Vārda dienu svin: Vera, Vaira, Vairis

Meksikānis, kurš Latviju sauc par savām mājām

Pinterest LinkedIn Tumblr +

eksikānis Jose Manuel Rodriguez Jordan jeb Džordans, kā viņu dēvē draugi un kolēģi, Latvijā dzīvo vairāk kā piecus gadus. Viņš ir 29 gadus vecs kurināmā un enerģijas eksperts cementa ražošanas rūpnīcā. Džordana dzimtā pilsēta ir Montereja ar 6 miljoniem iedzīvotāju, bet šobrīd viņš par savām mājām sauc Saldu. Džordans intervijai piekrīt uzreiz, taču mūsu saruna notiek angliski. Latviski viņš prot, tomēr valoda joprojām nepadodas tik labi kā gribētos.

Kā tu nokļuvi Latvijā?
Mani šeit norīkoja darbā mani Meksikas priekšnieki. Vispirms es tiku nosūtīts uz Poliju, kur nodzīvoju sešus mēnešus. Tad man piedāvāja darbu Latvijā. Tolaik, ja man jāsaka godīgi, es pat nezināju, kur ir Latvija. Sāku lasīt par Latviju, par okupāciju un citām lietām, mēģināju saprast kas ir kas. Kad šeit ierados, bija novembris un sniga. Pirmās nedēļas es dzīvoju motelī netālu no Saldus, šosejas Liepāja – Rīga malā. Otrajā nedēļā es gribēju bēgt prom, jo vienīgais, kas bija man apkārt, bija sniegs. Bet tad jau es sāku šeit strādāt un iepazīt ļaudis, kultūru.

Kā tu iedzīvojies?
Mēs bijām šeit [Brocēnos] vismaz sešpadsmit nacionalitāšu pārstāvji, meksikāņi vien ap 30, būvējām jauno ražotni. Otrajā gadā es satiku savu sievu un sāku vēl vairāk interesēties par Latviju un arī mazliet runāt. Un te nu es esmu pēc pieciem ar pus gadiem. Jā, tas bija grūti – man kā meksikānim pierast pie šī klimata. Džordans lēni, pārdomādams katru vārdu, turpina teikumu latviski, pēc tam atkal atgriežoties pie angļu valodas. Man patīk Latvija, jo šeit ir četri gadalaiki – vasara, ziema, rudens un pavasaris. Meksikā visu laiku ir vasara, kas ir forši brīvdienām. Šeit ir skaists rudens, kad var braukt uz Siguldu, skaista ziema, kad aiz loga ir – 25, un gribas doties uz vissiltāko vietu. Tas bija šokējoši sākumā, ka te, Saldū, dzīvo ap 12-13 tūkstošiem cilvēku. Esmu tālu prom no savas ģimenes, bet šeit man ir mana jaunā ģimene un es daru darbu, kas man patīk, vietā, kurā es nekad nebiju pat iedomājies, ka strādāšu.

“Te cilvēki ir konservatīvāki, pat aukstāki. Tāpat kā laiks.”

Vai tu nākotnē redzi sevi Latvijā?
Atklāti sakot, mēs ar sievu šobrīd esam sākuši domāt par mājas iegādi, iespējams, Rīgā. Man šķiet, ka vēl kādus piecus gadus noteikti paliksim tepat. Es gribētu, lai tad, kad mums būs bērni, lai viņi uzaug Eiropā.

Kas tevi pārsteidza ierodoties un iepazīstot mūsu zemi?
Bija gan labi, gan slikti pārsteigumi. Sākšu ar sliktajiem. Mēs, meksikāņi, esam ļoti atvērti, tu pat nevari iedomāties cik! Kad šeit ierados sapratu, ka latvieši nav tik atvērti, īpaši jaunajam, tajā skaitā meksikāņiem un ārzemniekiem.

Vai tu juties šeit negaidīts?
No vienas puses jā. Cilvēkiem ir ļoti grūti tevi pieņemt kā draugu. Ja manā dzimtajā pilsētā ir kāds ārzemnieks, mēs viņu aicinām visur – kopā izklaidēties, savā mājā, ģimenē. Bet te cilvēki ir konservatīvāki, pat aukstāki. Tāpat kā laiks. Lai gan man ļoti patīk sarma. Ēdieni man garšo pikanti, te tādu nav tik daudz. Tajā laikā kad biju viens, man patika, ka Eiropā cilvēki un sievietes ir ļoti skaistas.

