Vārda dienu svin: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kafija: garšas bauda un spēka avots

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ās, kuru rīts sāka ar kafijas krūzi, nevar nepiekrist – nav neviena labāka aromāta par tikko vārītas kafijas smaržu. Kad māju piepilda šī rūgteni saldā smarža, tā vien gribas aizvērt acis un dziļi ieelpot. Kafija – tas ir īpašs rīta rituāls, tā ir spēcinoša un uzmundrinoša dzira saspringtos laikos un galu galā arī neiztrūkstoša sarunu sastāvdaļa. Mēs to baudām, taču, vai zinām, kā tā radusies, kā to iegūst un kā to pareizi pagatavot?

Kafijas vēsture: kafiju atklāja kaza
Par kafijas atklāšanas laiku tiek uzskatīts 9.-11.gadsimts. Tā atklāta vienā no Etiopijas provincēm – Kaffā. Vārds „kafija” radies no senarābu vārda „Qahwah”, kas nozīmē uzmundrinošs.
Par kafijas iepazīšanas vēsturi tiek stāstīta šāda versija: Kāds nabadzīgs gans ieraudzījis, ka viņa ganītā kaza, apēdusi kafijas koka augļus un lapas, sāka draiskoties. Sākumā viņš sadusmojies, bet tad sapratis, kas īsti ir noticis un pats apēdis zaļās lapas, pēc tā izjuzdams patīkamu uzbudinājumu. Pēcāk šo ogu esot nogaršojuši mūki, kas ļoti vīlās, sajūtot tās rūgto garšu, un iemeta ogas krāsns ugunī. Pēc neilga brīža viņi sajuta brīnišķīgu aromātu.
Mūki, ziņkārības vadīti, pagatavoja no grauzdētajām ogām dzērienu, kas viņiem palīdzēja uzturēt možu garu gandrīz visu nakti, tāpēc uzskatīja šo dzērienu par Dieva dāvanu. Deviņpadsmitajā gadsimtā arābu tirgotāji ieradās Kaffā un uzzināja par kafijas pupiņām. Pēc tam kafiju sāka audzēt Jemenā, kas kļuva par pirmo zemi, kur kafiju vārīja. Tiek uzskatīts, ka senatnē kafiju nedzēra, bet ēda tāpat. Gadu simtiem Austrumāfrikas ciltis kafijkoka jeb pupiņas lietoja kā pārtikas produktu – cepa uz pannas vai gatavoja dzīvnieku taukos un tad ēda. Viņiem patika kafijas pupiņu stimulējošā iedarbība.
Rietumeiropā kafiju ieveda 17. gadsimta sākumā, taču daudzi atteicās to lietot, jo uzskatīja par indīgu. Tomēr lielais cilvēku pieprasījums pēc šī dzēriena, veicināja strauju izplatību un 17. gadsimta beigās jau tika sekmīgi īstenota kafijas krūmu kultivēšana siltumnīcās. 19. gadsimta sākumā kafijas dzeršanu sāka uzskatīt par labā toņa pazīmi, un kafija sāka nopietni konkurēt ar joprojām populāro dzērienu – tēju. 

