kā projekta tipa teātris.
– Repertuārs ļoti daudzveidīgs, pamatā Latvijas dramaturgu darbi.
– Mājaslapa: www.teatristt.lv
Teātris TT ir profesionālu aktieru un režisoru apvienība, kas skatītājiem piedāvā dažāda žanra izrādes par dažādām tēmām. Paši sevi nosauc par teātri bez robežām, bet ar noteiktiem principiem: tiek skartas pašiem būtiskas tēmas, izrādēs nav nekā remdena, paši izrāžu veidotāji alkst būt skatītāji, augsts profesionālisms un kvalitāte, aktieris ir teātra pamats.
Teātrī darbojas daudzi Latvijā pazīstami aktieri, režisori un dramaturgi: teātra un kino aktrise Līga Liepiņa, dramaturgs un režisors Lauris Gundars, scenogrāfs un Jaunā Rīgas teātra aktieris Andis Strods, aktrise Esmeralda Ermale, aktieris Jakovs Rafalsons, aktieris Gundars Āboliņš, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, deju kopa „Dzirnas” dibinātājs un vadītājs, horeogrāfs Andris Daņiļēvičs un citi.
Teātra TT projekti tiek spēlēti uz dažādu teātru skatuvēm. Teātris aktīvi dodas dažādos izbraukumos pa visu Latviju. Zināmākie projekti: izrāde „Tiritomba jeb zelta zivtiņa”, izrāde par latviešiem „Indrāns”, komēdija dejā „Trīs vārdi”, eksistences komēdija „Man patīk dedzināt”, izrāde bērniem un lielajiem „Ķipars Pipars”, izrāde „Pieskarties baltajam lācim”. Aprīlī skatītājiem tiks piedāvāts jaunākais Teātra TT projekts Rūdolfa Minga „Rēgi”.
Ģertrūdes ielas teātris
– Atrašanās vieta: Ģertrūdes iela 101a, Rīga.
– Dibināts 2009. gadā.
– Teātra dvēsele jeb ĢTI birojs: Andrejs Jarovojs, Inga Dārzniece, Maija Pavlova un Olivers Tarvids.
– Moto: Mūsu durvis vienmēr ir vaļā. Atliek tikai nospiest rokturi un ienākt.
– Repertuārs un pasākumi – piemēroti dažādām gaumēm un interesēm, ne tikai teātra cienītājiem.
– Mājaslapa: www.git.lv
Ģertrūdes ielas teātris darbojas kā kultūras centrs, kurā skatītājiem un citiem interesentiem iespējams apmeklēt ne tikai pašmāju un ārvalstu mākslinieku veidotas teātra, dejas un starpdisciplinārās izrādes un koncertus. Šeit tiek organizētas dažādas izstādes, grāmatu lasījumi un izglītojoši semināri. Teātris ir atvērts jaunām idejām un gatavs sadarboties ar ikvienu, kurš vēlas realizēt mākslinieciski augstvērtīgu, profesionālu, novatoriski un žanriski daudzveidīgu skatuves mākslas projektus. Ģertrūdes ielas teātris, realizējot dažādus projektus un ieceres, ļauj izpausties un gūt profesionālo pieredzi jaunajiem aktieriem, māksliniekiem un režisoriem.
Šajā teātrī sevi kā režisorus apliecinājuši Andrejs Jarovojs, Kārlis Krūmiņš, Valters Sīlis, Inga Tropa un citi. Lieliska sadarbība teātrim izveidojusies ar rakstnieci un dramaturģi Ingu Gaili, kura Ģertrūdes ielas teātrī, sadarbībā ar režisoru Andreju Jarovoju ir veidojusi divas izrādes – „Āda” (pirizrāde 2011) un „Četras naktis” (pirmizrāde 2012), ar jauno horeogrāfi Elīnu Lutci izrādi „Rezervisti”(pirmizrāde 2013), kā arī Ģertrūdes ielas teātri norisinājās Ingas Gailes jaunākā dzejas krājuma „Migla” grāmatas atvēršanas svētki (2012), Prozas lasījumos Inga piedalījās ar savu stāstu „Piena ceļi” (2012), un 4.aprīlī Inga Gaile būs viena no četriem dzejniekiem, kuri veido muzikālu kompozīciju „Mūsu dienu skaņu celiņš”.
