Šodien, īslaicīgi, nolēmu kļūt modernā kulināre, kas nozīmē nopirkt veikalā gatavu vai pusgatavu konditorejas izstrādājumu, kuram atliek vien uzlikt “rozīnīti”.
Jā, tai laikā, kad zāle bija zaļāka un govis līdz ar to lielākas un brūnākas, atceros, mājās Ziemasvētku kulinārija nozīmēja sākt ar mīklas iejaukšanu, kur brūns raugs ar cukuru čukstējās baltā pienā, tad nāca balti milti, treknais aizdariņš – zeltainais sviestiņš un tauku mākonītis. Mīkla, balta, svēta kā lūgšana brieda zem balta dvieļa. To nedrīkstēja bieži traucēt. Varēja vien baltajam dvielim ausi pieliekot klausīties un just tās silto elpu.
Sekoja maizes krāsns kurināšana un vēl gailējoši sarkanu ogļu izgrābšana. Kā sakarsēti pirtsakmeņi tāss nočurkstēja baltā sniegā sabirstot. Tvaiku mutulis pacēlās gaisā. Ārā bija tik auksti! Ziemas bija ne pa jokam!
Un tad beidzot sekoja smalkmaizīšu cepšana. Smaržoja kanēlis. Bira ķimenes. Ar glāzi tika izspiestas apaļas ripiņas, vidū ielikta sviesta piciņa, uzbērts cukurs un ķimenes. Katrs bērns ko tādu varēja dabūt gatavu. Skolā varēja pacienāt visus klasē. Cepts tika riktīgi daudz. Pietiktu arī visai sādžai. Tiesa, ne jau pirmrindas kolhoza sādžai.
Jā, tāda balta pasaka tā bija.
Šodien nopirku gatavu mīklu. RIMI uz atlaidēm to pārdeva. Cauraugušu spēķīti klāt piepirku Mildas tirdziņa bodītē. Mājās, sagriezusi speķi, mīklā ielikusi un speķla pīrādziņa formu izveidojusi, elektriskajā cepeškrāsnī iekšā! Ne mīklu klausījos, ne maizes krāsni kurināju, ne ogles ārā nesu. Inetā pasērfoju, kamēr taimeris sekoja laikam un cepeškrāsns cepa. Laiks iztecēja, šis skandina. Eju palūkot – ak, kādi skaistulīši sanākuši! Varena lieta tehnoloģija!
2 komentāru
Cik jauki! Tā sakārdināji uzcept arī man kaut ko. Un kāpēc gan ne pašā darba nedēļas sākumā!? Lai smaržīgāka un garšīgāka nedēļa! 🙂
Paldies! 🙂 Lūdzu cienājas. Nedēļai spēka daudz vajag.<br>/Atkorķē pudeli, ielej katliņā un uzliek karsēties vīnu/ Labs labu stiprina.