Vārda dienu svin: Anna, Ance, Annija

Latvietes dzīve valstī ar vērienu – Krievijā

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Turpinot savu virtuālo pasaules apceļošanu, no saulainās Itālijas dodamies uz lielvalsti – Krieviju. Pirmais, ko vēlējāmies zināt – kāda tur ir dzīvošana. Māra Jansone Krievijā nodzīvoja vairāk kā trīs gadus. Kad viņa palika stāvoklī, Māra izlēma atgriezties mājās, jo vēlējās savu bērniņu audzināt šeit. Šobrīd viņa kopā ar ģimenei dzīvo Latvijā, tomēr vīrs, kas ir maskavietis, vēl joprojām ik pa laikam darba darīšanās brauc uz Krieviju. Kāda bija viņu dzīve Krievijā? Kā latviete jutās megapolē – Maskavā?

Kā tu nonāci Krievijā un ar ko tur nodarbojies?
Uz Krieviju pārcēlos 2008.gada nogalē, jo apprecējos ar maskavieti. Tā kā līdz tam darbojos žurnālistikā, tad žurnālistes darbu turpināju arī Maskavā. Gatavoju reportāžas par Krievijā notiekošo LTV Panorāmai un Latvijas Radio ziņām.

Vai braucot bija kādas domas, vīzija par to, kā tur būs, un kas tevi aizbraucot pārsteidza visvairāk?
Kad devos uz Krieviju, man nebija īpašas vīzijas, kā nu tur būs, biju atvērta visam. Maskavā biju bijusi
90-ajos gados, bet iespaidi bija pabalējuši. Tā kā esmu padomju laiku bērns, no vienas puses viss tur šķita diezgan pazīstams, vienlaikus ar ko neparastu saskāros ik uz soļa. Bija aizmirsies, ka uz ielām var būt tik daudz Krievijā ražotu automašīnu, tajā skaitā veco žiguļu. Neparastas šķita sīku veikaliņu rindas, pie kuru durvīm šad tad stāv iekšā saucējas ar megafoniem un vienmuļā balsī skaita mantru par desām vai ko nu tajā veikalā pārdod, mūzika pa visu Jauno Arbatu, kas skan skaļrunī pie iepirkšanās centra durvīm, milzīgs skaits reklāmas lapiņu dalītāju jebkur, kur vien ir daudz cilvēku, tajā skaitā reklamētāji, kurus dēvē par sendviču – ar uzkabinātu plakātu priekšā un uz muguras. Uz ielām un metro ļoti daudz policistu. Turpat metro daudz cilvēku lasa grāmatas. Vasarā parkos pie pilsētas dīķiem izskatās kā pludmalē, ļaudis bez aizspriedumiem sauļojas un peldas dīķos, kur vispār peldēt ir aizliegts. Pat pie Kremļa Aleksandra dārzā cilvēki izlaidušies zālītē.

Tīri emocionāli visvairāk mani pārsteidza vēriens, ar kādu laikam apveltītas lielās nācijas un valstis. Vēriens gan darbībā, gan, kas jo īpaši – domāšanā. Un tas attiecas praktiski uz visām dzīves sfērām gan uz kultūru, gan literatūru, gan zinātni un jā, diemžēl arī sliktajām lietām, piemēram, šīs ļoti bagātās valsts izlaupīšanu.

Vai par kaut ko bija kultūršoks? Ar ko sadzīvot bija visgrūtāk?
Kultūršoks Krievijā rodas redzot tik daudz nīgru un neapmierinātu cilvēku, nelaipnas garderobes tantiņas muzejos, īgnas pārdevējas, dusmīgas metro dežurantes, arī birokrātiju un attieksmi dažādās iestādēs. Kārtojot dokumentus ir gadījies, ka jāizstāv milzīgā rindā, lai kādā iestādē iegūtu izziņu vienkārši apmainītu pret citu, kura savukārt jāiesniedz vēl trešajā iestādē pēc trešās rindas izstāvēšanas. Iestādēs bieži sēž nīgri ierēdņi, kuri drīzāk uzkliegs, nekā paskaidros, kur cilvēkam jāiet.

