Vārda dienu svin: Ilze, Ildze, Izolde

Kāpēc viņas tik bieži maina savu izskatu?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ik drosmīga sava ārējā tēla pārmaiņās tu esi? Varbūt nekad neko neesi mainījusi? Vai nevari uzdrīkstēties vai varbūt tev to nemaz negribās? Taču ir tādas sievietes, kuras, ja ilgāku laiku nebūsi redzējusi, vari pat nepazīt uz ielas, jo viņas itin bieži eksperimentē.
Gribējām iedziļināties un saprast, kādi tad varētu būt iemesli tam, ka bieži ir vēlme pēc vizuālām pārmaiņām izskatā. Tāpēc aicinājām pārvērtējošo konsultanti Elīnu Brilu pastāstīt par to, kā viņa skaidro šo paradumu.

Ja uz šo jautājumu būtu jāatbild vienā teikumā, tas skanētu aptuveni šādi: „Tavs vizuālais tēls atspoguļo Tavu šī brīža aktuālo sajūtu.Tomēr paspēlēsimies ar gataviem scenārijiem no dzīves!

Nepieciešamība pēc novērtējuma
Kā lielisku piemēru varam minēt sievieti, kurai veidojas jaunas attiecības. Kā tas atspoguļojas viņas vizuālajā tēlā? Jauna matu krāsa un frizūra, spilgtākas krāsas garderobē, drosmīgāks svārku garums, dziļāks dekoltē… Iespējams, ka vēl īsi pirms tam viņa bija pelēka pele – zirgaste, skapī vien pelēkie un brūnie toņi,  sievišķību izkonkurējušais sportiski brīvais stils. Atpazīsti sevi vai draudzeni kādā dzīves posmā?

Tomēr tik pat labi tā var būt sieviete, kura ir laulībā, tomēr, rutīnas vai nesaskaņu ar dzīvesbiedru mākta, viņa metas flirtā ar darba kolēģi. Viņa skaidri zina, ka nešķirsies, viņa pat sola sev, ka nepārkāps fiziskās uzticības robežu, bet novērtējums, ko viņa saņem no kolēģa, ceļ spārnos! Varbūt pat tik ļoti, ka beidzot to pamana arī dzīvesbiedrs…

Vēlme simboliski aizbēgt no lietām, notikumiem, cilvēkiem
Nereti būtiskas vizuālā tēla pārmaiņas kā nepieciešamību izjūt sievietes, kuras savā dzīvē „atšķir jaunu lapu” – pieliek punktu līdzšinējām darba attiecībām, šķiras no dzīvesbiedra, maina dzīvesvietu vai pat uzturēšanās valsti, utml. Krasas vizuālā tēla pārmaiņas viņām simboliski ir atvadīšanās no sava iepriekšējā „es”, iespēja sākt jaunu dzīvi. Diemžēl vairumā gadījumu ar to vien ir par maz, jo neizlādētas emocijas mēdz par sevi atgādināt atkal un atkal – košs matu ērkulis nelīdzēs!

Protests
Kā protesta formu to visbiežāk var izmantot jaunas meitenes, kuras izjūt spēcīgu kontroli, piemēram, no vecāku, skolasbiedru vai visas sabiedrības puses. „Ja jau mani piespiež darīt to, ko nevēlos, es par spīti vilkšu/krāsošu/caurduršu to un to!” tāda varētu būt šādas meitenes neapzinātā doma. Šādu protesta formu nereti varam novērot sabiedrībā pazīstamu meiteņu/sieviešu uzvedībā – tās ir regulāras publikācijas sabiedriskajos medijos par to, kā X „atkal šokē, drosmīgi mainot frizūru”.

Tomēr visi iepriekšminētie iemesli ir cieši saistīti ar pašnovērtējumu, ko bieži uzskatām par jūtām. Patiesībā tas ir domāšanas, rīcības un izjūtu modelis. Pašvērtība ir tieksme sevi uzskatīt par spējīgu tikt galā ar dzīves grūtībām, kā arī par laimes un mīlestības vērtu būtni. Pašvērtība nav iedomība vai lieluma mānija. Patiesībā cilvēkiem, ko uzskatāt par kliedzoši iedomīgiem viņu uzvedības dēļ, ir zema pašvērtība. Ja runājam par biežu vizuālā tēla maiņu, mēdzam lietot frāzi „pārņemts ar sevi”. Tieši tāpēc sabiedrībā valda mīts, ka šī pārņemtība ar sevi liecina par pārāk augstu pašvērtības sajūtu. Diemžēl patiesībā pārlieka koncentrēšanās uz sevi ir nepietiekamas pašvērtības sekas. Vēlme krasi un pārlieku bieži mainīt savu vizuālo tēlu ir kā dubultais signāls – daru vienu, bet patiesībā vēlos pavisam ko citu. Lai identificētu cilvēka patieso vajadzību, atliek uzdot vien pāris jautājumus, piemēram:
– Gribu radikāli mainīt matu krāsu!
– Kāpēc, kas vainas līdzšinējai?
– Apnikusi! Gribu kaut ko jaunu, nebijušu, apnikusi tā rutīna!
Kur, kādā dzīves jomā tu šobrīd savā dzīvē izjūti rutīnu?

