Vārda dienu svin: Milija, Maiga

Multimiljonāres Denijas Džonsones padomi, kā piesaistīt naudu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

onedēļ Rīgā viesosies biznesa, finanšu un attiecību eksperte, multimiljonāre Denija Džonsone (Dani Johnson), kura ir ļoti populāra Amerikā. Tur viņa vada seminārus simtiem cilvēku lielām auditorijām.
Cilvēkus uzrunā un iedvesmo Denijas Džonsones neparastais dzīvesstāsts, jo reiz viņa bijusi bezpajumtniece.  Tā nebija loterija vai jebkāda cita veiksme, bet prasmes, zināšanas un darbs, kas viņai palīdzēja izrauties no nabadzības un kļūt par multimiljonāri. Tagad, paralēli vairāku kompāniju vadīšanai, viņa dod finanšu padomus citiem, tai pat laikā visus ienākumus no saviem vadītajiem semināriem novirzot labdarības organizācijai.

Pilnu Denijas Džonsones dzīvesstāstu varat izlasīt šajā Forbes rakstā, bet īsumā tas ir tāds: Pēc smagas bērnības, kurā bija gan fiziska, gan emocionāla vardarbība, Denija agri aizgāja no mājām. 21 gada vecumā viņa atradās nožēlojamā situācijā – strādāja par oficianti kādā bārā Havaju salās, dzīvoja mašīnā, viņai bija 35 000 dolāru liels parāds, bet bankas kontā vien 2 dolāri. Tolaik Denija vairākkārt mēģināja izdarīt pašnāvību, jo bija iekritusi arī narkotiku atkarības slazdā. Pēdējais no pašnāvības mēģinājumiem esot bijis liktenīgs – viņa sadzirdējusi savu iekšējo „balsi”, kas teikusi, ka šāda dzīve nav domāta viņai un viņa to var mainīt tūlīt pat. Tālākais jau šķiet kā neticams brīnums, bet ar milzu apņēmību, sākot vienkārši tirgot cilvēkiem svara zaudēšanas programmu, Denija ne tikai izkļuva no parādiem un varēja sākt normāli dzīvot, pēc diviem gadiem viņa bija jau miljonāre un atvēra 18 svara zaudēšanas centrus visā valstī.  Šobrīd Denijai pieder vairākas kompānijas, viņa ir multimiljonāre, vairāku bestselleru autore, vada biznesa seminārus, ir laimīgi precējusies nu jau vairāk kā 20 gadus, viņai ir pieci bērni un jau pieci mazbērni. Iespaidīgi un iedvesmojoši, vai ne?

Piedāvājam sarunu ar finanšu guru Deniju Džonsoni, kurā eksperte sniedz vairākus padomus, kā piesaistīt panākumus un naudu.

Daudzi cilvēki apzinās, ka lielu naudu savā pašreizējā darbā nenopelnīs, bet tajā pašā laikā viņiem nav nekādu ideju par to, kādu nepilna laika biznesu varētu uzsākt. Vai Jūs šiem cilvēkiem ieteiktu sākt ar kaut ko, kas viņiem patīk un liekas aizraujošs?
Godīgi sakot, neuzskatu to par nepieciešamu. Tā varētu šķist kā vieta, no kuras sākt, bet, kad pirms 23 gadiem biju bezpajumtniece, es nesāku ar kaut ko, kas man patīk, liekas aizraujošs vai pat padodas. Tas tik tiešām bija tas, kas atradās man acu priekšā. Daudz cilvēku ir iestrēguši savā sliktajā finansiālajā situācija tikai tāpēc, ka vispirms meklē lietas, kas viņus aizrauj, viņiem patīk vai padodas, tādējādi izšķērdējot daudz laika. Turklāt viņi sevi salīdzina ar citiem, kuriem arī padodas tās pašas lietas un varbūt pat padodas labāk. Es zinu, ka daudzi cilvēki nezina, kas viņiem padodas vai liekas aizraujošs, tāpēc daudzi paliek uz vietas. Pasaulē pastāv daudz vēstījumu, kas liek atrast kaut ko, kas aizrauj, un tad to vienkārši darīt, bet es uzskatu, ka tās ir muļķības. Es izmantoju kaut ko, kas atradās man acu priekšā. Es to negribēju darīt, tas man nepadevās, tobrīd man nekas īsti nepadevās. Es vienkārši saredzēju to, kas bija man priekšā, kā veidu, lai nomaksātu 35 000 dolāru parādu un kārtējo mēnesi nepaliktu bez pajumtes.

