Suņu diena. Visa diena tā nemaz nebija suņu diena, bet ja es teiktu suņu laiks, tad kādi vispār neko nesaprastu un iedomātos tikai neķītrības. Facebokā Veidemanes ieliktajai bildei ierakstīju komentāru – suņi ir labāki par cilvēkiem – uzticīgāki, mīlošāki, paklausīgāki, atbildē – viņi nemānās, nesola. Es jau neteicu, ka manas sunes klausa, bet dara, kā grib. Vai vispār kāds to vēl prot? Vakarpusē suņu dienai bija turpinājums. Ieslēdzu LNT, tur rādīja filmu “Pamesti sniegos”. Filmas pa TV parasti neskatos. Bet nezin kāpēc šo, kas kādreiz jau bija redzēta, skatījos. Pat kāda asara nobira. Laikam pirmo reizi filmas laikā, filma ir filma. Šai mākslas filmai varētu piesieties, bet es skatījos suņus. Suņus, kas atstāti vieni dienvidpola sniegos veselu pusgadu. Viņi izturēja. Lielo aukstumu, sniegu, badu. Izturēja. Cits citam palīdzēja. Gandrīz visi izturēja. Man arī vēl kādu laiku jāiztur. Bez darba, bez ģimenes, par tādiem sū, kā draugiem vispār nav ko runāt. Draugi ir tikai tad, kad ko var paņemt. Bet es vairs nedodu. Labāk iedodu kādam sunim, lai nenomirst badā, kad saimnieks pametis. Suņi ir labāki par cilvēkiem.
Laimīgas visas dienas gadā!
Dalīties.
