Ja, agrāk es par to tikai runāju, tad šogad kaut kā par pārsteigumu sev, esmu spērusi to liktenīgo soli, šīs attīrīšanās diētas virzienā un nu jau trešo dienu to piekopju. Saprotu, ka efektīvāk būtu bijis, ja sāktu rakstīt no pašas pirmās dienas, taču ko nu vairs, lai gan nav jau nemaz tik daudz laika arī pagājis [man pašai tā viss neliekas].
Viss iesākās ar to, ka pagājušā nedēļā ar draudzenei [kādu atbalsta plecu jau vajag] izdomājām,ka mums arī būtu labi, ko tādu izmēģināt. Kā reiz draudzenei makā aizķērusies “recepte” šai diētai, tad nu nolēmām:”Kāpēc ne?”
Pirmdiena: Iesākās ar smaidu sejā, jo iesākts kas jauns un līdz šim nemēģināts, brokastīs rīsi ar burkāniem un zaļā tēja – it kā tā nekas, arī paēdusi jūtos, nav jābadojas. Pusdienās – rīsi ar burkāniem un bietēm + zaļā tēja ar ingveru un citrona šķēli [saldumiņam var mazliet medu]. Tā visu dienu noļaļoju darbā, jutos it kā tīri ok., vēl pavasarītis tuvojas, saulīte silda, viss tik jauki. Vakarā ar draudzeni bijām jaunu sajūtu pārpildītas: “Nu kā tev izdevās? Ēst negribējās? Nenogrēkoji? u.c. jautājumi tika pārcilāti pie tējas tases.
Otrdiena: Pamodos ar milzīgu apetīti, biju gatava apēst visu, kas nekustās. Kā katru rītu ierasts, dzēru savu zaļo tēju ar citronu [šoreiz bez ingvera], lai gan man ļoti kārojās drauga rīta kafija,kas turpat blakus piepildīja istabu ar spēcīgo un gāāāāārdooo smaržu.. Nelikos ne zinis un turpināju gatavot sev pusdienas, šoreiz rīsus ar bietēm, mazliet citrona sulas un olīveļļu, kad sajutu spēcīgi vilinošu smaržu sev blakus – draugs, laikam pārbauda manu izsturību, jo sadomājis rīta agrumā sev spēcinošas gaļas maizītes pagatavot – siekalas saskrēja kaklā, taču es saņēmos paņēmu savu bumbieri un devos prom. [bumbierītis labs, mīļš, veselīgs :D]
Šīs dienas vakars nebija mans mīļākais. Pirmkārt jau tas,ka ārā bija nenormāls vējš un stipri sasaldējos, kamēr nokļuvu līdz mājām. Mana pirmā doma ir kārtīgas, siltas vakariņas, karsta tēja un ātri vien būs labi, taču tā jau vairs nav mana realitāte, bet gan “sapņu valstība”.
Draugs kā reiz izdomājis vakariņas arī pagatavos un, protams,ka tas nav nekas zaļš, diētisks un veselīgs 🙁 Sataisīju savus rīsus un ar nošļukšu sejas izteiksmi devos uz istabu, prātā šaudījās visādas domas – varētu pa klušo nočiept kādu gaļas gabaliņu no drauga šķīvja, vai ātri ko apēst,kamēr neviens neredz, tomēr turējos, lai arī bija grūti. Šis vakars bija mokošs, činkstēju un pīkstēju, nevarēju izturēt un teikšu godīgi čuķ, čuķ pietrūka, lai “norautos”, taču apēdot savus rīsus, jutos paēdusi, lai gan tie nebija kārotie vistas stilbiņi.
Trešdiena: Kā par pārsteigumu man iesākās IDEĀLI! Pamodos bez mokām [neciešu celties], enerģijas pārpildīta. Uznāca tāda kāre pēc skaļas mūzikas, ka aj, pie joda kaimiņus! Man iet MTV deju mūzika un es ar matu fēnu rotēju pa istabu. Draugs taisa savu rīta kafiju, bet es ar baudu pasūtu zaļo tēju ar citrona šķēlīti 🙂
Labākam noskaņojumam, intereses pēc uzkāpu uz svariem [lai gan mērķis nav notievēt, bet gan attīrīt organismu]wow! es sveru 49 kg, no ieprieš 51kg un es nevienu dienu neesmu badojusies, jo lai gan nav tas ko kārojas, paēdusi esmu no tā, ko drīkst!
Ievēroju,ka organisms izmisīgi “lūdz” pēc ūdens, domāju, tā ir laba zīme. Tagad prātā tikai viena doma, ko smeķīgu pagatavot vakariņās?! 🙂
Par to rīt..
