Vārda dienu svin: Jāzeps, Juzefa

Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Veidi, kā stiprināt smadzenes

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ai tev ir bijušas situācijas, kad neatceries, pēc kā tu devies uz virtuvi, vai kur noliki savu telefonu, un kas svarīgs tev bija jāatgādina vīram? Jā, smadzenes ar laiku mēdz kļūt vājākas, taču ir labā ziņa- tās tāpat var kļūt arī stiprākas. Smadzenes gluži kā muskuļus var uztrenēt, jo tās nekad nepārstāj augt.

Vēl nesen valdīja uzskats, ka mūsu smadzeņu šūnas iet bojā, mums kļūstot vecākiem. Taču nu zinātne ir skaidri pierādījusi – mēs ne vien saglabājam visus savus neironus, bet pat pieaudzējam klāt jaunus. Dzīves laikā katra cilvēka smadzenes nemitīgi mainās un aktīvi reaģē uz to, ko mācāmies, pat vecumdienās. To pierāda neskaitāmi pētījumi, piemēram, vienā no tiem cilvēki tika aicināti apgūt kāda mūzikas instrumenta spēli. Secinājums-  pēc piecu mēnešu ilgām mācībām visiem bija vērojamas nozīmīgas izmaiņas smadzenēs, īpaši tajos smadzeņu centros, kas atbildīgi par dzirdi, atmiņu un roku kustībām, turklāt šādas pašas pozitīvas izmaiņas smadzenēs bija notikušas arī 65 gadu veciem pētījuma dalībniekiem. Tātad – mācīties nekad nav par vēlu, turklāt to ir pat ieteicams darīt visa mūža garumā, lai ne vien uzlabotu un saglabātu savu atmiņu, bet arī “uzasinātu” prātu.

Tādēļ esam apkopojušas zinātnieku pētījumos pierādītos ieteikumus, kas palīdz uzlabot smadzeņu darbību. Izlasām, liekam aiz auss un ķeramies klāt savu smadzeņu trenēšanai!

Apgūsti ko jaunu, izaicini sevi!
Pieauguša cilvēka smadzenēs ir miljoniem neironu un to tīklojumu, kas savā starpā saslēdzas – tie ir kā jau simtiem, tūkstošiem reižu “iestaigāti ceļi”, kas palīdz mums apstrādāt informāciju ātri, atrisināt zināmas problēmas un veikt mums pazīstamus uzdevumus ar mazu piepūli. Taču, ja vienmēr turēsies pie šiem jau labi zināmajiem “ceļiem”, tu nedod savām smadzenēm jaunu izaicinājumu, liedzot tām augt un attīstīties. Ar smadzenēm ir tieši tāpat kā ar mūsu muskuļiem- vai nu lieto tās vai pazaudē.

Ja visu laiku nodosies kaut kam,
ko jau labi pārzini un kur esi
“spečuks”, smadzenes netiks
trenētas, bet tikai izmantos
jau labi “iestaigāto taciņu”.

Jo vairāk trenējamies, jo spēcīgākas tās kļūst, proti, tev uzlabosies atmiņa, ātrāk spēsi uztvert un apstrādāt informāciju. Vislabākais smadzeņu treniņš ir tāds, kas lauž tavu ierasto ikdienas rutīnu un izaicina tevi un tavas smadzenes, jo šajā procesā tiek veidoti jauni “neironu ceļi”.
Šim nolūkam palīdz pat mazu ikdienas ieradumu pamainīšana, piemēram, došanās mājup no darba pa citu ceļu, ierastā veikala vietā doties iepirkties uz citu, citas radiostacijas klausīšanās, vari arī pamēģināt palasīt citu grāmatu žanru – ja esi iecienījusi romānus, izvēlies šoreiz kādu autobiogrāfiju vai stāstu krājumu utt. Tāpat par izaicinājumiem var uzskatīt ekskursiju uz jaunu, tev nezināmu vietu, muzeju, teātra izrāžu apmeklējumu utt.
Ļoti vērtīgas ir arī aktivitātes, kas prasa tavu roku līdzdarbību. Piemēram, mūzikas instrumenta spēlēšana, žonglēšana, teniss, izšūšana, adīšana un citas līdzīgas nodarbes- tās prasa vienlaikus gan roku-acu kustību koordinēšanu, telpas-laika izjūtu un arī radošumu. Lielisks smadzeņu treniņš!