Un atklājas, ka rutīna valda mājās, dzimumattiecībās, darbā, u.c. Tad ko Tu esi nolēmusi darīt, lai pateiktu „stop!” rutīnai? Nokrāsot matus? Tikt pie spurainas zēngalviņas? Uz cik ilgu laiku Tevi glābs distancēšanās no patiesajām izjūtām un vēlmēm?

Protams, jāņem vērā, ka vizuālā tēla maiņai var būt arī patiesi un visnotaļ veselīgi iemesli. Tu dodies pie friziera, kurš, būdams profesionālis savā jomā, norāda, ka varbūt Tev sejas ovāla dēļ būtu vēlams pāriet uz īsāku matu griezumu un veselīgāku matu krāsu, kas būtu atbilstošāks Tavai sejas krāsai. Tu uzticies, piekrīti un jau nākamajā dienā saņem komplimentus. Brīnišķīgi – ar Tavu pašnovērtējumu viss ir kārtībā!

Aicinājām arī divas sievietes parādīt savas pārmaiņas un pastāstīt, kāpēc viņas tik bieži mainās:)

Monta Bitiniece:
Ilgviļņi un dabiski mati. Pirmo reizi, kad uznāca sajūta – kaut kas jāmaina, gribas kaut kā citādāk izskatīties, bija tad, kad gāju vēl pamatskolā. Ieliku slapjos ilgviļņus (vai tādi maz vēl ir?:)) Aptuveni divus gadus biju ar čirkainiem matiem, jāpiebilst – pamatīgi arī tos sabojāju. Tad, kad jau biju ataudzējusi lokas, sāku balināt šķipsnas. Pēc dabas mani mati ir latviešu klasiskie – pelēki. Tad līdz pat vidusskolas beigām matus neaiztiku, bija ļoti skaisti mati – gari līdz pat dibenam, blondās šķipsnās.
Brūni. Uzriez pēc vidusskolas uznāca klikšķis – viss apnicis, nokrāsoju garos matus brūnā krāsā.
Sarkani. Pa vasaru krāsa pabalēja, rudenī uznāca otrs klikšķis – gribējās kaut ko radikāli atšķirīgu gan no sava iepriekšējā, gan apkārtējo izskata. Par spīti draugu un ģimenes mēģinājumiem atturēt, pārkrāsoju matus sarkanus. Ne brīdi to nenožēloju. Ar spilgtajiem matiem nostaigāju mazāk kā gadu.
Īsi un blondi. Mainījās gadalaiki, sajūtas, attiecības un gribējās justies viegli. Bija iekšēja sajūta – vajag griezt nost garos matus un sarkanā krāsa arī sāka likties par smagu. Vairāki frizieri neparakstījās uz tādu darbu –sarkanā krāsa bija ļoti spilgta un uzreiz dabūt gaiši blondus… Draudzenes māsa, kas ir superīga friziere, uzņēmās. Tā nu es pie viņas nosēdēju gandrīz 10 stundas. Pavisam blondus nevarēja uzreiz dabūt, tāpēc man mēnesi nācās pastaigāt ar gaiši oranžu matu krāsu. Pēc mēneša balināju vēlreiz un nogriezu karē, pašai ārkārtīgi patika. Ar īsiem, blondiem matiem nostaigāju vairāk kā pusotru gadu.
Nenosakāma krāsa. Dzīvojot Spānijā vairākus mēnešus, blondie mati izleca uz apkārtējo fona, tas likās nogurdinoši un sāka apnikt. Jau esot tur izlēmu – līdz ko atgriezīšos Latvijā, pārkrāsošu brūnus. Tā arī izdarīju. Mazāk kā gadu nostaigāju ar tādu nenosakāmu krāsu – ne īsti brūni, ne lillā. Sapratu, ka gribu tādus matus kā vidusskolā – garus un ar balinātām šķipsnām.
Atpakaļ pie pamatiem. Nu jau vairāk kā gadu cenšos matus ataudzēt un ik pa laikam izbalinu šķipsnās. Skaidri zinu, ka gribu atgūt atpakaļ matu garumu, bet par krāsu… ik pa laikam ienāk prātā doma par to pikanto sarkano krāsu…
Uz sevi varu iztēloties dažādas matu krāsas, melni gan vēl nav bijuši. Bet noteikti nekad neizvēlētos nullīti. Neesmu tas tips – man nav tumši brūnas acis un tumšas uzacis, lai zēngalviņa piestāvētu.
Kāpēc es tā mainos?
Mainīt matu krāsu vienmēr ir iekšēja nepieciešamība. Pilnīgi piekrītu teicienam – ja sieviete maina matu krāsu, tas vienmēr ir saistīts ar viņas iekšējo sajūtu pasauli. Iespējams par skaļu būtu teikt – maina dzīvi. Bet kāds posms vienmēr dzīvē noslēdzas vai iesākas un matu krāsas maiņa ir tikai tāda dabīga vajadzība, kas palīdz iet uz priekšu. Katru dienu jau ieskatāmies spogulī – un, ja tur redzams pavisam cits tēls, cits cilvēks, ir vieglāk arī iekšēji mainīties.
(Montas pārmaiņas skaties galerijā)