Jūs apmācat daudz cilvēku no dažādām nozarēm. Kādas ir 3 visbiežākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj uzņēmējdarbībā?
Pirmkārt, atrunas – es tās definēju kā labi izplānotus melus. Galvenā cilvēku pieļautā kļūda ir barjeru būvēšana sev apkārt un atrunu izdomāšana. Kā atrunas kalpo: esmu par jaunu, esmu par vecu, man nav atbilstošs dzimums, es dzīvoju nepareizā valstī, mani attiecīgi neaudzināja, es apmeklēju koledžu, man ir pārāk laba vai nepietiekama izglītība. Pastāv daudz smieklīgu un muļķīgu atrunu, ko cilvēki sev izdomā. Man nav pietiekami daudz naudas vai pieredzes, mani darbinieki nekam neder – viņi nav apņēmīgi, viņi nevar izpildīt darbu, vai arī klienti ir neuzticīgi. Vienmēr pastāv kāda atruna saistībā ar ražošanu, darbiniekiem, tirgu, ekonomiku, un cilvēki izmanto šīs atrunas, lai paliktu iestrēguši uz vietas. Šī ir galvenā kļūda, kas noved pie citām.

Cilvēki nez kāpēc uzskata,
ka, uzsākot biznesu,
viņiem vienkārši paveiksies,
bet tā tas nebija
manā gadījumā.

Atrunas noved pie otras kļūdas. Tā ir prasmju trūkums. Es nezinu, kā tas ir Latvijā, bet ASV 90% visu uzņēmumu bankrotē pirmo 5 gadu laikā īpašnieka zināšanu un prasmju trūkuma dēļ. Es pieļauju, ka līdzīga situācija ir visā pasaulē. Interesanti, ka daudzi cilvēki vienkārši nav apmācāmi, tas ir novērojams visur, bet it īpaši ASV. Cilvēki nez kāpēc uzskata, ka, uzsākot biznesu, viņiem vienkārši paveiksies, bet tā tas nebija manā gadījumā. Savu pirmo biznesu es uzsāku 19 gadu vecumā, domājot, ka vienkārši tas jāuzsāk un tas darbosies. Ja tā notiek ar visiem citiem, tad tas nostrādātu arī manā gadījumā. Bet tā tas nav. Manā gadījumā vaina bija zināšanu un prasmju trūkumā. Tas nebija strādāšanas trūkums, jo es strādāju daudz, bet es nestrādāju tā, lai radītu rezultātus maniem klientiem vai nodrošinātu man samaksu. Mans darbs tirgū neradīja vērtību. Viss mainījās tikai tad, kad iemācījos ieguldīt savās zināšanās un prasmēs. Pirmajos 6 mēnešos mans bizness bija ļoti neveiksmīgs, bet nākamajos 6 mēnešos es daudz naudas iztērēju savām apmācībām, ceļošanai pa valsti, lai mācītos no miljonāriem, kā arī cītīgi visu pierakstīju un izmantoju visu apgūto. Nākamo 6 mēnešu laikā es nopelnīju daudz naudas – 50 000 dolārus, strādājot tajā pašā biznesā, ar to pašu produktu, tajā pašā tirgū un nozarē, un štatā, kurā dzīvoju. Nemainījās nekas cits, izņemot manu  pieeju un prasmes: izpratni par mārketingu, cilvēkiem, kā arī izpratni par to, kā motivēt cilvēkus un veidot ar viņiem saikni un attiecības. Rezultātā tas bija tas, kas man palīdzēja vairs nebūt bez pajumtes.

1. kļūda –atrunas, 2. kļūda – zināšanu
un prasmju trūkums, pastāvīga
neieguldīšana sevī,

un 3. kļūda – cilvēki kļūst
pašpārliecināti un vairs
nespēj mācīties,
tie ir lielākie šķēršļi veiksmei.

