Latviešu ‘pasaku omīte’ – Margarita Stāraste

„ūs es pazīstu no bilžu grāmatām,” zaķēniem teica dzeltenais rotaļu lācītis M. Stārastes pasakā „Lācīša Rūcīša raibā diena”. Tieši tāpat mēs varētu teikt par pašu Stārasti – Latvijā ikviens viņu pazīst pēc viņai vien raksturīgajām bērnu grāmatu ilustrācijām. Kopumā ilustrētas apmēram 20 citu autoru un 40 pašas pasaku grāmatas. Populārākās no tām: „Zīļuks”, „Ziemassvētku pasakas”, „Pasaku ābece”, „Pintiķu ciems”.

Margarita Stāraste ir dzimusi 1914. gada 2. februārī Vladimirā. Viņas vecāki, latvieši, katrs citādā ceļā bija nokļuvuši Krievijā, iepazinušies Maskavā, peļņas nolūkos devušies uz Krievijas vidieni, tomēr pēc kāda laika atgriezušies Latvijā. Margarita esot gājusi dažādās skolās, jo māte meklējusi skolu ar pēc iespējas dzelžaināku disciplīnu. Viņas nolūks ir bijis izskolot meitu par zobārsti. Tomēr lielāka savstarpējā sapratne meitenei bija ar tēvu agronomu Jāni Barviku, kurš pats jaunībā vēlējies kļūt par mākslinieku, tāpēc novērtēja Margaritas zīmēšanas talantu, veda meitu uz dažādām mākslas izstādēm, atbalstīja stāšanos Mākslas akadēmijā. Mīlestību uz literatūru veicinājusi gan vecmāmiņa, kas stāstījusi pasakas, gan Natālijas Draudziņas privātskolas literatūras skolotāja.

Studiju laikā aizsākas pašas Margaritas mūža mīlestības pasaka – 1937. gadā starptautiskā vasaras koledžā viņa satiek un iemīl holandiešu ārstu Gerritu Bordeviku. Jūtas ir abpusējas, jauneklis grib latvieti precēt, par ko nav sajūsmā viņa māte, kā arī Margaritas vecmāmiņa. 1938. gadā viņš atbrauc pie savas mīļotās, mierina viņu, kad tiek piedzīvota tēva nāve, 1939. gadā Margarita viesojas Nīderlandē. Ne tikai abu radinieču ieteikumi precēties pēc tam, kad iegūti diplomi, bet arī pašas jaunās sievietes šaubas liek atgriezties Latvijā. Margarita apzinās, ka nespēj būt tā perfektā sieva, kādu savam Gerritam iecerējusi viņa māte, – ideālā mājsaimniece. Viņai jāseko savam mākslinieces aicinājumam. Kas zina, vai Latvija tomēr nebūtu zaudējusi izcilu pasaku autori un mākslinieci, ja vien neiejauktos 2. pasaules karš un nenotiktu Latvijas okupācija.

Pārtrūkstot sakariem ar holandieti, Margarita satuvinās ar studiju biedra brāli koktēlnieku Kārli Stārastu, ar kuru salaulājas 1941. gadā. Piedzimst meita Lilita. Taču saskaņas šai ģimenē nav, un notiek šķiršanās. Arī Gerrits Nīderlandē bija apprecējies, ģimenē auga divas meitas. Tomēr, līdzko bija iespēja, viņš ar Sarkanā Krusta starpniecību 1978. gadā Margaritu sameklēja. Abi sāka sarakstīties un tikai astoņdesmitajos gados, kad Gerrits saņēma padomju iestāžu atļauju, satikās Rīgā. Pēc sievas nāves Gerrits vēlreiz bildina savu mīļoto. Būdami jau astotajā gadu desmitā, viņi beidzot apprecas 1993. gadā. Septiņus laimīgus gadus abi nodzīvo kopā Nīderlandes pilsētiņā Ēldē, līdz Gerrits aiziet mūžībā.

„Nu tik uz māju!” teica puisēns Atiņš, atradis pazaudēto spēļu lācīti Rūcīti. Tāpat nolemj Margarita Stāraste – Bordevika un atgriežas Latvijā, lai turpinātu zīmēt tēvzemē. Viņas bērnu grāmatu ilustrāciju stils ir uzreiz atpazīstams: košas krāsas, personificēti koki un augi, daudz zvēriņu un sīku kukainīšu. Un katra ilustrācija izstaro visaptverošu mīļumu. Stārastei nemaz nepatīkot un nepadodoties zīmēt ļaundarus, tādu viņas tēlu galerijā maz. Manuprāt, šo mīļumu rada apaļu formu pārsvars mākslinieces darbos: bērni apaļām actiņām, maziem, apaļiem deguntiņiem un apaļiem vaidziņiem. Apkārt daudz apaļu augļu, puķīšu, dzīvnieku mazuļu ar apaļām austiņām. Aplis vienmēr tiek skaidrots kā pilnības, apskaidrības un bezgalības simbols. Maģiskos rituālos apļus velk, lai aizstāvētos pret ļauniem gariem. Šķirstot grāmatiņas ar Stārastes zīmējumiem, tiešām pārņem sajūta, ka esi pasargāts, ieaijāts un apskaidrots.

Margaritas Stārastes grāmatas tiek publicētas jau kopš 1942. gada.
Viņa ir Mākslinieku savienības biedre kopš 1964. gada, Latvijas Rakstnieku savienības biedre – kopš 1991. gada.
1999. gadā viņai piešķirts trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
Viņas meita Lilita Stāraste – Klinkerte ir mākslas vēsturniece, arī apprecējusi ārzemnieku – vācieti – un dzīvo Brēmenē. Šobrīd rakstot grāmatu par mātes biogrāfiju un mākslu, kuru cerot izdot uz mātes simtgadi.
Mazdēls Krišs ir tēlnieks, mazmeita Ieva – psiholoģe; četriem mazmazbērniem ļoti patīkot zīmēt.

Mūsu visu mīļā māksliniece un bērnu rakstniece Margarita Stāraste-Bordevika mūžībā aizgāja 18.februārī, sagaidījusi savu 100 gadu jubileju.