Ko tavā izpratnē nozīmē skaistums?
Tas ir ļoti vienkārši. Patīk gaišā āda, acu krāsa, blondie mati. Sievietes ir garas. Tu jau zini, ka daudzi ārzemnieki ir “traki” pēc latvietēm. Skaistums ir kā balanss konservatīvismam. (smejas)

Ko tu domā par latviešiem?
Jūs esat nacionālisti.  18. novembrī vienmēr visur ir karogi, ne visās valstīs tā ir. Meksikā neatkarības dienā ir ballīte, bet Latvijā tā tiek uztverta nopietnāk, ar lielāku cieņu, godinot cilvēkus. Latvijā jūs visur dodaties ar ziediem, kas ir skaisti. Katru dienu pārbaudu, vai birojā kādam nav dzimšanas vai vārda diena. Ja ir, tad jābrauc uz veikalu pēc puķēm. Interesantas man likās atšķirības dzimšanas dienu svinībās. Meksikā tu sēdi dārzā un visi tev nes našķus, kūkas utml. Šeit ir otrādi, ja tu esi jubilārs, galdu klāj tu. Kas arī ir jauks žests, ar domu – hei, draugi, man ir svētki un es tos gribu svinēt kopā ar jums. Arī patriotiskās dienas ir ļoti jaukas latviešiem.

Kā tavas domas mainījās, kad latviešus iepazini labāk?
Oo, tam labākais piemērs ir mana sieva. Kad ar viņu iepazinos, viņa nerunāja angliski. Viņa man pat neatbildēja. Tad es sāku viņu aicināt uz randiņiem, kino un viņa vismaz sāka man atbildēt. Sākumā viņa bija ļoti noslēgta. Meksikā mums ir tāds teiciens – viegli nāk, viegli iet. Bet sievas uzmanība man bija jānopelna. Tajā arī ir savs šarms. Tas bija ilgs laiks, bet tas bija tā vērts.

“Interesantas man likās atšķirības dzimšanas dienu svinībās. Meksikā tu sēdi dārzā un visi tev nes našķus, kūkas utml. Šeit ir otrādi, ja tu esi jubilārs, galdu klāj tu. “

Vai ir atšķirības starp latviešu un meksikāņu ģimeni?
Jā. Mana sieva bija pārbijusies, kad atbraucām uz Meksiku. Vispirms tādēļ, ka tur visi viens otram dod bučas. Tas ir ļoti normāli, bet viņa nebija to gaidījusi. Visi viņu apskāva un bučoja un viņa vienu brīdi pat negribēja nākt ārā no istabas, teica, ka bail! Vēl, piemēram, kāzās Latvijā, mums bija 40 cilvēki, bet Meksikā tādās kāzās ir vismaz 400 cilvēku. Mēs savas pirmskāzu ballītes rīkojām Meksikā un tur piedalījās ap 350 cilvēku. Arī tad sieva bija nobijusies. Bet mana ģimene, kas šeit ieradās uz kāzām, bija ļoti priecīgi, viņiem patika Latvija.

Kāpēc svinējāt kāzas latviešu tradīcijās?
Jo es gribēju piedzīvot ko citādu.  Es arī biju bijis latviešu kāzās un mani apbūra šī kultūra. Tāpat arī gribēju radīt iespēju savai ģimenei atbraukt šurp. Un visiem ļoti patika kāzas.

Kā ar sievas un vīra attiecībām? Vai uzskati par tām ļoti atšķiras?
Protams! Meksikā ir patriarhāts. Te ir citādi. Sievietes vairāk iesaistās, stiprāk pauž savu viedokli.

Kā tu kā meksikāņu mačo ar to sadzīvo?
No sākuma bija grūti. Bet es arī esmu audzis ģimenē, kurā vecāku attiecības ir jaukas un respektablas. Ne vienmēr jau viss dzīvē ir tikai labi. Mums ar sievu ir dažāds skatījums, bet mēs cenšamies pielāgoties. Un es šeit Latvijā, starp citu, redzu, ka vīrieši ļoti reti ir džentelmeņi. Dažreiz vīrieši pa durvīm ieiet pirmie, tas man nepatīk. Bet, kad tu palaid dāmu pa priekšu, tevi dažreiz pārprot.

Kā tu kopumā redzi latviešu sievietes?
Kopumā nav runa tikai par skaistumu. Latviešu sievietes ir stipras savā pārliecībā. Tas ir kas tāds, kas man patīk. Sieviešu attieksme kā tāda man patīk. Laikam jau tas arī bija viens no iemesliem kāpēc es gribēju šeit palikt. (smaida)

Kādēļ tik ilgi mācies latviešu valodu?
Tā ir. Mana sieva vairāk zina spāniski, kā es latviski. Man ir vajadzīgs iemācīties un es arī mācos. Pamatus es zinu.