Tomēr, kā jau iepriekš minēts, Ģertrūdes ielas teātris ir vieta, kur var notikt jebkurš projekts vai pasākums, kas šajās telpās jūtas labi, jo teātris darbojas kā laikmetīga mākslas skatuve.
Dramaturgu teātris
– Atrašanās vieta: Krišjāņa Barona iela 130/3, Rīga.
– Dibināts 2008. gadā.
– Teātra dvēsele, dibinātājs, režisors – dramaturgs Hermanis Paukšs.
– Teātra moto: Mūsdienu latviešu dramaturģija ir dzīva.
– Pārliecība – aktiermeistarība nevienam neskādē. Kam vēl nav 100 – tas var.
– Repertuāru veido dzīvo latviešu autoru darbi.
– Mājaslapa: www.dramaturguteatris.lv vari ielūkoties arī www.draugiem.lv/dramaturguteatris
„Dramaturgu teātri” nodibināts ar mērķi dot iespēju savus darbus skatītājiem atrādīt jaunajiem dramaturgiem, kuru darbi reizēm tā arī paliek noglabāti kaut kur dziļi galda atvilktnē. Autoriem ir iespēja pašiem piedalīties savu lugu iestudēšanā un režijas veidošanā, kā arī, ja ir vēlme, kāpt uz skatuves. Pirms tam gan būtu jāiestājas „Dramaturgu teātra” aktiermeistarības kursos, kur ikviens interesents var apgūt aktiermeistarības pamatus, attīstīt runu un stāju, kā arī tikt galā ar kautrību. „Dramaturgu teātris” ar lielu atsaucību savā pulkā uzņems ikvienu, kas vēlas spēlēt teātri vai sarakstījis uz skatuves rādāmu gara darbu. Laipna sagaidīšana. uzklausīšana, pamielošana ar paša Hermaņa Paukša ceptām maizītēm, atbalsts un profesionāli ieteikumi garantēti.
Dramaturgu teātrī darbojušies un vēl arvien aktīvi darbojas sabiedrībā pazīstami cilvēki: uzņēmēja un pedagoģe Rita Lasmane. Radio SVH joku plēsējs un dramaturgs Andris Zeibots, kādreizējais Jaunatnes un tagad Jaunā Rīgas teātra aktieris Aldis Kusiņš, TV režisori Aigars Neimanis un Agita Ijaba, dziedātājs Jānis Moisejs un citi.
„Dramaturgu teātris” iestudējis gan vecmeistaru Andra Zeibota, Daiņa Grīnvalda, Jāņa Jurkāna un Leldes Stumbres darbus, gan jauno censoņu Adriana Brieža-Macoveja, Andra Silamiķeļa, Jāņa Stroda un citu autoru darbus.
Dirty Deal Teatro
– Atrašanās vieta: Sarkanie spīķeri pie Centrāltirgus, Maskavas iela 12, k-2, Rīga.
– Moto: Nost ar šabloniem!
– Pārliecība: Vienmēr var atrast ko jaunu.
– Teātra dvēsele un direktore Anna Sīle
– Repertuārs piesātināts ar novatoriskām idejām, kas neiekļaujas tradicionālā teātra rāmjos.
– Mājaslapa: www.dirtydeal.lv
Dirty Deal Teatro ir vieta, kur jaunie režisori, horeogrāfi, dramaturgi un citi mākslinieki piedāvā skatītājiem jaunu teātra pieredzi. Katra teātra izrāde ir kā jauns komunikācijas veids ar skatītāju. Teātris slavens ar konsekventiem savdabīgas un novatoriskas teātra valodas meklējumiem. Nonākot Dirty Deal Teatro, skatītājam ir dota iespēja uzzināt, ka teātri iespējams uztvert, sajust atšķirīgi, ne tā kā līdz šim tradicionāli ierasts. Teātris eksperimentē gan ar komunikācijas veidiem, gan telpu, gan izrādes gaitu. 2013. gadā Dirty Deal Teatro plāno veidot izrāžu ciklus, kuru tēmas ir saistītas ar sociālpolitiskiem procesiem, cilvēku esības jautājumiem. Izrādes nenotiek tikai telpās, bet par skatuvi tiek pārvērsta visa Rīga. Viennozīmīgi šis ir teātris tiem, kas gatavi atteikties no ierastajiem stereotipiem un priekšstatiem. Kā intervijā 2012. gada nogalē portālam Pastaiga.lv saka Dirty Deal Teatro direktore Anna Sīle: „Pie mums skatītāji nenokļūst pārpratuma pēc. Visi zina uz ko viņi nāks. Jo te nevar nokļūt garām ejot – ir sevī kaut kam jāpārkāpj, lai izietu caur Centrāltirgu un atnāktu pie mums, jāatbrīvojas no dziļi iesakņojušās domas, ka kultūra ir tikai centrā, bet tas, kas notiek ārpus, neattiecas uz mani.”