Sabīne Brēdiķe:
Pirmās pārmaiņas un šaubas
Pats pirmais eksperiments,  pārkāpšana pāri sev, laikam bija Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 2.kursa laikā, kad garos matus nogriezu uz īsu zēngalviņu. Tad tiešām bija bail – ja nu neizskatās labi? Izrādās man piestāvēja.
Pēc pirmajām pārmaiņām uzdrīkstējos vairāk, bet vēl joprojām to saucu par kluso periodu. 17 gados cilvēks vēl meklē sevi un nespēj droši bļaut – „Man vienalga, ko domā apkārtējie!” Šodien, skatoties uz dažām bildēm, saprotu, ka manī valdīja pilnīgs bezstils! 🙂 (mazliet pat palika kauns, tagad visu darītu mazliet pārliecinošāk, mazliet savādāk).
Neizdošanās
“Greizi” nogāja šā gada vasarā, kad gribēju izmēģināt oranži rudo krāsu. Man vienmēr saka, ka man piestāv viss, bet šeit es absolūti nepiekritu – es nejutos kā es, kaut kas trūka.
Kāpēc es mainos?
Dzīve ir pārāk īsa, uzskatu, ka ir jāizmanto maksimāli daudz iespēju, lai sevi attīstītu un pilnveidotu jebkurā jomā – un kāpēc gan, lai viena no šīm jomām nebūtu paspēlēšanās ar sevi? 🙂 Turklāt, man apnīk būt vienādai,  gribās kaut ko jaunu. Pašlaik esmu blondīne, un cenšos matus ataudzēt, es gan negarantēju, ka tā ir paliekoša vēlme:)
Arī apģērba ziņā – nu cik ilgi var staigāt vienā „ādā”? Ikdienā man patīk ģērbties dažādi – citreiz tie ir plēsti džinsi ar smagnējiem zābakiem, haki toņa cepure ar nagu, vīriešu pulkstenis, smagnēji auskari un melns, uz auguma guļošs džemperis. Jau nākamajā dienā es uzvelku melnas zeķubikses ar sievišķīgu, pieguļošu tirkīzzilu kleitu, melnus 14cm platformas zābaciņus un elegantus auskarus. Manā skapī ir apģērbi jebkurai dienai, gadījumam un gaumei.
Mamma man vienmēr ir teikusi, ka mans vizuālais tēls cīnās ar manu iekšējo pasauli – būtībā man būtu jābūt klusai pelēkai pelei. Tad es apjautu, ka man patīk, ja uz mani skatās, vienalga – apbrīno, apskauž, vai aprunā, jebkura veida uzmanība ir uzmanība.
Man tuvākais imidžs
Vislabāk es jutos sarkanajā tēlā – spilgtie mati izcēla manas zaļganbrūnās acis un es jutos…tik sasodīti labi! Kopš tā perioda, ikdienā mans mīļākais apģērbs ir kleitas un tunikas. Atklāju arī, ka man patīk augstpapēžu kurpes vai platformas. Pirms tam nelikās, ka man vienas vai otras tā īsti piestāv.
Visilgāk vajadzēja pierast pie blondajiem matiem – pirms tam vienmēr biju teikusi, lai jau nu kas, bet blonda es tiešām nebūšu. Tāpēc pirmo reizi ilgi neizturēju – nokrāsoju lillā un pēc tam jau tumšus ar blondu treknu šķipsnu.
Tagad gan man patīk, pat ļoti – pašai jābrīnās.
Idejas pārmaiņām
Kā jau minēju – pašlaik matus vēlos ataudzēt uz garu ‘pixie’ tipa griezumu, un ja noturēšos, iespējams, nogriezīšu precīzi taisnu karē griezumu ar ‘čolku’. Mērķis ir nomest arī pāris kg un iegādāties vairāk sievišķīgu apģērbu.
(Sabīnes pārmaiņas skaties galerijā)

Dalīties.

5 komentāru

  1. Man ir draudzene,kas cik ilgi vien atceros bija tumšmate, pirms gada viņa kļuva par blondīni un saka- esot cits cilvēks. Jūtoties daudz dzīvespriecīgāka, patiesi arī no malas skatoties viņa šķiet uzplaukusi. Var būt te runa vienkārši ir par to,ka cilvēks atradis to ārējo tēlu,kas viņam atbilst vislabāk iekšējai būtībai.

  2. Man domāt, tā ir drosme sevi tik radikāli pārveidot! Es tā nevaŗu, žēl taisni. Un vēl – skaistai meitenei skaisti ir jebkādi mati – gari, īsi, tumši, gaiši.

  3. Jā, ļoti interesants temats, katra sieviete taču sastopas ar šo jautājumu – KO DARIT AR MANIEM MATIEM? Izrādās iespēju netrūkst. Protams, vajag naudu šīm pārvērtibām un drosmi sadzīvot, ja rezultāts nepatīk – uzreiz taču nepārkrāsosi un no īsiem pie gariem arī netiksi.

Atstāt Ziņu