Vārda dienu svin: Alfrēds, Madars, Fredis

Mīļās meitenes – > Burkšķošās sievas

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Darba diena rit pilnā sparā. Uz galda kūp kafija, telpu piepilda ritmiska datora klaviatūras klaboņa, fona troksnītim- radio. Te pēkšņi harmoniju izjauc nīgras sievietes balss. Izrādās – pa radio skan vienas apdrošināšanas kompānijas reklāma. Tajā sieva dusmīgi burkšķ uz vīru par to, ka viņš kārtējo reizi aizmirsis nokārtot polisi. Dzirdētais mani it nemaz neieinteresē viņu reklamētajā produktā, vien liek nopūsties… Nu ja, kārtējo reizi reklāmā tiek atražoti nejēdzīgi stereotipi par laulības dzīvi.

Kāpēc vārdam „sieva” tik bieži velkas līdzi negāciju aste?

Nu, nav taču pie tā vainojami tikai tie anekdošu kalni, kuros izsmietas vīra- sievas attiecības un kur sieva bieži vien parādīta kā ne visai glīts, diezgan dumjš un pamatīgi nikns radījums.

Kaut vai šīs:

Atnāk vecis pie burvja un prasa:
-Vai jūs noņemat visbriesmīgākos lāstus?
-Jā, un jums ir nojauta, ka tie ir lāsti un kas tos uzlicis?
-Tā bija ragana, kura pirms 30 gadiem izteica vārdus: Pasludinu jūs par vīru un sievu!

Vīrs guļ uz dīvāna, lasa avīzi. Ienāk sieva:
– Aizskrien uz veikalu pēc piena.
– Tā nav vīru lieta uz veikalu skraidīt.
– Labi, tad ejam uz guļamistabu.
– Ko, pajokot vairs nevar? Kur tīkliņš?

Sieva virtuvē gatavo brokastu omleti.
Ienāk vīrs un saka:
– Uzmanīgi! Es teicu – UZMANĪGI! Pieliec vairāk eļļas! Ak, Dievs! Tu vienlaicīgi cep pārāk daudz olu! TIK ĻOTI DAUDZ! Samaisi, nekavējoties samaisi un pielej eļļu! Ārprāts, mums nav vairāk eļļas? Kur ņemt eļļu, lai omlete nepiedegtu?! Uzmanīgi, es tev teicu, lai tu rīkojies uzmanīgāk! Tu mani nekad neklausi, kad gatavo omleti, NEKAD! Tu ko – nenormāla esi, psihopāte? Un neaizmirsti piebērt sāli!
Sieva izbrīnījusies skatās uz vīru un jautā:
– Kas tev šodien lēcies? Tu domā, ka es neprotu pagatavot visparastāko omleti?
– Es tikai gribēju tev parādīt, kā jūtos, kad vadu auto, – vīrs mierīgi atbild.

Bet kaut kur taču šīs anekdotes rodas? Kas tad pēc laulībām ar sievietēm notiek tik briesmīgs, ka viņas no „mīļotās meitenes” pārvēršas par „dusmīgajām sievām”?

Interesanti, kādēļ veidojas tāds viedoklis? Un galvenais- kas to veido? Kāpēc radies tāds priekšstats? Kādēļ tik bieži attiecības pirms laulībām tiek raksturotas kā romantika, ziedi, mīlēšanās, bet pēc jāvārda došanas – ierobežojumi, apnicīgi pienākumi un seksa negribēšana?

Kāpēc sievas tiek attēlotas kā tādas mūžīgi pukstošās, vīrus bakstošās klukstes?

Nu, vai tad mēs –sievas – tādas esam?

Esmu sieva nu jau teju četrus gadus. Manā draugu lokā ir tik daudz sievu, bet nu nav neviena no viņām nekāda klukste.

Dalīties.

3 komentāru

  1. Anita Špoģe on

    Redzi, anekdotes jau tiek ņemtas reāli no dzīves ;).<br><br> Bet tas, ka Tev apkārt tik daudz feinu sieviešu ir tikai tāpēc, ka Tu pati esi forša ;). Kā nu tur bija – "Mēs pievelkam sev apkārt līdzīgi domājošos?" :)<br>

  2. Gunta Leona on

    Līga, vienā laikā esam "vienā virzienā"domājušas. Anekdotes nav slikta lieta. Tikai šitā tauta ir naska uz vispārinājumiem, ja, piem, redz vienu briesmīgu sievu, tad to vispārina, ka visas tādas. Vienīgais, ko kā veca siev varu teikt – nevajag ņemt to negatīvo galvā. Uz visu vajag raudzīties pozitīvi, tad viss būs pozitīvi. Tik šī tauta ieradusi – nolikt otru, kaut pats dara tāpat vai vēl sliktāk. Skaista laulība mūža garumā ar romantikas mirkļiem ir. Pa vidu jau ir arī kašķi un ķīviņi, tos "no malas redzīgie" nezin kāpēc redz. Mēs pašas veidojam savu dzīvi. Kad uzdodam jautājumu, atbildētāji uzskata, ka tā jau ir problēma, bet tas ir tikai jautājums. <br> Par draudzenēm. Pirmkārt, draudzību var izmantot ļauni, tā ka vajag uzmanīties. Otrkārt, man bija tā – jaunībā, kad nebija ģimenes un bērnu, ar draudzenēm iznāca vairāk laika satikties. Viņām arī. Bērni un vīrs ir ne tikai ziedi un romantika, bet arī laiks.

Atstāt Ziņu