Vai tu baidies runāt latviski?
Nē, nebūt. Kad tiekos ar klientiem vai sadarbības partneriem runāju latviski, viņi ne vienmēr zina angļu valodu. Arī mājās mēs skatāmies latviešu televīziju. Vienīgā problēma ar latviešu valodu ir galotnes. Es zinu daudzus vārdus, ļoti. Mums ar kolēģiem ir noruna, ka viņi ar mani runā latviski, bet tas [mācīšanās] nav tik vienkārši. Es domāju, ka tad, kad mums būs bērni, viņi runās trijās valodās vismaz – spāņu, latviešu un angļu.

Vai Tu joprojām jūties kā ārzemnieks?
Es īsti nemāku teikt. Es jūtos tā, ka man vajag vairāk runāt latviski. Laikam jau tomēr vēl nejūtos kā vietējais, kam par iemeslu ir cilvēku vēsums attiecībās. Lai gan sievietes pret ārzemniekiem izturas labāk kā vīrieši. Viņas ir atvērtākas.

Vīrieši redz konkurentu?
Nezinu, laikam. Ja esmu nepazīstamā kompānijā, tad noteikti vairāk komunicēšu ar dāmām.

Ar kādām lietām tavuprāt mums, latviešiem, būtu jālepojas?
Ar daudzām. Piemēram, ēdienu. Manuprāt jūs ēdat super veselīgi. Šeit ir arī daudz sportisku meiteņu. Un gudrība, protams. Ikdienā satiekos ar daudzu uzņēmumu pārstāvjiem un visur vīrieši ar sievietēm ir līdzsvarā. Pat vadošos amatos ir sievietes. Tas ir kas ļoti jauks.

“Ikdienā satiekos ar daudzu uzņēmumu pārstāvjiem un visur vīrieši ar sievietēm ir līdzsvarā. Pat vadošos amatos ir sievietes. Tas ir kas ļoti jauks.”

Meksikā tā nav?
Ir, bet ne tik bieži un izteikti kā šeit. Vakar biju konferencē Igaunijā un arī tur viena no priekšniecēm bija sieviete. Skaista un gudra sieviete. Tas ir kaut kas wou.

Ar ko vēl varam lepoties?
Ar skaistumu, protams. Un arī ar sieviešu garīgo stiprumu.

Kā ar tradīcijām?
Noteikti! Es esmu apmeklējis dažādus kultūras pasākumus. Un man patīk latviešu kultūra.

Ja kāds prasītu dažos vārdos pastāstīt par Latviju, ko tu teiktu?
Tā ir valsts, kas ir pārdzīvojusi krīzi un kurai ir labas izaugsmes iespējas. Tā ir maza valsts, no kuras izbraukuši daudzi cilvēki, bet tā ir augoša un jauna valsts, kas piedzīvo jaunas valsts problēmas. Kad saviem draugiem stāstu par Latviju, viņi nezina kur tā ir, tad saku, lai skatās Somijas virzienā. Mana vecāmamma, patiesībā, vēl šobrīd nezina, kur es esmu. Tikai to, ka kādā aukstā valstī. Lai gan nu jau ir labāk, bet man joprojām ziemā salst.

Kā tu kopumā jūties Latvijā?
Nu jau es šajā valstī esmu kā mājās, jo zinu ko gaidīt, kā uzvesties, ko darīt. Es esmu adaptējies un  izpratis šo valsti. Tagad atvaļinājumā dodos uz Meksiku.

Vai tu interesējies par notikumiem arī, piemēram, Latvijas politikā?
Jā. Jums ir sava enerģijas stratēģija un mūsu uzņēmumam tā ir ļoti svarīga, līdz ar to mums ir jāseko līdzi politikas norisēm. Katru dienu lasu avīzes, internetu. Sekoju līdzi eiro ieviešanai, Latvenergo cenām utml.

Ko tu novēlētu mums Latvijas 94. dzimšanas dienā?
Būt atvērtākiem. Jūs esat ļoti cieņas pilni un konservatīvi, bet esiet nedaudz atvērtāki, jo ir cilvēki, kas vēlas būt daļa no šīs sabiedrības, cienīt jūsu tradīcijas, un tām sekot. Esiet atvērtāki un draudzīgāki.

 

Dalīties.

2 komentāru

Atstāt Ziņu