Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Kino kā terapija, lai izprastu savu dzīvi

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ino kā pašrefleksijas un dziedināšanas metodi vēsturiski saista ar mutvārdu daiļrades izmantošanu terapeitiskos nolūkos – daudzās kultūrās šādam nolūkam izmantoja literārus darbus un to lasījumus. Ne velti senajiem grieķiem virs bibliotēkas bijusi norāde „Dvēseles dziedinātava”.

Tieši tāpat šī senā kultūra pratusi izmantot arī teātra mākslu, kur ar sengrieķu drāmas palīdzību emocionālu katarsi sasnieguši ne vien aktieri, bet arī skatītāji. Par to palikusi arī rakstiska liecība Aristoteļa vārdos, ka traģēdija uz skatuves kalpo kā lieliska iespēja sakārtot savu garīgo pasauli, emocionāli palīdzot tikt galā ar tām dzīves jomām, kuras dzīvē traucē sakārtot pārlieka racionalitāte. Tomēr kino kā terapija psiholoģijai veltītajā literatūrā pirmo reizi parādās tikai pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, līdz 1993.gadā psiholoģe un rakstniece Marša Sinetare (Marsha Sinetar) uzraksta grāmatu par kino lietošanu personības izaugsmei.

Kino – vēl viens instruments psihologu un psihoterapeitu darbā
Kino terapija jau ar savu nosaukumu pasaka priekšā tās definīciju – tā ir kino izmantošana terapeitiskos nolūkos. Pasaulē ar to lielākoties saprot vēl vienu instrumentu psihologu un psihoterapeitu darbā, palīdzot cilvēkiem atrisināt kādas psiholoģiska rakstura grūtības dažādās dzīves situācijās. Kino valoda „runā” ar cilvēku, aizskarot gan psiholoģiskus, gan arī fizioloģiskus kanālus mūsu ķermenī, liekot mums piedzīvot, atmodināt vai atbrīvot dažāda veida emocijas, kas rezultātā ļauj šai metodei kļūt par lielisku dziedināšanas instrumentu. Daudzas filmas, līdzīgi sapņiem, satur metaforas un simbolus, savukārt tie spēj mūs uzrunāt visdziļākajā zemapziņas līmenī.

Iespēja paskatīties uz savu dzīvi no malas
Kino darbos, sākot ar vienkāršu komēdiju un beidzot ar izsmalcinātu drāmu, bieži tiek izmantos t.s. mīta modelis, noteikta notikumu attīstības struktūra. Šādas filmas īpaši noderīgas darbā ar klientiem, kuri piedzīvo kādas būtiskas pārmaiņas savā dzīvē. Noskatoties filmu vai tās fragmentu, klients caur filmas varoņu piedzīvoto var vieglāk ieraudzīt, apzināties un sajust savu grūtību. Atbalsta personas izzinošie jautajumi kalpo kā ceļvedis. Starp tiem noteikti būs aicinājums definēt sajūtas, kas radās skatoties filmu; sajūtas pret filmas galveno varoni un viņa rīcību vai tās trūkumu; filmas metaforas apzināšanās; utml.

Filma var kļūt par brīnišķīgu dialogu pašam ar sevi
Tomēr patiesībā lielākā daļa no mums pat nenojauš, ka ar kino kā terapijas līdzekli esam saskārušies arī katrs savā dzīvē. Kino mērķis ir likt mums domāt, just un sniegt atgriezenisko saiti emociju valodā – raudāt, smieties, dusmoties, baidīties, utml. Tātad katrs, kurš kādreiz skatoties filmu ir notrausis pa asarai, aizsvilies dusmās vai sirsnīgi smējies, ir baudījis kino terapeitisko efektu. Īpaši iedarbīgi tas kļūst, ja filmu mājās vai kino skatās “īstajā laikā un vietā”, ar to domājot kādu nozīmīgu dzīves brīdi, piemēram, sēras. Ja šādā situācijā cilvēks, kuram grūti paust jūtas apzināti skatās filmu par nāves tēmu, tas var kļūt par vienīgo veidu, kādā viņš spēj izdzīvot savu zaudējumu, izlādēt apspiestās jūtas. Piemēram, filma “P.S. I love you” (P.S. Es tevi mīlu) piedāvā ieskatīties jaunas sievietes dzīvē pēc traģiska vīra zaudējuma. Ja filmas skatītājs ir piedzīvojis ko līdzīgu, bet nav ticis galā ar jūtu izlādi, viņš var izdzīvot šo pieredzi vēlreiz, “saslēgties” ar ekrānā redzamajiem notikumiem un atbrīvot sevī jūtas, gūstot sava veida mierināumu. Ne visi ir gatavi sarunai vai ilgstošao sadarbībai ar terapeitu, kādam tieši padsmit reizes skatīta filma var kļūt par brīnišķīgu un dziedinošu dialogu pašam ar sevi.