Dirty Deal Teatro draudzējas arī ar citiem teātriem un radošajām apvienībām, dodot tiem iespēju izmantot teātra telpas dažādu projektu realizācijai.
Radošo mākslinieku apvienība „Nomadi”
– Noteiktas adreses nav, jo „Nomadi” vienmēr atrodas ceļā.
– Dibināts 2007. gadā.
– Moto: Visa dzīve ir viens liels ceļojums.
– Pārliecība: Visa kultūra ir vienots veselums.
– „Nomadi” dvēsele jeb radošā komanda: Mārtiņš Eihe, Krista Burāne un Zane Estere Gruntmane.
– Producē teātra, kino, foto, literatūras un starpdisciplinārus projektus.
– Mājaslapa: www.nomadi.lv
„Nomadi” mērķis ir palielināt izpratni par kultūras nozīmi ikviena cilvēka ikdienas dzīvē. Tādēļ uzmanība netiek pievērsta tikai teātra mākslai, bet arī kino, foto, literatūrai un dažādiem starpdisciplinārajiem projektiem. „Nomadi” rīko izstādes, kurā sastopas vairākas kultūras nozares, uzņem filmas, kas meklē atbildes un atklāj dzīves patiesības, rīko izrādes – diskusijas, aicinot pēc izrādes noskatīšanās uz sarunu skatītājus. Lielu uzmanību šī apvienība pievērš tieši jauniešu un bērnu izglītošanai kultūrā. Tiek veidoti tieši bērniem un jauniešiem domāti projekti, kuros skartas jaunajai paaudzei raksturīgas tēmas. Kopš 2010. gada radošā mākslinieku apvienība „Nomadi” producē teātra festivālu bērnu un jauniešu auditorijai „NoMadI”. „Nomadi” klejotāji, kas savā ceļojot no jautājumiem uz atbildēm, no viena radīšanas brīža līdz citam, no brīnuma uz brīnumu, ceļā sastaptos piesaista, novērtē, māca un iemācās.
Teātra klubs-restorāns „Autrumu robeža”
– Atrašanās vieta: Riharda Vāgnera iela 8, Vecrīga.
– Dibināts 2001. gadā.
– Moto: Ar veselīgu ironiju par 20.gs. maldiem.
– Darbības princips: teātra klubs-restorāns
– Repertuārs ļoti daudzveidīgs.
– Mājaslapa: www.austrumurobeza.lv
Teātra klubs-restorāns „Austrumu robeža” ir neatkarīgā teātra „Kabata” filiāle.
Iz teātra kluba-restorāna mājaslapas: Klubs ir cilvēciska ironija par totalitārismu. Mākslinieciski atraktīvs atgādinājums par 20. gs laiku un maldiem. Kluba interjerā ir daudzi autentiski un vēsturiski atribūti. „Austrumu robežas” gaisotnei pielāgots ne tikai interjers, teātra un šova programmas, bet arī ēdienkarte un kluba vide. Puslīdz droši var apgalvot, ka tādu klubu Eiropā ir maz vai nav nemaz. Un ja tie kaut kur parādās, to izveidei trūkst autentisku un kultūrvēsturisku sakņu.
„Austrumu robežu” iecienījuši daudz profesionāli aktieri un mūziķi: Raimonda Vazdika, Ieva Pļavniece, Ieva Akurātere, Dainis Gaidelis. Andris Bērziņš, Indra Burkovska, Jana Duļevska, laimis Rācenājs un citi. Savus projektus teātra klubā-restorānā skatītājiem atrādījuši Baiba Rožkalne, Ivars Šterns, Juris Strenga un Raimonda Vazdika.
Klubs ir ekskluzīvs, jo tajā baudāmas unikālas izrādes un plašs Vidusjūras ēdienu klāsts. Jāņem gan vēra, ka apmeklētāju skaits ir ierobežots.
Goda teātris
– Atrašanās vieta: Dārza iela 4/8, Liepāja
– Dibināts 2011. gadā.
