…man grūti noticēt tam, ka ir pagājis, nu jau – vesels gads….
* * *
…laiks ir nežēlīgs. Netaisnīgs. Un – nepielūdzams…
* * *
…vesels gads kopš tā brīža, kad 2010.gada 22.janvārī tikko kā jaunizveidotajā portālā SievietesPasaule.lv – tika publicēts mans pirmais blogs: Stāsts “Skarbās sievas”. 1.daļa. “Giņka”…
…nu, bet… manas Giņkas vairs nav. Viņa vairs nekad nesēdēs man blakus, te pat…, pie monitora, un es vairs nekad nelasīšu viņai to, par ko rakstu…
…Giņka vienmēr klausījās ļoti uzmanīgi. Un mēs kopā lasījām Jūsu komentārus, un kopā rakstījām atbildes…
Un parakstījāmies – “ginjka&ludmila”…
* * *
…ziniet, es vairs negribēju rakstīt. Neko! Kāda jēga?
Bet tad nejauši aizdomājos… ja Jūs lasīsiet manas domas, tad – atcerēsieties arī Giņku!
Vai ne tā?
Un Giņka būs dzīva! Jo mēs esam dzīvi tik ilgi, cik mūs atceras… Tik ilgi – cik ir dzīva atmiņa par mums…
…par mūsu mīļajiem, vienīgajiem un mīļotiem.
* * *
…un es nolēmu palikt. Ar jums. “Jaunā dzīvē” – manā nākamajā stāstā…
L.
5 komentāru
…paldies SievietesPasaulei!<br><br>Lai gaiši!<br><br>Sirsnīgi,<br>Jūsu L.
Interesanta sieviete-nolemj nerakstīt,bet tad pati uzprasas,ka rakstīšot gan,un tad vēl komentāru pati arī ieliek:)Paņam jaunu kaķi,vai suni,un būs labi:)
to: labi būtu gan 27.01.11., 15:24<br><br>…pieņemt jauno dzīvību – nav tik vienkārši. Par zaimošanu… Jūsu komentārā – mēs neapvainojamies.<br><br>ginjka&ludmila
Nu nevajag jau nu dramatizēt,tas nav jauns vīrs,bet tas ir mīļdzīvnieciņš,un var paņemt un mīlēt viņu….nu nedzīvo dzīvnieki tikpat ilgi,kā cilvēki……un tad jau sanāk,ja viens ir bijis,tad vairāk nu nekādi pa visu savu dzīvi.<br><br>
> labi būtu gan 27.01.2011. 17:43<br><br>…labi.<br><br>Es neko nedramatizēju. Un neredzu starpību, t.i., "jauns vīrs, vai mīļdzīvnieciņš"…<br><br>Lai Jums šovakar gaiši!<br>Ludmila, ar cieņu<br><br>P.S. Paldies par Jūsu komentāriem.<br><br>L.