„Pasaki, kādas filmas tu skaties, un es pateikšu, kāda ir tava problēma!”
„Pasaki, kādas filmas tu skaties, un es pateikšu, kāda ir tava problēma!” Tā var pajokot, bet katrā jokā, kā zināms, daļa patiesības. Katrs gadījums ir individuāls, tomēr tipiskā gadījumā var gūt aptuvenu priekšstatu par cilvēku arī no tik pieticīgas informācijas. Lielu daļu uz ekrāniem redzamo kino darbu mēdz dēvēt par tā saucamo „popkorna kino terapiju”, ar to domājot viegla žanra filmas, kas rada iespēju atbrīvoties no ikdienas pienākumiem un atbildības, ne par ko nedomāt un neuztraukties, vienkārši aizmirsties. Kādam tā būs banāla komēdija, citam šausmu filma, bet vēl kādam – pilnīga fantastika. Terapeits ar jautājumu „Kas tās par sajūtām, kādas tevi pārņem, skatoties šo filmu?” saņems atbildi, kas visticamāk liecinās par to, kā cilvēka dzīvē trūkst. Ja klienta iemīļotais žanrs ir fantastika un viņš to paskaidro, piemēram, ar vārdiem „Man patīk redzēt neticamas lietas, it kā pasapņot kopā ar filmas varoņiem, piedzīvot kaut ko tādu, ko diez vai realitātē izdosies!”, tad nav izslēgts, ka reālajā dzīvē šim cilvēkam trūkst „lidojuma sajūtas”, iespējams, ka viņš jūtas kaut kādā mērā apspiests, pienākumu un atbildības nomākts vai tāds, kurš neatļaujas visu, ko patiesībā vēlas. Terapeits ar izzinošiem jautājumiem pašu klientu līdz īstajai atbildei noteikti aizvedīs.

Psiholoģijā, runājot par kino kā terapijas metodi, tiek lietots vārds „projekcija”, ar to domājot filmas „spoguļa efektu”. Vienkāršiem vārdiem izsakoties, filma skatītājam kalpo kā spogulis paša ķermenī apslēpto jūtu atspoguļošanai. To lieliski pierāda arī semināri par kino kā terapijas metodi, kuros demonstrēju īsfilmas vai pavisam nelielus, pat dažas minūtes garus, filmu fragmentus. Viena un tā pati epizode ar kādu noteiktu vēstījumu var radīt ārkārtīgi atšķirīgas grupas dalībnieku emociju izpausmes – no klajas vienaldzības līdz smiekliem un asarām. Šajā mirklī klients ar filmas un izzinošu jautājumu palīdzību beidzot sastopas aci pret aci ar savu grūtību, sākas darbs ar emociju izlādi, grūtības atzīšanu, attieksmes atpazīšanu, jaunu resursu meklējumiem, utt.

Iespēja piedzīvot kino terapiju
Lai gan esmu attiecību konsultants, nevis psihoterapeits vai kinoterapeits, un psiholoģiskās konsultēšanas darbā izmantoju attīstošā dialoga metodi, kino atzīstu kā brīnišķīgu papildlīdzekli, kā klients mazāk vardarbīgā veidā var saņemt drosmi ieskatīties acīs savai grūtībai un beidzot to atrisināt.
Tāpēc, aicinu izmantot iespēju, iepazīties ar šo metodi arī SievietesPasaule.lv rīkotajos semināros!

Dalīties.

Atstāt Ziņu