Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Liene: mērķtiecību no vāciešiem varētu mācīties

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Liene Kveka (Queck), kā jau daudzi jaunieši, uz Vāciju aizbrauca uzreiz pēc vidusskolas. Viņa gribēja piepelnīties, tādēļ nolēma gadu pastrādāt Vācijā, izbaudīt citu kultūru un pēc tam atgriezties Latvijā. Taču liktenis bija lēmis citādi – nu rit jau devītais gads, kopš viņa ir Vācijā. Viņa sāka kā auklīte, vēlāk darīja dažādus citus darbus, taču nu ir jau pabeigusi Vācijā studijas, strādā dizaina, digitālās drukas un prenzentreklāmas jomā. Vācijā Liene ir satikusi arī savu mīļoto cilvēku, vietējo vācieti, ar kuru jau mīti laulību gredzeni, tāpēc tur viņa, visdrīzāk, paliks uz mūžu. Lūk, Lienes skatījums par dzīvi Vācijā!

Dabas skaistums, kultūra un vācu virtuve
Dzīvoju Austrumvācijas daļā, mazā pilsētiņā Hartenšteinā (Hartenstein) ar nepilniem pieciem tūkstošiem iedzīvotāju. Pilsētiņa atrodas apmēram 50 kilometru attālumā no Čehijas robežas. Esmu šai pilsētiņā iemīlējusies – tā ir maziņa, bet tajā ir kas īpašs. Noteikti iesaku to apskatīt katram, kas grib apceļot Vāciju!

Šeit ir pils un pilsdrupas, kurās var precēties un rīkot viesības, ir muzejs, var ieturēt maltīti pils ekskluzīvajās kafejnīcās. Pilsētiņā ir divi augstvērtīgi atpūtas kompleksi, kuros ir labi un ekskluzīvi restorāni – „Romantikhotel Waldidylle“ un „Wolfsbrunn“, darbojas labas viesu mājas. Pilsētas centrā ir apskatāma skulptūra par piemiņu populārajam rakstniekam Paulam Flemingam, kurš ir dzimis un dzīvi pavadījis tieši Hartenšteinā.

Vēl īsts baudījums ir vācu virtuve. Te ir daudz dažādu reģionu un tikpat daudz dažādu ēdienu. Katrā apgabalā ir savi tradicionālie ēdieni. Tas ir tiešām jāizbauda, ja ceļo pa Vāciju! Manā pusē tradicionāli ir „Rolladen“, kas ir ar speķi, sīpoliem un sinepēm pildīta liellopu gaļas šķēles, kas tiek apceptas tumši brūnas un vairākas stundas tiek sautētas. Vēl arī „Kartoffel Klöße“ jeb no kartupeļu masas veidotas kartupeļu bumbveidīgas klimpas. Esmu ļoti iedzīvojusies vācu virtuvē pa šiem gadiem un labprāt gatavoju gan vācu, gan latviešu ēdienus.

Tik daudz tehnikas un vēl tas pedantiskums!
Vai bija arī kaut kas, pie kā bija grūti pierast? Sākumā man visgrūtāk bija pierast pie daudzveidīgās elektronikas, kas atradās vācu mājās. Kad aizbraucu, Latvijā vēl nebija īpaši izplatītas trauku mazgājamās mašīnas, virtuves kombaini, lieli putekļsūcēji ar visādām iespējām un pogām – sausā sūkšana un ar ūdeni. Un tās lielās kafijas mašīnas – espresso, kapučīno, mazā vai lielā kafiju, kas gandrīz uz pusi tik lielas kā es pati! Sākumā man bija tā visa par daudz, bet šobrīd tas viss jau liekas normāli.

Vēl vācu dīvainība – perfektums uz tīrību un pedantiskums. Šobrīd esmu jau tik ļoti iedzīvojusies, ka esmu uz to perfektumu un tīrību tāda pati palikusi. Kad esmu Latvijā, visi saka: „Nu ko tu vari tīrīt un spodrināt? Tu jau kā vāciete – pedantiska!“ Man gribas teikt, ka tas, kas sākumā šķiet dīvains, ar laiku kļūst par normu.

Citāts: “Sākumā man visgrūtāk bija pierast pie daudzveidīgās elektronikas, kas atradās vācu mājās. Man bija tā visa par daudz, bet šobrīd tas viss jau liekas normāli.”