Nākamo 6 veiksmīgo mēnešu laikā es izdarīju to, ko dara daudz cilvēku un ko es uzskatu par 3. biežāko kļūdu – kļuvu pašpārliecināta. Cilvēki kļūst pašpārliecināti un sāk uzskatīt, ka zina visu. Paiet tas brīdis, kad mācījāties, ieguldījāt izglītībā un izaugsmē, jo jau esat sasniedzis kādus rezultātus un uzskatāt, ka visu zināt. Visiem ir savs līmenis, kurā jūtaties ērti, bet, jūtoties ērti, cilvēki kļūst pašpārliecināti. „Ziniet, es to varu! Man vairs nav jāmācās, es neesmu bērns, esmu eksperts visās jomās.” Tas ir briesmīgi, jo tas nozīmē, ka drīz visu zaudēsiet vai vismaz pieļausiet briesmīgas kļūdas, būtībā — iznīcināsiet visu, ko tikko esat paveicis. Tieši tas notika ar mani –pēc 6 veiksmīgiem mēnešiem es uzskatīju, ka visu esmu apguvusi un sasniegusi. Es iepazinos ar puisi, apprecēju viņu un pēc 4 mēnešiem biju bezpajumtniece. Paldies Dievam, ka biju ieguldījusi savās prasmēs, jo mans vīrs aizgāja pie citas sievietes, manā bankas kontā bija atlikuši 2,03 dolāri, man bija 35 000 dolāru parāds, viņš atņēma man pašcieņu un sapņus. Bet es biju tā, kas viņam to atļāva, jo biju muļķe, kas apprecēja viņu tikai septiņas dienas pēc iepazīšanās. Pateicoties prasmēm, kurās iepriekš biju ieguldījusi, es pie tām atgriezos. Es atsāku izmantot šīs prasmes, izpratni par cilvēkiem, mārketingu, cilvēku motivēšanu, kā arī sevis motivēšanu. Ja nebūtu to izdarījusi, es joprojām būtu bez pajumtes. Tāpēc, paldies Dievam, ka veicu šos ieguldījumus.
Tātad 1. kļūda –atrunas, 2. kļūda – zināšanu un prasmju trūkums, pastāvīga neieguldīšana sevī, un 3. kļūda – cilvēki kļūst pašpārliecināti un vairs nespēj mācīties, tie ir lielākie šķēršļi veiksmei.

Kādi ir lielākie ar naudu saistītie mīti?
Par šo tēmu es varētu runāt stundām. Pirmkārt, daudziem cilvēkiem ir uzskats, ka nauda nokritīs no debesīm, ka bagātajiem cilvēkiem vienkārši paveicās vai ka viņiem ir bijusi attiecīga audzināšana. Es un mans vīrs esam pilnīgs pretstats šādiem apgalvojumam, proti, mums nav bijusi attiecīgā audzināšana. Daži cilvēki uzskata, ka

Daudziem cilvēkiem ir uzskats,
ka nauda nokritīs no debesīm,
ka bagātajiem cilvēkiem
vienkārši paveicās (..)
Ziniet, tam nav nekāda
sakara ar paveikšanos.

bagātie cilvēki tādi jau ir piedzimuši, ka viņi apmeklējuši attiecīgās skolas, attiecīgi izskatās, lieto attiecīgu kosmētiku, ka viņiem ir attiecīgas personības, proti, viņiem piemīt viss, bet tie ir lieli meli. Viņi nevarētu būt tālāk no patiesības. Tas ir viens no mītiem, bet otrs ir saistīts ar veiksmi. Ziniet, tam nav nekāds sakars ar paveikšanos. Šādu domāšanas veidu esmu redzējusi visā pasaulē, un arī man bija šāds domāšanas veids. Es uzaugu nabadzīga, saņemot labklājības pabalsta maksājumus, bet mani vecāki tērēja naudu no pabalsta līdz pabalstam. Uzaugot, saņemot pabalstu, izveidojas domāšanas veids, ka tā tas būs vienmēr –abi mani vecāki ir nabadzīgi, tāpēc es esmu nabadzīga, mana ģimene ir nabadzīga, tai skaitā tantes, brālēni un māsīcas, vecvecāki. Mūsu ģimene jau paaudžu paaudzēm ir bijusi nabadzīga, tāpēc domāju, ka tā būs vienmēr, bet tie ir meli. Es aizrautīgi vēlos izmainīt šādus domāšanas veidus un apgāzt melus, kas tur mūs uz vietas un finansiāli izputējušus.
„Man jāatrod veids, kā man varētu paveikties”, „Man jābūt īstajā vietā, īstajā laikā, un tad man, cerams, paveiksies”, „Es gūšu lielo laimestu, kad saule, mēness un zvaigznes nostāsies vienā līnijā” – tie visi ir meli.

