Kad vajag benzīnu, kur to var dabūt? – Benzīntankā.
Ko var dabūt benzīntankā? – Benzīnu.
Bet man nekad nav prātā nācis ņemt rokās benzīna pistoli, jo taču skaidri zinu, man ir jāņem tā, kur virsū ir DD – tātad dīzeļdegviela. Ak, vīrieti, pierodi, jau cik gadus dzīvojam kopā, tas, ja es saku, ka vajag mašīnai benzīnu, nenozīmē, ka es esmu tāda blondīne, kas patiešām varētu mašīnā ieliet benzīnu dīzeļa vietā.
Arī Tu, mīļais, ikdienā bieži vien lietas nesauc tā, kā tās pēc definīcijas klātos saukt. Ir vai nu kāds vispārējs apzīmējums (kā manā gadījumā – benzīns), vai arī kāds apzīmējums, ko saprot tikai Savējie, un kurš pilnīgi nemanot ir iegājies jau kā tāda klišeja, bet kuru neviens cits no malas nesapratīs, kāpēc, piemēram, Coldrex ir pretpumpu līdzeklis.
Bet man rodas sajūta, ka vārds benzīns it kā nevietā vīrietim pilnīgi ausīs griežas. Un ne tikai manējam vien. Hmm, vīriešiem vispār ir tādas bailes no pārteikšanās, šķiet, vienalga, vai pārsakās viņš pats vai kāds cits. Nez, ko tā? Vai tās ir bailes Anniņu nosaukt par Ilzīti? Tāpēc labāk izvairīties no jebkādas pārteikšanās? Bet kā tad ar zaķīti?
Varbūt es vārdu benzīns lietoju kā mīļvārdiņu savam dīzelītim? Jo atceros no bērnības, ka dīzelis ir traktoriem, un tas neskaitās kruts. Krutāk ir tad, ja Tev ir mašīna ar benzīnu. Vispār, toreiz dzīvoju ar pārliecību, ka mašīnām ir benzīns, traktoriem dīzelis. Šis dalījums kaut kur zemapziņā laikam tā nopietni iesēdies, jo es, tikai īpaši piedomājot, pateikšu vārdu dīzelis. Pirmajā momentā man vienmēr pasprūk – benzīns.
Pastāstīšu, kā es pirmo reizi degvielu mašīnai uzpildīju. Līdz mājām kādi 20 km, iedegas lampiņa. Skaidrs, šoreiz nekur nesprukšu, būs vien jāpiestāj benzīntankā. Bērni mašīnā guļ. Uzzvanīju vīram, jā, viņš saka, lai labāk ieleju, jo rīt jau arī būs jābrauc.
Labi, pirmo reizi liešu benzīnu, nosaku un taisos likt nost klausuli, dzirdu, kā otrā galā sašutušā balsī tiek protestēts, lai es tik pamēģinot benzīnu ieliet. Ak, dies, mīļais, nu cik reizes man Tev jāskaidro, ka es ZINU, ka man jālej DĪZELIS!
Viss. Miers. Iebraucu nākamajā benzīntankā, un tur pilnīgi atsevišķi nodalīts – dīzelis no benzīna. Parasti no Rīgas ārā braucot, Latvijas naftā, visas pistoles ir blakus, bet te DD pilnīgi savrup. Nu ko, piestāju, neviena cita nav, mēģinu atskrūvēt korķīti. Velns, izrādās uz otu pusi griežas, un to konstatēju tad, kad paspēju jau vienam vīrietim uzjautāt, kā to bāku attaisa. Nu blondīne, kas blondīne! 😀
Ņemu tuvāko pistoli, iebāžu atverē, nespiežas. Nezinu, kāpēc bet man smiekli nāk. Pie benzīna automātiem piebrauc mašīna, izkāpj vīrietis, sak liet savā braucamajā benzīnu, prasu – vai viņš zina, kāpēc man nelejas. Viņš saka, lai eju iekšā benzīntankā un uzprasu. Nekas cits jau neatliks, eju prasīt. Izrādās, 6 pistole ir priekš smagajiem, un tā ir ar priekšapmaksu. Dīzelis vieglajiem ir tikai 5 pistolē, tikai un vienīgi. (Vēlāk brīnījās, kā es vispār to pistoli iekšā esot dabūjusi, agrāk tas neesot bijis iespējams, bet tā kā nekad nebiju degvielu uzpildījusi, man pat aizdomas neradās, ka pistolei jābūt šaurākai. :))
Mjā, redz kā man iet, pirmo reizi benzīnu lejot.. Nosmeju, pārdevēja mani smaidot mierina, ka visādi gadās, un jau gribu doties ārā, viens vīrietis uztraucies, ķer mani aiz rokas, ko īsti man vajagot – benzīnu vai dīzeli. Es atbildu, ka dīzeli. Bla, bla. bla.. Lekcija, ka dīzelis un benzīns nav viens un tas pats. Bla, bla, bla..
Nu, kas ar Jums vīriešiem ir! Ka tā piesienaties vārdiem! Es zinu, ka dīzelis nav tas pats kas benzīns! Tāda nu es esmu – jā, dīzelis vai benzīns, es visu saucu par benzīnu, jo to var dabūt benzīntankā. Un es skaidri zinu, ka manējais benzīns ir dīzelis.
Nez, vai vīrieši nav ierosinājuši mainīt benzīntanka nosaukumu? Ja jau viņiem tā ausīs griežas, ja dīzeli nosauc par benzīnu, kā viņi spēj paciest to, ka dīzelis jāpērk BENZĪNtankā?
Foto: autoworld.com