Maskavas ielās redz ļoti maz mammu ar maziem bērniņiem. Arī es atgriezos šī iemesla dēļ – paliku stāvoklī un gribēju būt Latvijā.
Šī pilsēta nav piemērota velosipēdistiem un ratiņiem. Ne tikai sliktā gaisa dēļ, bet arī tādēļ, ka priekšā ietvju nobrauktuvēm, ja tādas ir, parasti novietotas automašīnas. Auto novietošana vispār ir atsevišķs stāsts. Maskavā, īpaši centrā, tās novietotas visur, arī tur, kur nedrīkst. Vietās, kur ir pa sešām, astoņām joslām katrā virzienā, bieži vienu vai divas malējās joslas var aizmirst, jo tās pieblīvētas ar novietotām automašīnām. Nu un, protams, sastrēgumi. Maskavā, ja jāapmeklē trīs dažādas vietas, sastrēgumos var nostāvēt visu dienu, lai gan – ja paveicas un izrēķina laiku un maršrutu, tad var arī nokļūt samērā žigli. Bet, ja kaut kur jānokļūst tieši laikā, tad labāk doties ar metro.
Maskava ir bagāta, steidzīga un dusmīga pilsēta. Niknums, kāds plūst  no daudziem autovadītājiem, var patiešām šokēt.  Tur ar auto vairums brauc ātri, nekaunīgi, bet tas, protams, neattiecas uz visiem.

Kāda ir Krievijas sadzīve?
Maskava ir dārga pilsēta, ne visi tur var atļauties īrēt dzīvokli, paēst kafejnīcā, kas salīdzinot ar Rīgu ir daudz dārgāk. Tomēr tur ir ļoti daudz cilvēku, kuri to visu var atļauties, tādēļ cenas turas augstas. Maskava ar savām iespējām pievilina cilvēkus no visas Krievijas un NVS valstīm, tiesa, vairums no viņiem tā arī paliek strādājot pieticīgus darbus par pieticīgu atalgojumu. Bet, ja cilvēkam ir gana lielas spējas, veiksme un savā ziņā nekaunība, tur var sasniegt daudz. Ja paveicas, tad pat bez īpašām prasmēm var iegūt brīnišķīgi apmaksātu darbu, tajā pašā laikā, ja nepaveicas, tad labs speciālists var knapināties pieticīgā vietā. Maskavā var vērot milzīgu ienākumu diapazonu.

Sadzīve atkarīga no ienākumu līmeņa. Pārtika lielveikalos ir nedaudz dārgāka nekā Latvijā, kvalitāte (ja vien tie nav dārgie veikalu tīkli) ir daudz zemāka. Veikalos mierīgi var nopirkt vecu gaļu, kas nomazgāta zilajos graudiņos, lai nesmird. Bet, ja cilvēks iepērkas uzmanīgi, tad, protams, var dabūt arī labu un garšīgu pārtiku.

Krievija ir milzīga valsts.Vai paspēji iepazīt arī citas pilsētas? Kas Tev patīk Krievijā, ko tu gribētu izcelt?
Visu Krieviju laikam jau nav iepazinuši arī 99,9 procenti pašu krievu. Es dzīvoju Maskavā, tā patiešām ļoti atšķiras no pārējās Krievijas. Mazliet arī apskatīju Krieviju, braucot uz Maskavu no Rīgas, kur pa ceļam faktiski nekā nav, vien milzīgi posmi nekoptu mežu un lauku. Esmu bijusi arī dažos apgabalos otrpus Maskavai, bet ne tālāk par kādiem 400 kilometriem. Esmu pabijusi arī īstos laukos, kur uz sādžu, kas atrodas pāris kilometru no ciema, ar auto var aizbraukt tikai tad, ja bijis ļoti sauss laiks. Tur nevalda ne steiga, ne dusmas. Toties dzīves apstākļi ir ļoti vienkārši un no Maskavas spožuma nav ne smakas. Senkrievu pilsētās, kas izvietotas tā sauktajā Zelta lokā, var sajust īstu vēstures elpu. Latvijai nelaimējies, ka lielākā daļa seno būvju nopostītas karos, kuri tik lielā skaitā gājuši pār mums. Krievijā var apskatīt ļoti daudz seno klosteru un dievnamu. Tur ir ļoti skaisti.