Attiecībā uz naudu pastāv vienkārša patiesība, kas eksistē jau kopš zemes rašananās. Īstenībā ir 2 lietas saistībā ar naudu, kuras cilvēkiem ir svarīgi saprast, lai viņi sevi nostādītu uz sev labvēlīga ceļa un viņiem sāktu izdoties. Pirmkārt, lietas plaukst tur, kur tās iestādītas. Ja cilvēkiem var uzticēties ar mazām lietām, tiem tiks dota pārvaldība pār lielākām. Esmu redzējusi, kā šis princips palīdz attīstīties simtiem tūkstošu cilvēku, tas ir vienkārši – esiet uzticams saistībā ar mazām lietām, un jums tiks dota pārvaldība pār lielākām.

Vairums cilvēku ikdienas dzīvē
nav finansiāli atbildīgi.
Ja mums nevar uzticēties
ar mazām lietām,
mums neļaus pārvaldīt
lielākas.

Otra patiesība ir līdzīga pirmajai – ko sēsi, to pļausi. Realitāte ir tāda, ka vairums cilvēku ikdienas dzīvē nav finansiāli atbildīgi. Ja mums nevar uzticēties ar mazām lietām, mums neļaus pārvaldīt lielākas.

Vēl viens mīts attiecībā uz naudu ir cilvēku lietotais teiciens: „Es dzīvoju no algas līdz algai.” Nē, tā ir jūsu izvēle, kā izlietojat savu naudu. Nauda vienmēr meklē, kur tikt izlietotai, bet jums naudai jānorāda, kur tā tiks izmantota un kur netiks. Ja cilvēki izvēlas neiztērēt visu nopelnīto un ļoti gudri apietas ar savu naudu, tas nozīmē, ka viņiem var uzticēties ar to, kas viņiem dots, neatkarīgi no tā, vai viņi nopelna 600 vai 6000 dolārus mēnesī. Būtība ir tāda, ka, ja viņi iztērē visu, viņiem nevar uzticēties ar mazām lietām. Tāpēc ir svarīgi dzīvot tā, lai līdzekļi paliek pāri. Ir svarīgi atmest visas muļķīgās lietas, piemēram, kafejnīcas apmeklēšanu, pusdienošanu ēstuvēs, braukšanu uz pārtikas veikalu vairākas reizes nedēļā. Tā tiek tērēta degviela un laiks, bet laiks ir nauda. Pārtika sabojājas jūsu pieliekamajā vai ledusskapī un to vienkārši izmetat ārā, tādējādi mēs naudai vienkārši ļaujam aizplūst, jo uzskatām šīs par nepieciešamām lietām. Kāpēc tik daudziem cilvēkiem mājās ir gan mobilie, gan fiksētie tālruņi? Esmu pārliecināta, ka tā tas ir arī Latvijā, gluži kā ASV un Apvienotajā Karalistē. Ja parādās jauna moderna lieta, tā uzreiz tiek nopirkta, bet tas nozīmē, ka cilvēkiem nevar uzticēties ar to, kas tiem dots. Nauda ir paredzēta tam, lai tā augtu. Tā nav paredzēta apēšanai (vismaz ne visa no tās). Attiecībā uz naudu ir svarīgi iemācīties apdomāt, kas ir gudri un kas muļķīgi, kā arī sākt domāt kā investoram, nevis naudas izšķērdētājam.

Šajās dienās (no 20. – 24.martam) Denija Džonsone  arī Latvijā vadīs seminārus par panākumu gūšanu un naudas piesaistīšanu. Kur, kas, kad, skaties šeit>>  

Dalīties.

2 komentāru

  1. Viktorija on

    Ļoti intresants raksts, un ļoti žēl ka pārāk vēlu izlasiju, jo būtu aizgājusi uz semināru. Paldies tādiem cilvekiem!

Atstāt Ziņu