Vārda dienu svin: Vivita, Dzīle, Viva

Modes kliedziens vai … ?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Šobrīd daudz lietoti tiek vārdi eko, zaļais dzīvesveids, videi draudzīgs, arī sociālā atbildība. Daudzi apgalvo, ka tas ir modes kliedziens, tāpat kā veģetārisms. Man gan šķiet, ka tas ir „gaisā”. Cilvēki jūt, ka tam ir jāpievērš uzmanība, jāizrāda vairāk cieņu dabai, kas ir mūsu mājas, galu galā. Iespējams, ka, pateicoties „krīzei”, cilvēki ir sākuši izvērtēt savas vērtības.

Es dzīvoju pilsētā, centrā. Sapņoju aizbraukt un dzīvot laukos mājā ar dārziņu un suni, bet tas vēl priekšā. Šobrīd cenšos šo to darīt kaut nedaudz „zaļi” – lietoju ekonomiskās spuldzītes, aizgriežu krānu tīrot zobus un „ziepējot” traukus, savācu un mācu Mazajam savākt acīmredzamos mēslus uz ielām(ja tuvumā ir miskaste, protams), lietoju dezodorantu ar rullīti. Braucu ar riteni, cik varu. Šobrīd pērku sezonas dārzeņus un augļus tirgū pie vietējiem. Gribētos šķirot atkritumus, bet mums pagalmā ir tikai kopējie konteineri un laikam jau neesmu gatava tos vest sabiedriskajā transportā uz izgāztuvi.

Padalieties ar saviem knifiņiem, kā vēl saviem spēkiem var ierobežot piesārņojumu un taupīt pilsētas apstākļos? Ļoti vēlos mazāk runāt par to un vairāk darīt 🙂

Dalīties.

2 komentāru

  1. Līga Ozoliņa on

    Uzskatu, ka cilvēki kopumā vairāk sāk domāt par to, kā saudzēt dabu. Arī es ievēroju pāris ļoti elementāras lietas – nodzēšu gaismu istabā, ja dodos uz virtuvi, kamēr mazgāju zobus, netecinu ūdeni, lietoju ekonomiskās spuldzītēs utt. Vēl piedomāju pie tā, lai pēc manis – atpūtas pludmalē, piknika mežā, brīvdabas pasākuma apmeklējuma, nepaliek netīrība. Vēl cenšos baterijas izmest sepciālajās šim nolūkam paredzētajās savākšanas kastēs, nevis metu kopā ar pārējiem atkritumiem. Līdzīgi arī ar medikamentiem, ja kādiem notecējis termiņš. Dažkārt izmēģinu kaut ko no eko kosmētikas piedāvājuma. Tomēr ir arī virkne lietu, kuru „zaļumu“ es apšaubu. Piemēram, apšaubu iespēju izaudzēt pilnīgi „zaļus“ augļus un dārzeņus, jo neesam mēs izolēti. Ja ciemā visi mēslo ar ķīmiju savus laukus, tad šīs vielas pa gruntsūdeņiem aizplūst arī līdz vienīgajai eko saimniecībai kaimiņos… Tāpat arī runājot par citām lietām – lai nonāktu līdz labskanīgajam un dārgajam „eko“ nosaukumam tiek iztērēts nesamērīgi daudz neatjaunojamo resursu.

  2. Piekritu, ka pilsētā nav tik viegli nemaz būt ekoloģiskam. Visur mums bāž virsū atkritumus- veikalā katrs produkts desmit reizes iepakots un iesaiņots, un sazin kur audzēts un gatavots no desmit ķīmiskām vielām. Kur pirkt tos dabiskos produktus? Eko bodītēs? Bet paskatieties tur uz cenām! Diemžel pagaidām secinajums ir ka zaļam būt ir dārgi. Diemžēl..

Atstāt Ziņu