Lai politika nebūtu veco zēnu klubiņš

Viena no 10.Saeimā ievēlētajām deputātēm Lolita Čigāne (Vienotība) uzskata, ka 19 sieviešu pārstāvniecība Saeimā nav pietiekama, un iemesls šādam rezultātam meklējams apstāklī, ka vairākas partijas joprojām organizatoriski veidotas kā “veco zēnu klubiņi”.

Kā jūs vērtējat šos 10.Saeimas vēlēšanas rezultātus – vai sieviešu pārstāvniecība Saeimā ir pietiekama?
Nav pietiekama, esmu jau agrāk runājusi par pozitīvās diskriminācijas principa ieviešanu. Piemēram, nosakot ka katras partijas sarakstā katrā otrajā vietā ir jabūt sievietei. Parsteidzošā kārtā, šo ieteikumu neatbalsta arī politiski un sabiedriski redzamas sievietes, uzskatot, ka Latvijā šāds regulējums nav nepieciešams un tas vairāk attiecināms uz konservatīvākām un patriarhālākām sabiedrībām. Tomēr iepriekšējo Latvijas parlamentu sastāvi, un īpaši tas, ka ir frakcijas, kurās ir ļoti daudz sieviešu un ir tādas, kurās nav nevienas, pierāda, ka šie pozitīvas diskriminācijas principi būtu nopietni apsverami.   

Kāds būtu ideālais sieviešu un vīriešu deputātu proporcionālais sadalījums Saeimā, uz ko vajadzētu tiekties?
Domāju, ka nav nepieciešams konkrēts skaitlis, bet noteikti ir nepieciešams tiekties un vienlīdzīgu abu dzimumu pārstāvniecību Saeimā. Neskaitāmi pētījumi ir parādījuši, ka līdzvērtīga abu dzimumu pārstāvniecība lēmēj- un izpildvarā padara šo varu pieņemtos lēmumus balansētākus un vairāk atbilstošus sabiedrības dažādajām interesēm.

Kādēļ Saeimā tiek ievēlēts salīdzinoši maz sieviešu? Kas un kā to varētu mainīt?
Iemesls ir tas, ka vairākas partijas joprojām organizatoriski ir veidotas kā “veco zēnu klubiņi”, kur svarīgākie lēmumi tiek pieņemti neformālās grupās, neformālās sarunās, kopā pavadot brīvo laiku. Sievietes, kam tikpat svarīga kā profesionālā dzīve ir savas ģimenes dzīve, parasti nevar piedalīties šādos forumos un “izkrīt no aprites”. Otrkārt, sievietēm, kuras bieži ir mātes, skatījums uz valsts attīstību ir plašāks un sabiedrības intereses respektējošāks, tām nereti ir grūti pieņemt sāpīgus politiskus kompromisus, kurus nosaka “veco zēnu klubiņu” loģika. 

Kādi būtu ieguvumi, ja Saeimā būtu lielāka sieviešu pārstāvniecība?
Domāju, ka tās partijas un frakcijas, kurās praktiski nav sieviešu, ļoti iegūtu no sieviešu klātbūtnes. Tās kļūtu organizatoriski spēcīgākas, atklātākas un demokrātiskākas.  

Jūs esat viena no 19 Saeimā ievēlētajām sievietēm, kādas emocijas tas ir raisījis?
Uzskatu, ka Latvijas vēlētāji man ir izteikuši ļoti nopietnu darba piedāvājumu, ko grasos pieņemt. Domāju, ka mans labais rezultāts vēlēšanās ir saistītas ar sabiedrības ilgām pēc jauna tipa politiķa – atklātāka, tuvāka vēlētājiem, kompetentāka, modernāka savā domāšanā, spējīga augt un neapstāties savā attīstībā. Šīs gaidas uztveru ļoti nopietni un uzskatu, ka mans pienākums Saeimā nākošos 4 gadus, līdztekus konkrētiem darba uzdevumiem, būs arī padarīt politiku tuvāku vēlētājam, pieņemamāku un saprotamāku, lai uz nākošajām vēlēšanām vēl vairāk jaunu cilvēku “no malas” un it īpaši profesionālu, labi izglītotu un kompetentu sieviešu ienāktu politikā.
Par šo jautājumu uzrakstīju arī blogu: http://www.lolitacigane.com