– Pārliecība: Pusaudži un bērni ir visgodīgākā un prasīgākā auditorija.
– Teātra dvēsele un dibinātājs: aktieris Kaspars Gods.
– Repertuārs orientēts uz bērnu un pusaudžu auditoriju.
– Mājaslapa: www.godateatris.lv
Vienīgais neatkarīgais teātris ārpus Rīgas. Goda teātra auditorija ir skolas vecuma bērni un jaunieši. Teātris savas izrādes ved uz skolām visā Latvijā. Bērniem un pusaudžiem ir iespējams noskatīties Goda teātra izrādes „Žurka”, „Akmeņi” un „Ar laimīgām beigām”. Taču tiek iestudētas arī pieaugušo publikai domātas izrādes, piemērs tam ir izrāde „Nelegālais”. Vasarā plānots piedāvāt brīvdabas izrādes, izmantojot īpašu „melno kasti”, kurā ir vietas 250 skatītājiem. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri. Izrāžu laikā notiek diskusijas ar skatītājiem, liekot aizdomāties par dzīves pamatvērtībām. Goda teātris piedalās sociālās integrācijas projektā, veidojot iestudējumus, kuros pilnībā piedalīsies bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Projekti un iestudējumi top domubiedru grupā, noslēdzot autoratlīdzības līgumus.
Karaliskais improvizācijas teātris
– Atrašanās vieta: Kinoteātris „K-Suns”, Elizabetes iela 83, Rīga
– Dibināts 2007.gadā.
– Moto: Teātris karaliskai publikai, kam ļauts izvēlēties, ko tā vēlas redzēt.
– !!! Karaliskais improvizācijas teātris nepretendē uz mākslu, bet izrauj skatītāju no ikdienas rutīnas un iesaista radīšanas procesā.
– Teātra dvēsele: Jānis Skutelis un Co
– Repertuārs – nekā smaga, vienkārši rēcīgi.
– Mājaslapa: www.karaliskais.com
„Karaliskais improvizācijas teātris” pārstāv teātra žanru, kurā netiek izmantot iepriekš sagatavots scenārijs, iestudēti dialogi un nekas tāds, ko skatītājs sagaida ejot uz klasiku teātra izrādi. Improvizāciju veido nelieli skeči, kur katrā epizodē pēc skatītāju rosinātām idejām tiek izspēlēts īss notikums. Svarīga loma izrādē ir tieši aktīvai skatītāju līdzdalībai, kur ikviens var ietekmēt un virzīt izrādes gaitu.
Biedrība „Teātris – in”
– Atrašanās vieta: Peldu iela 19, neatkarīgā teātra „Kabata” telpās.
– Dibināts 2005. gadā.
– Moto: Bērni ir mūsu nākotne.
– Galvenie trumpji – mobilitāte un jauneklīgums.
– Repertuārs orientēts uz bērniem un jauniešiem.
– Mājaslapa: www.teatris-in.lv
Biedrības „Teātris-in” pamata mēŗkauditorija ir skolas vecuma bērni un jaunieši. Pārsvarā tiek producētas jauno režisoru izrādes. Vairāk kā 7 pastāvēšanas gadu laikā „Teātris-in” veidojis vairāk kā 12 izrādes bērniem un jauniešiem: „Čipolīno” (2006), „Dželsomīno” (2008), „Vārnu ielas republika” (2009), „Klinč” (2010), „Mazais princis” (20120 un vēl daudzas citas. „Teātris-in” ir ļoti mobils teātris un uzstājās jebkurā vietā, kas ir piemērota attiecīgajam projektam. Par godu izcilā latviešu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa 150 gadu jubilejai „Teātris-in” iestudējis lugu „Velniņi”.
Šie ir tikai daži no Latvijas neatkarīgajiem teātriem. Mēs latvieši esam ļoti radoša tauta, kas nepārtraukti darbojas un cenšas atrast sev vispiemērotāko veidu izteikties. Mēs spējam par mākslu pārvērst pat ikdienišķas lietas. Viens no mūsu mīļākajiem sevis izteikšanas un kultūras baudīšanas veidiem ir tieši teātris. Tādēļ nav brīnums, ka Latvijā ir ļoti daudz radošu apvienību un biedrību, kas nodarbojas ar izrāžu iestudēšanu.
1 komentārs
vai tad Dramaturgu teātris nav vairāk pie (Rīgas) amatierteātru kategorijas?