Taču smadzeņu trenēšanai tu vari izvēlēties burtiski jebkāda veida aktivitāti, ja vien tā atbilst šiem trim nosacījumiem:

1. Tā ir jauna. Ja visu laiku nodosies kaut kam, ko jau labi pārzini un kur esi “spečuks”, smadzenes netiks trenētas, bet tikai izmantos jau labi “iestaigāto taciņu”. Aktivitātei jābūt kaut kam jaunam, kaut kam, kas liek tev izlīst no tavas komforta zonas.
2. Tā ir izaicinoša. Tātad- jebkas, kas sagādā tev garīgu piepūli un paplašina tavu zināšanu robežas, piemēram, svešvalodas apguve, jauna sporta veida vai mūzikas instrumenta apguve, sarežģītas krustvārdu mīklas utt.
3. Tā sagādā prieku. Fizisks un emocionāls gandarījums ir ļoti būtisks smadzeņu trenēšanas (un vispār mācīšanās) procesā. Jo vairāk tu būsi ieinteresēta, jo aizrautīgāk nodosies nodarbei, jo lielāks un labāks būs efekts.

Fiziskās aktivitātes uzlabo atmiņu
Domājams, tas tev nav pārsteigums – smadzenes labāk jūtas ķermenī, kas tiek trenēts arī fiziski. Ne jau velti ir teiciens- veselā miesā, vesels gars. Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes palielina hipokampusu – mūsu galvas smadzeņu centrālo daļu, kas atbildīga par atmiņu. Skrienot, peldot, vingrojot utt. palielinās kapilāru daudzums šajā smadzeņu reģionā un tas veicina smadzeņu šūnu augšanu.
Turklāt fiziskās aktivitātes palielina skābekļa devu, ko saņem tavas smadzenes, tādā veidā tās pasargājot un mazinot risku iegūt dažādas slimības, kas var izraisīt atmiņas zudumu.

Miegs! Tu atpūties, smadzenes strādā
Ja esi liegusi savam organismam pietiekamu atpūtu un miegu, arī tavas smadzenes nespēj darboties pilnā kapacitātē. Miega trūkums spēcīgi ietekmē tādas prasmes kā radošumu, problēmu risināšanu, kritisko domāšanu. Miegs ir vitāli nepieciešams mācību un atmiņu veidošanās procesā. Tieši dziļākajās miega fāzēs notiek informācijas, atmiņu apstrāde. Šo procesu var salīdzināt ar tavu e-pastu: dienas laikā tavas smadzenes tiek pārpludinātas ar jaunu informāciju, gluži kā tavs e-pasts ar jaunām vēstulēm. Miega laikā smadzenes “šīs vēstules” apstrādā, sašķiro un noglabā, radot vietu jaunai informācijai. Ja neatvēli pietiekoši daudz laika miegam, tavas smadzenes var “uzkārties” līdzīgi kā pārpildīts e-pasts.

Acu bolīšana palīdz atcerēties! 


Situācijā, kad nevari atcerēties, kur noliki savas brilles vai maku, pamēģini pabolīt acis no vienas puses uz otru. Ātras horizontālā virzienā vērstas acu kustības veicina abu smadzeņu pusložu sadarbību. Šādos īslaicīgās “amnēzijas” gadījumos acu grozīšanas vingrojums var palīdzēt daudz ātrāk izvilkt no smadzenēm vajadzīgo informāciju.

Šo vajadzētu likt aiz auss eksāmenu, diplomdarbu vai projektu rakstīšanas, vai citu intelektuāli daudz prasošu aktivitāšu laikā – maza snauda jeb diendusa, kaut vai 15 minūtes vai pusstunda, nebūs laika izniekošana, gluži pretēji- tā palīdzēs smadzenēm sakārtoties un ar jaunu spēku varēsi atsākt mācīties vai rakstīt.

Draugi, smiekli un socializēšanās
Cilvēki ir sociālas būtnes, mēs neesam radīti, lai dzīvotu izolācijā. Un tas mums jāņem vērā arī emocionālās un smadzeņu veselības aspektā. Sazināšanās, komunicēšana ar citiem cilvēkiem – tas ir viens no labākajiem smadzeņu treniņiem. Pierādīts, ka cilvēki, kuriem ir ļoti aktīva sociālā dzīve, vecumdienās krietni mazāk cieš no atmiņas traucējumiem.
Ļoti būtiska ir arī emocionālā tuvība, pieķeršanās. Starp citu, par labu draugu var kļūt arī suns, kurš ne vien uzklausa, bet pat aktīvi komunicē ar savu saimnieku un sagādā tam pozitīvas emocijas.
Pozitīvas emocijas un smiekli patiešām ir labākās zāles, arī smadzenēm. Smiešanās pozitīvi ietekmē vairākus smadzeņu rajonus, veicinot to darbības uzlabošanos un ļaujot cilvēkiem domāt daudz plašākā mērogā un komunicēt brīvāk.