 Kā tu varētu raksturot krievu tautības cilvēkus, vai viegli ar viņiem sadzīvot, sastrādāties?
Vienā kolektīvā ar vietējiem neesmu strādājusi, tādēļ nemācēšu raksturot. Bet Maskavā, īpaši vietās, kur ir labs atalgojums, gaisā jūtama spriedze un konkurence. Tur sava vieta ir jāizcīna ar zobiem un nagiem, kuri arī tiek likti lietā.
Ja runa ir par draugu attiecībām, tas jau ir cits stāsts. Ciemiņam kārtīgs krievs neliegs neko.

Kā no Latvijas tev tur pietrūka visvairāk?
Svaiga gaisa, labas pārtikas, laipnu cilvēku un miera. Maskavā ir ļoti, ļoti daudz cilvēku (pēc dažādiem datiem no 12 līdz 15 miljoniem).To jūt.

Kā ir dzīvot Krievijā? Kā ikdienā izpaužas Putina režīms, kāds politiskais, sociālais stāvoklis tur valda?
Es kā žurnāliste daudz tikos arī ar Putina režīma pretiniekiem, mazliet pazinu arī vienu no slavenajām Pussy Riot meitenēm  un viņas vīru. Viņu dzīvesveids, protams, ir ekstrēms, bet ne visi Putina režīma pretinieki dzīvo revolucionāru dzīvi un daudziem klājas pat ļoti labi. Bet šis režīms nomāc. Tas pieļauj korupmētu policiju, no kuras iedzīvotāji baidās. Korupcija valsts iestādēs liek spieķus riteņos jebkurai iniciatīvai, kura netiek stimulēta ar kukuli. Es nesaku, ka korumpēts ir jebkurš un ikviens, bet korupcija ir plaši izplatīta un režīms, acīmredzot, ar to negrib tikt pa īstam galā.  Bet nedomāju, ka Putina režīms Krievijai ir viltotu vēlēšanu sekas. Iedzīvotāju, kuri ir sirdī demokrāti, Krievijā nav vairākums, plus vēl daudziem ir atmiņā trakie deviņdesmitie gadi, kad valdīja demokrāti.

Nevar nepieminēt attiecības starp krievu un latviešu tautības cilvēkiem… Vai esi to izjutusi šeit vai tur, kādas vispār ir tavas domas šajā jautājumā? Varbūt tev ir kāds novērojums vai secinājums?
Vietējo attieksme pret latviešiem ir laba. Viņiem ir labā atmiņā Baltijas valstis, kurās daudzi bijuši vēl padomju laikā. Protams, esmu sastapusi arī cilvēkus, kuri domā, ka Latvijā sit krievus un mīl fašistus, bet godīgi jāsaka, ka krievi par mums tik daudz nedomā, kā mēs par viņiem. Esmu satikusi arī tādus, kuri šķiet berzē rokas, ka ekonomiskā krīze mūs sita tik smagi, jo viņi jūtas aizvainoti par mūsu aizmukšanu no padomijas, bet arī tādu nav vairums.

Nobeigumā
“Lai gan manā stāstā ir it kā daudzas nepievilcīgas lietas, tomēr kopumā iespaids par dzīvi Krievijā ir ļoti pozitīvs. Pirmkārt, jau kā žurnālistei, tur ir ļoti ļoti intresanti, jo notiek patiešām lieli notikumi. Tur esmu satikusi ļoti interesantus un labus cilvēkus. Bet atgriezties mājās arī ir ļoti patīkami, ļoti novērtēju, cik pie mums viss ir mierīgi, droši, tīri un saprotami,” saka Māra.

Dalīties.

Atstāt Ziņu