Lāči mīl brīvību

Diskutējams jautājums, vai lācis grib vai negrib dzīvot brīvā dabā. Manuprāt, tas, kurš piedzimis un izaudzis nebrīvē, nemaz nezin, kas ir brīva daba, liels mežs. Pēc Mades nošaušanas joprojām jundī diskusijas ap to. Jā, lācis ir briesmīgs, neprognozējams, stiprs. Izbēgušu vienkāršāk nošaut, ne nodrošināt tādu apmešanās vietu, no kuras nemaz nevar izbēgt. Par to aizdomājos, kad pirms dažām dienām nejauši satiku lāci Platonu. Viņš arī izbēdzis no zvēru dārza. Es viņu satiku bez biezās lāčādas. To laikam atstājis savā krātiņā, āda liela un bieza. Ar visu ādu ārā lācis Platons neizlauztos. Šoreiz Platons lietoja arī balsi, mani sveicinot. Es arī atbildēju un devos vien tālāk. Nerunāju, kā katrreiz apciemojot tikai galvas klanītāju zvēru dārzā. Pēc kādām dienām būs jāsameklē sniega tīrāmā slota un jāaizlido paskatīties, vai lācis Platons ir savā vietā. Kaut kāda mistika – nevar saprast, vai viņš ir lācis vai cilvēks lāča ādā. Bez tās lāča ādas viņu nešauj nost. Platons ir Platons.