Vārda dienu svin: Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis

Mainot attieksmi, mainu notikumu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Es gribu ar jums padalīties kādā nesenā atklāsmē. Tā ne drusciņas nav jauniegūta, tikai sajusta tik neparasti un dzīvi, kā vēl nekad. Pat smieklīgi, ka tik vienkāršā ikdienas situācijā, bet tā nu tas bija.

Darba dienas vakars. Veikals. Ar produktiem piekrautu smagu iepirkumu groziņu rokās devos uz kasi. Protams, nelietības likums! – kad veikalā visvairāk cilvēku, strādā tikai viena kase, pie kuras jau izveidojusies gara rinda. Nu, ko kāds laiciņš būs jāpastāv. Tajā brīdī man galvā iešāvās doma, ka nu man ir divas izvēles – pukoties un pūsties par muļķīgo garo rindu un bezjēdzīgo laika nosišanu un savilkt seju dusmu grimasē vai uzņemt esošo situāciju vēsā Budas mierā. Rinda kļuva vienaldzīga, un mierīgi, bez mazākās neapmierinātības pilītes tur stāvēju. Pienāca jauna māmiņa ar bērnu vienā rokā, pāris produktiem otrā. „Ejiet man pa priekšu, jums tak tikai pāris produktu!” sacīju viņai un uzsmaidīju. Jo mani rinda vairs nemaz nedusmoja, man bija labi, vienkārši tāpat stāvēju un jutos labi. Nepagāja pat minūte, kad garām gāja otra pārdevēja, uzsita man pa plecu un teica – „Nāciet uz otru kasi!” Tiku pie maksāšanas ātrāk nekā visi citi garajā rindā. Un jau pēc mirkļa ar iepirkumu maisiņu devos ārā no veikala. Ar neticami neparastu sajūtu. Es sapratu, nē, vienkārši ZINĀJU, ka to paveica mana attieksmes maiņa. Tā nebija nekāda sakritība. Es vienkārši izdarīju izvēli. Ko gribi, to arī saņem. Piekritīsiet, ka tik zināma un simtiem reižu lasīta, un dzirdēta atziņa. Tikai vēl nekad nebiju izjutusi tās iedarbības spēku tik ātri, gluži kā uz sitienu. Vienmēr no domas/attieksmes/vēlmes punkta līdz reālas darbības/rezultāta/sasnieguma punktam pagāja krietns laiks. Gadi, mēneši, vismaz mēnesis. Un bieži vien daudz ko, kas ar mani notiek, nemaz nesavelku kopā kā augli tai mazajai sēkliņai, ko ar savām domām un attieksmi iestādīju tik sen. Un te- tinkšķ!- viens mirklis izdaru izvēli, otrs mirklis – jau jūtu tās sekas.

Tagad man pie datora stāv pielīmēta līmlapiņa ar tekstu: „Maini attieksmi un mainīsi notikumus!”

 

 

Dalīties.

2 komentāru

  1. Līga Rozentāle on

    Paldies! Smaidīt vajag, smaids ir lipīgs kā iesnas- jo vairāk smaidīsi, jo vairāk smaidīs arī apkārtējie 🙂

Atstāt Ziņu