Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

…līst

Pinterest LinkedIn Tumblr +

…līst…

…un, es atplaukstu šajā lietū…

Lai līst!

* * *
…līst…

…un es atceros, kā bērnībā – es un Elziņa… – kā mēs priecājāmies par lietu…

…kā skrējām tur, laukā…, lai tik prom no mājām… – tur, pašā dārza nostūrītī, pie ērkšķogu krūmiem…

…kur neviens mūs nevarēja ieraudzīt…, un, lai… – lai lēkātu, lai dauzītos…, lai kliegtu, un, lai priecātos…

* * *
…līst…

…un mēs abas, jau jaunavas, – biedējoši melnajā negaisa laikā… – skrienam uz jūriņu…

Lai tur, tukšajā liedagā… – pilnīgi kailas dejotu…
…kādu izsenu pagānisku deju…

…un tad – mēs metāmies melnajā jūrā…, kur lietus saplūst ar ūdeni…

* * *
…līst…

…un man nenāk miegs…

…es piegāju pie plaši atvērtā loga…, – un skatos uz tik pielijušo… Lielupi…

…un es rakstu Tev…

* * *
“ …līst

…un es mīlu
Tevi…
lietū,

…mans mīļais,
vienīgais,
mīļotais…

Tava
L. ”

Dalīties.

7 komentāru

  1. Gunta Leona on

    Labs laiks ir tikai tad, kad nekas nekrīt no gaisa. Bet… Lai līst. Lietus vajadzīgs ne tikai augšanai, ne tikai, lai attīrītos, bet arī… dvēselei. Kailums arī vajadzīgs dvēselei.<br> Reāli es no lietus esmu tik slēpusies. Aiz Pils ielas gan naktī bērnībā visi nezin kāpēc gājām skatīties vētraino, lietaino jūru. Kāpēc – kas to lai zina.<br> Raksti lietū, sūti lietus piles. Katram stādam vajag kaut pili. Slapju pili. Nedari kā es – pat sarakstījos. Gudri. Skaisti. Līdz kādā bezlietus dienā sarakstes partneris uzrakstīja – esmu samīlējies kā jaunībā. Un – pazuda. Neesmu nekāds guru, bet varbūt arī tāpēc jūtu ziņā sarakstes partnerim neizdevusies dzīve. Es vēl rakstīju. Līdz kaut kas man teica – pietiek. Sākumā bija dusmas – kā var pazust, pat neizrunājoties. Dusmas pārgāja – nu nav tā īstā lietus pile uzkritusi tam cilvēkam. Bet man ir. Pat vairākas. Es esmu es. Arī lietū. Pēc lietus pelēkuma nāk gaišums. Asni aug lielāki. Ievāksim tos. lai tik līst.

  2. Paldies Gunta!<br><br>…smeļos dzīves uz jūtu gudrību no Jūsu rakstiem, – kā jau vienmēr…<br><br>L.

  3. …mana mīļā SievietesPasaule!<br><br>Paldies par to, kā ļaujat man būt… – patiesai!<br><br>Neko lieku neizdomāt…<br><br>…un…, nekādās emocijas – “nesimulētu”… <br><br>L.<br>

  4. Kāpēc skumji?<br>Lietus – tas ir skaisti. Lietus tas ir silti un tik omulīgi, un arī mazliet laimīgi. Jo lietus ir sākums kaut kam jaunam. Tīrākam, kaislīgākam, īstākam..<br>Man arī ļoti patīk lietus. Un arī mīlēt lietū patīk.

  5. to: lietus 16:32<br><br>…paldies Tev, lietus!<br><br>Lai šodien – līst… <br><br>Tev un man… -<br>- un mums visiem, mīlošajiem…<br><br>L.<br><br>

Atbildēt ludmila Atcelt