Esmu ieprecējusies vācu ģimenē, kurai nekad nav bijusi nekāda saistība ar cittautieti. Sākums nebija viegls, viņi ilgi pārbauda svešu cilvēku, līdz pieņem savā ģimenes vai draugu lokā. Ilgi nācās arī mācīt, ka neesmu krieviete un latviešu valoda ir kaut kas cits. Vēl joprojām daudziem šeit ir ieskats, ka latvieši ir tas pats, kas krievi.

Vācu bērni, vācieši un vācietes
Vācieši ir ļoti kārtīgi un cenšas sasniegt savus mērķus. Viņi bezgala daudz strādā un ir ļoti akurāti. Svētdienas ir tās dienas, kas tiek veltītas ģimenei, notiek izbraucieni pie dabas, uz muzejiem un skaistām apskates vietām. Bērnu un vecāku attiecības ir ļoti tuvas un atvērtas – bērni par visu runā ar saviem vecākiem. Ir, protams, arī izņēmumi, kad ģimenē vairs nav kontroles pār savu bērnu. Bet tā ir arī Latvijā! Visā visumā šeit bērniem jau no mazotnes tiek iemācīta stingrība, atbildība un darbs. Jau no bērna kājas viņiem tiek iemācīts, kā sasniegt mērķus. Iepazinu šeit desmitgadīgus bērnus, kuri nāk arī no pārtikušām ģimenēm un uz ielas lasa pudeles, lai iegūtu papildu kabatas naudu. “Nauda stāv uz ielas, vajag tikai pieliekties un pacelt. Cents pie centa veido 1€. Jo vairak atradīšu, jo vairāk krāsies!“ – tā šajā vecumā domā daudzi vācu bērni.

Vācijā vīriešu ir vairāk kā sieviešu. Viņi ļoti rūpējas par savu ārējo izskatu, nodarbojas ar sportu, iet uz trenažieru zāli, lai atstātu labāku iespaidu uz meitenēm. Ir arī tādi, kas iet uz deju kursiem, lai uzlabotu kustības un vienlaikus atbrīvotos no ikdienas stresa. Vācu vīrieši daudz laika velta arī saviem draugiem, rīko dažādus vakarus. Viņi ir šarmanti un tur doto vārdu.

Citāts: “Vācijā vīriešu ir vairāk kā sieviešu. Viņi ļoti rūpējas par savu ārējo izskatu, nodarbojas ar sportu, iet uz trenažieru zāli, lai atstātu labāku iespaidu uz meitenēm.”

Vācu sievietes savukārt ir ārēji vīrišķīgākas kā Latvijas sievietes, bet tas tikai tāpēc, ka viņas gan savā domāšanā, gan darbos ir praktiskākas. Viņas jūtas tik pat labi ar biksēm, kā latviešu sieviete ar svārkiem. Daudzas vācietes man saka, ka latvietes daudz krāsojas un pucējas, un brīnās, kā viņām atliek tik daudz laika tādām lietām. Vācu sievietes lielākoties ceļas jau pussešos, ierodas mājās vēlā vakara stundā. Vēl pāris stundas paiet līdz sakārto mājas lietas, gludina drēbes, tīra un mazgā un gatavojas nākamajai dienai.

Sadzīve un dažas patiesības par vācu paradumiem
Sadzīves apstākļi šeit ir labi. Algas ir ļoti dažādas, skatoties no tā, kādā nozarē strādā. Ir nozares, kurās strādājot, ar algu vien nevar iztikt, tāpēc jāgriežas pēc valsts pabalstiem. Bērns bērnudārzā gan ir jāpiesaka pirms tas ir dzimis. Māmiņām jārezervē bērnudārza vieta ne vēlāk kā sestajā grūtniecības mēnesī. Rindas ir briesmīgi garas. Ja nedabū vietu, tad māmiņas ir spiestas ilgāku laiku palikt mājās. Ja vecmāmiņas vai vectētiņi nedzīvo tuvumā, ir grūti.

Izglītības sistēma ir augstā līmenī un, gribas teikt, kvalitatīvāka kā Latvijā. Arī veselības aprūpe ir laba. Ir labi kvalificēti ārsti un izmeklējumu iekārtas. Ik pēc noteikta laika ārstiem ir tālākjāizglītojas, notiek eksaminēšana.

