Jau pirms gadiem sešiem, septiņiem mani un manu vīru izvēlēja par māsas meitas krustvecākiem. Vai nu tāpēc, ka tobrīd vēl nebijām precējušies, vai citu iemeslu dēļ, oficiālas kristības vai bērnības svētki toreiz netika organizēti. Šajā vasarā, precīzāk, aizvadītajās brīvdienās notika māsas meitas kristības, kurās oficiāli kļuvām par krustmāti un krusttēvu.
Pa šiem gadiem bijām it kā ar šo domu apraduši, tomēr, tuvojoties kristībām, daudz domāju par to, ko patiesībā nozīmē šis rituāls, kāda loma krustvecākiem ir bērna dzīvē. Pētot un lasot noskaidroju, ka bērna kristīšanai baznīcā ir divas būtiskas nozīmes. Pirmkārt, kristībās vecāki un krustvecāki apņemas audzināt bērnu saskaņā ar kristīgajām vērtībām. Otrkārt, krustvecāki apliecina gatavību uzņemties praktisku aizgādnību par krustbērnu, ja kādreiz dzīvē rastos tāda nepieciešamība.
Viss ir pareizi un zem katra šī punkta esmu gatava parakstīties, tomēr cik daudzi mūsdienās šos aspektus stāda kā otršķirīgus, un kristības uztver drīzāk kā foršu tusiņu, kurā bērns tiek pie mīļiem krustvecākiem, bet krustvecāki pie jauniem, skanīgiem tituliem. Atzīšos, arī es, visdrīzāk, nebūšu tā, kas katru svētdienu krustbērnu ved uz baznīcu, tomēr visādi citādi esmu gatava ar savu rīcību rādīt viņai piemēru un palīdzēt viņai savas dzīves meklējumos „nenoiet no ceļa”.
Nepārprotiet, es, protams, saprotu, ka bērns no krustvecākiem nesagaida vien gudru runāšanu. Ko viņš gaida? Te arī man rodas jautājums – vai „labos tēlus”, kas aizstāv, lutina, apdāvina, vai tomēr cilvēkus, kad dod arī kādu artavu audzināšanā? Man gribētos domāt, ka no krustvecākiem tiek gaidīts no visa pa druskai jeb līdzsvars: patiesa interese par bērna ikdienu, rūpes, atbalsts, uzslavas, jā, arī dāvanas, kopīgas izklaides, skaistas tradīcijas, kuras krustbērnam un krustvecākiem uzturēt visas dzīves garumā.
Un te nu potenciālajiem krustvecākiem sev godīgi vajag atbildēt, cik daudz laika viņi būs gatavi ieguldīt šo attiecību veidošanā. Vai šādas attiecības varēs izveidot vien pāris reizes gadā, visbiežāk, uz dzimšanas dienu un vārda dienu parādoties „pie apvāršņa”? Protams, protams, kvantitāte nevienmēr garantē kvalitāti, ļoti daudz kas ir atkarīgs no bērna un krustvecāku saskaņas. Bet tā jau ir vecāku atbildība saskatīt un izvēlēties savam bērnam piemērotākos krustvecākus. Pats galvenais, lai bērns netiktu kristīts kristīšanas pēc un krustvecāku tituls nebūtu tikai deklaratīvs.