Stress – smadzeņu ienaidnieks nr.1
Ilgstoša atrašānās stresa stāvoklī (kas nozīmē, ka tavas smadzenes pastāvīgi tiek pakļautas stresa hormona kortizola iedarbībai) ļoti kaitē tavām smadzenēm un izraisa neironu bojāeju. Īsāk sakot- stress nogalina smadzeņu šūnas. Turklāt hronisks stress bojā arī hipokampusu- reģionu, kas atbild par jaunu atmiņu veidošanos un veco atmiņu uzglabāšanu.

Cīņā ar stresu var līdzēt meditācija. Meditācija izstrādā īstus brīnumus ar smadzenēm- uzlabo koncentrēšanās, domāšanas un mācīšanās spējas, radošumu. Regulāri meditējošo cilvēku smadzenēs īpaši attīstīts reģions, kas atbildīgs par prieka sajūtām un mieru.

Ēd to, kas garšo arī tavām smadzenēm
Tāpat kā tavam ķermenim ir nepieciešama “degviela”, lai tas darbotos, arī smadzenes ir jāpabaro.
Lieto uzturā smadzenēm draudzīgos pārtikas produktus – bagātus ar vitamīnu B 12, antioksidantiem un neaizvietojamām taukskābēm.
Piemēram, pilngraudu putras, augļus un dārzeņus, īpaši – banānus, kāļus, tomātus, mellenes, Briseles kāpostus un ābolus, “labos taukus” – olīveļļu, riekstus un zivis. Taču tikpat svarīgi, kā tas, ko tu ēd, ir arī tas, ko tu neēd.
Pētījumi ir pierādījuši saikni starp piesātināto taukskābju lietošanu uzturā un demences  vai atmiņas vājuma iegūšanas risku. Tādēļ, īpaši dzīves otrajā pusē, ieteicams izvairīties no pilnpiena, sviesta, siera, krējuma, sarkanās gaļas un citiem piesātināto taukskābju produktiem. Tā vietā biežāk ēd dārzeņus un zaļās salātlapas, kas bagātīgi satur antioksidantus un pasargās tavas smadzeņu šūnas no bojājumiem.
Un, runājot par uzturu, atceries, ka alkohols ir ļoti, ļoti jāierobežo. Alkohols ir smadzeņu šūnu ienaidnieks –tas burtiski nogalina neironus. Tomēr viena glāze sarkanvīna dienā var pat uzlabot atmiņu un smadzeņu darbību.

Arī liekais svars padara smadzenes vājākas
Liekas neticami, ka brīdī, kad svari rāda arvien pieaugošāku ciparu, kaut kas tavā ķermenī kļūst arī mazāks. Taču diemžēl tā ir- liekais svars var reāli samazināt tavu smadzeņu izmēru. Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēkiem ar lieko svaru ir vidēji par 4 % mazāks smadzeņu tīklojums nekā cilvēkiem ar optimālu svaru. Turklāt izteikti apaļo cilvēku smadzeņu neironu tīklojuma zudums bija tik izteikts, ka viņu smadzenes izskatījās par 16 gadiem vecākas nekā tievākiem cilvēkiem.
Jo vairāk kaloriju mēs uzņemam, jo vairāk tauku mēs uzņemam, jo vairāk kaitējam savām smadzenēm. Tauki aizsprosto artērijas, kas baro mūsu smadzeņu šūnas, un tās kļūst vājākas un vājākas. Šis process var atstāt spēcīgu ietekmi uz mūsu atmiņu, garastāvokli, kustību un runas spējām u.c. aktivitātēm.

Pēc skolas vai augstskolas durvju aizvēršanas mēs varam teikt, ka nu mūsu vienīgā skola ir dzīves skola, kurā nav vairs oficiāla 1.septembra, rudens un pavasara brīvdienu, vai izlaiduma. Taču labā ziņa ir tā, ka mēs šo 1.septembri varam sagādāt sev ik dienas! Lai vienmēr prieks mācīties ko jaunu!

Dalīties.

2 komentāru

  1. Ziniet, kāds ir paradokss! Ir tik daudz vecu jauno cilvēku un jaunu veco cilvēku. Un tas laikam arī izskaidrojams gan ar šo smadzeņu darbināšanu, gan dzīvesveidu kopumā.

Atbildēt Krā-krā Atcelt