No latviešiem dzirdu, ka vācieši ir ļoti kārtīgi, centīgi un daudz dzer alu. Ar to alus dzeršanu ir tā, ka tik daudz nemaz viņi nedzer, kā tiek domāts un runāts. Vini dzer ar mēru, īpaši, ja zina, ka nākamajā dienā ir jāstrādā. Ir dzirdēts arī tas, ka vācieši ir skopi, to es nevaru teikt. Viņi daudz strādā, ar naudu nemētājas, bet gan rēķina, kas ir iespējams un kas nav.

Citāts: “Māmiņām jārezervē bērnudārza vieta ne vēlāk kā sestajā grūtniecības mēnesī. Rindas ir briesmīgi garas. Ja nedabū vietu, tad māmiņas ir spiestas ilgāku laiku palikt mājās.”

Latvieši saka: “Ja vācietis saka, ka viņš divos pēcpusdienā ieradīsies, tad viņš ierodas jau minūti iepriekš. Vienmēr ir uz aci laicīgi.“ Tā gan ir tiesa, jo vācieši visu mēģina perfekti izdarīt.

Kā Vācijā ļoti pietrūkst no dzimtenes
Visvairāk man pietrūkst Latvijas labumu. Ik vasaru priecājos staigāt pa Valmieras tirgu,  nopirkt  īstas meža zemenītes. Tā ir liela bauda! Man pietrūkst garšīgo Ādažu čipsu, ābolu biezenīšu, iesala, Spilvas tomātu mērcītes, žāvētas vistiņas un žāvētas gaļiņas un, mana lielākā garduma, īstas meduskūkas. Ilgojos arī pēc Latvijas dārzeņiem, kas audzēti bez ķīmijas un smaržo un garšo savādāk. Ikreiz, kad braucu atpakaļ uz Vāciju tiek sakrāmēta pilna mašīna ar visiem Latvijas labumiem.

Novēlējums latviešiem
Ir beidzot jāiemācās izbeigt citus skaust un pašiem tiekties uz mērķu sasniegšanu! Mums katram ir dots viss, lai dzīvē ko sasniegtu. Nekas no gaisa nekritīs, ir jāceļas un jādara. Arī es sēdēju dienām un naktīm pie grāmatām, studēju rakstus, veidoju darbus (izturēja vairāk kā 100 cilvēku konkurenci un ieguva vienu no trim stipendijām tekstila mākslas un dizainera studijām – red.). Visu nedēļu pa dienu studēju un līdz pat trijām dienām nedēļā pa naktīm pastā paku iecirknī strādāju ļoti smagu, nogurdinošu darbu.Tas nozīmē, ka bija dienas, kad biju pat 22 stundas uz kājām un ne reizi pat neiepīkstējos. Lai izdzīvotu – būtu, ko ēst, un varētu īri samaksāt, daudzi vācu studenti šādi dzīvē sitas.

Tāpat latviešiem ir jāiemācās savas zināšanas nodot tālāk ar prieku un no sirds. Ar cilvēkiem dalīties ne tikai bēdās, bet arī priekos. Priecāties par visu, kas ap viņiem ir. Priecāties par citu priekiem un laimi, par citu sasniegumiem. Latvijā taču ir tik skaista daba, to ir pašiem jāiemācās novērtēt, jo tas ir lielākais Latvijas lepnums!

 

Dalīties.

5 komentāru

  1. Lieku reizi pierādās fakts, ka tas, ka daudziem šķitis, aizbraukušajiem viss no gaisa nokritis, tomēr nav taisnība. Es vienmēr apbrīnoju tos cilvēkus, kas ir uzdrīkstējušies aizbraukt no Latvijas, nezinot, kas viņus sagaida ārvalstīs! Jāsaprot, ka nekas un nekur nerodas bez piepūles un darba!

  2. Es esmu no Vacíjás, macos latvie§u valoda un zinu gadu "sievietespasaule". man tie§am patik §o rakstu, jo es dzívo netalu no Hartenstein. Ir loti interesant, redzét dzimteni ar sve§zemju acím!

  3. Liene ir malacis,atceros cik gruuti vinnai gaaja vac val stundas..bet nu jau vinna atbraucot ciemos runaa ar izloksni latv val.lai veicas;)

  4. Jocigi,es ari dzivoju Vacija 10 gadus,bet Rietumvacija,bet pavisam citadi varetu definet vaciesus un dzivi Vacija!Ja,uzskati pavisam atskirigi!

Atbildēt Ina Atcelt