Vārda dienu svin: Elma, Menarda, Elna

Mazliet Laimei

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vai atceries, mīļum? Mēs ar Tevi tovakar sēdējām manā mazajā istabiņā ar skaisto skatu uz ziedošo pavasara parku un baudījām svaigi pagatavoto kumelīšu tēju, mērcējot tajās piparkūkas. Bez tām jau nevar.

Sēdējām uz grīdas un spēlējām mašīnītes. Kopā. Pirmo reizi bijām tik ļoti kopā – Tu, es, mana mazā princesīte un Tava mazā dāma – krustmeitiņa. Istaba bija piepildīta ar bērnu smiekliem, ziedošo ievu un piparkūku aromāta virpuli, un es klusi  nodomāju pie sevis: “Mazie Ievu Ziemassvētki”.

Es vēroju Tavas kustības, mani aizkustināja Tavs smaids, Tavs siltais acu skatiens, kas ienesa mieru katrā molekulā, kas atradās telpā ap mums, un piepildīja ar skābekli katru šūnu ķermenī, kas atradās šajā telpā. Es jutu, ka Mīlu Jutu, ka Mīli, bet nesaki. Jutu, ka negribu, lai Tu aizej uz savām mājām. Tas bija vakars, kad Tu pirmo reizi atnāci pie mums abām – pie manis un pie manas princesītes, ienesot pirms tam vēl nepiedzīvotu siltuma vilni.

Tā bija reize, kad maigums plūda pāri malām. Mēs atvadījāmies, un es Jūs abus ar krustmeitiņu pavadīju līdz parādes durvīm. Mazā aizskrēja pa priekšu, bet Tu pēkšņi apstājies un pateici: „Zini, es laikam ļoti mīlu Tevi”. Un pēkšņi mēs kļuvām brīvi un laimīgi. Tik mazliet vajadzēja, lai ir Laime. Un bija sajūta, ka Tu aizgāji uz mūsu mājām. Tādos mirkļos saproti, ka Laimei nevajag daudz. Laimei vajag mazliet.

Es jūtu Tavu dzīvi sevī, izlaižu to cauri savām acu zīlītēm uz savu dvēseli, un atdodu to ik mirkli atpakaļ, ieskatoties Tavās acīs. Joprojām, kad ir pagājuši vairāki gadi  kopš šī burvīgā mirkļa, es kūstu kā „Laimas” šokolādes gabaliņš saulē, kad mēs visi trīs – es, Tu un mūsu meitiņa ieejam mūsu mājā un visi kopā no sirds sakām: “Cik labi ir mājās!”.

Manī joprojām dzīvo tā pavasara tauriņi vēderā, kad ik vakaru Tavas maigās lūpas saskaras ar manējām un gribas ieelpot visu pasauli sevī. Tagad mums katru gadu ir savi Mazie Ievu Ziemassvētki maija mēnesī, kad tikai mums skanēja piparkūku valsis, un katru vakaru mēs visi trīs saritināmies zem siltās segas, dzeram tēju un mērcējam tajās piparkūkas. Un tikai mazliet vajag Laimei – Es mīlu Tevi.

Ingrīda

 

Dalīties.

12 komentārs

  1. Mani uzmundrinaaja shis staastinsh – ceru, ka arii ar mani notiks kaut kas liidziigs:)Paldies par jaukajiem vaardiem:)

  2. Kukuliite on

    Hmmm.. Nevajag nemaz romānu lasīt. Manuprāt, ļoti skaists, silts un patiess stāsts. Šis viennozīmīgi atbilst tēmai – "Tas bija tik romantiski…". 🙂

  3. Būtu jau skaisti, ja dzīvē viss notiktu tik vienkārši kā reklāmās stāsta apdrošinātāji. Izraisi negadījumu un apdrošinātāji sāks tev dziedāt pavisam citu dziesmu. Kā arī lieliska iespēja jaunām mahinācijām – bērns tak neatbild par savu rīcību!!!

  4. Es gan savus abus rakarus apdrošināju. Man tiešām drebuļus uzdzen pat doma, ka ja kaut kas notiks būs jāmeklē ārstešānās nauda. Es drošinos jau trešo gadu. Tpu, tpu, tpu nekas vēl nav noticis, bet vienalga apdrošinos. Vismaz nebūs jāprasa citiem cilvēkiem, lai ziedo maniem bērniem.

Atstāt Ziņu