Vārda dienu svin: Andulis, Alnis

Ļoti sap/

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Šodien izlasīju rakstu, kas lika man izjust neizturamas sāpes, es vienkārši nokritu uz grīdas un raudāju, jo pirmo reizi arī manā dzīve man girbējās jautāt, kāpēc Dievs. Kāpēc ir jācieš bērniem, tik ļoti, kāpēc tās nevar būt un palikt tikai filmas mazohistiem vai sadistiem, kas tiecas pēc ciešanām. Atbildi sev es zinu – mēs katrs nākam pēc pieredzes šajā pasaulē un nav labu un sliktu lietu, ir tikai attieksme. Tomēr šodien man šķita, ka labāk būtu dzīvot garlaicīgākā dzīvē, kurā cilvēki ir laimīgi un nesalauzti, man tik ļoti gribētos tādu dzīvi savam bērnam. Nevis pasauli, kurā 5klasnieks var iebiedēt, nospārdīt un vājprātīgi pazemot 7 gadīgu puišeli, kuram trauma tā būs uz atlikušo dzīvi un viņa dzīve vairs nekad nebūs tāda kā pirms tam – nevainīga, bērna prieka un ziņkāres pilna…. Vienkārši ļoti, ļoti sāpīgi palika, nespēju nomierināties, atliek tikai lūgt Dievu par to bērnu un par to, lai Dievs man dotu izpratni un pieņemšanu..

Dalīties.

8 komentāru

  1. Tas ir pats smagākais, ja nodara pāri tavam tuvākajam cilvēkam, vai ja tavs tuvākais cieš. Šādos brīžos es bieži atceros par karmas likumu, ka viss kas notiek ar mums pienākas un mūsu izvēle ir kā iziet no situācijas. Viss ir mums pārbaudījums, pat pati sliktākā situācija. un bez ļaunā nebūt arī labā.<br>Līdzjūtība un piedošana labākās lietas, ko mēs savā dzīvē varam dot.

  2. es arī biju pilnīgā šokā! bet šajā gadījumā es visu vainu uzveļu vecākiem. neticu, ka bērns piedzimst jau ar tādām sadistiskām domām/uzvedību. tas ir uzmanības trūkums ģimenē. un šis ir ļooti skumjš stāsts, jo skumji ir gan par vecāko puiku, kam dzīvē kaut kas trūksts, ja tā izturās, gan jaunāko pirmklasnieku kam šobrīd ļoti nākas ciest!

Atstāt Ziņu