Kafija mūsdienās
Par lielāko kafijas ražotājvalsti 20. gadsimta sākumā kļuva Brazīlija. Mūsdienās visvairāk kafija tiek saražota Centrālamerikā, Brazīlijā un Dienvidamerikas valstīs. Kopumā gada laikā pasaulē tiek saražoti apmēram simts miljoni maisu ar kafiju.
Lai iegūtu produkciju, ko veiksmīgi pārdot, tiek izmantots būtiskais process – kafijas pupiņu grauzdēšana, kas ietekmē kafijas garšas nianses – tiek akcentētas attiecīgās kafijas labākās garšas īpašības, bet nevēlamās – asums, skābums, rūgtums – tiek novērstas.
Par kultūraugu kafijas koks kļuva apmēram pirms 500 gadiem, tā augļi ir sarkani, mīksti, ķiršu lielumā, ar divām plakanām sēkliņām iekšpusē. Tā ir pati vērtīgākā augļa daļa, kura satur kofeīnu. Pēc augļu savākšanas no tiem atdala sēklas, ko vispirms izžāvē un pēc tam apstrādā. Tad tās kārtīgi izskalo ūdenī un izžāvē saulē. Lai iegūtu labāku garšu, sēklas mitras grauzdē.
Divi vispazīstamākie kafijkoku veidi ir Arabika un Robusta. Arabika aug galvenokārt Āfrikas džungļos, tai ir samērā lielas un iegarenas pupiņas. Arī Robusta ir atklāta Āfrikā – Viktorijas ezera rajonā. Šīs šķirnes pupiņas ir mazākas un gandrīz apaļas.

Kafijas sastāvs un uzglabāšana
Kafija ir 100% dabiska un nesatur nekādas piedevas (konservanti svaiguma saglabāšanai nav nepieciešami, jo tiek izmantots vakuuma iepakojums), ja tādas tomēr pievienotas, tam jābūt norādītam uz iepakojuma. Pašlaik nopērkamas kafijas pupiņas šokolādē un citādāk papildināti kafijas produkti. Būtībā kafija ir kafijas auga sēklas (kafijas pupiņas), kas ir grauzdētas un samaltas.
Kafija ar samazinātu kofeīna daudzumu jeb bezkofeīna kafija ir tīra kafija, no kuras izvadīts kofeīns. Tomēr tā nav pilnīgi bez kofeīna: šķīstošās „bezkofeīna” kafijas tasē ir 8.6-13,9 mg kofeīna, savukārt maltās „bezkofeīna” kafijas tasē ir 12-13,4 mg kofeīna.

  • Kofeīns ir viela, kas dabiski atrodama dažādos augos, tai skaitā arī tajos, no kuriem iegūst kafiju, tēju un kakao. Kofeīns ir bez krāsas, bez garšas un smaržas vai aromāta. Kafijā šī viela ir tikai viena no daudzām sastāvdaļām, kuras pārtikas tehnologi ir spējuši izolēt, un kuru kombinācija piešķir kafijai tās atšķirīgās īpašības. Viena kafijas tasīte satur apmēram 80 – 120 mg kofeīna, par nāvējošu devu tiek uzskatīti 10 grami kofeīna.
  • Kalorijas – tiek uzskatīts, ka bez piedevām (piena, cukura u.c.) kafija nesatur kalorijas, tomēr dažos avotos tiek norādīts, ka tomēr aptuveni 9 kilokalorijas 100g dzēriena satur.
  • Tase kafijas satur apmēram 20% no dienā nepieciešamās P vitamīna devas
  • Satur minerālvielas, īpaši kāliju

Lai saglabātu svaigu, aromātisku kafiju, to noteikti jāuzglabā hermētiski noslēgtā iepakojumā un papildus jāievieto slēgtā traukā. Citi glabāšanai izmanto ledusskapi. Ražotāju ieteikums – izlietot atvērtu kafijas paciņu 2 nedēļu laikā.

Kafijas iedarbība uz cilvēka organismu

  • ne velti no rītiem kafiju dzer vairāk nekā 80 procenti cilvēces. Kofeīns darbojas kā viegls stimulators, kas paaugstina garīgo koncentrēšanos un paātrina domāšanas procesu, stimulē fizisko aktivitāti, saīsina reakcijas laiku, palīdz koncentrēt uzmanību, veicina īslaicīgo atmiņu
  • kafijā esošais P vitamīns palīdz asinsvadu stiprināšanai
  • kafijai piemīt urīndzenoša iedarbība
  • kofeīns pastiprina kuņģa sekrēciju, kas paātrina pārtikas sagremošanos, taču var izraisīt arī gremošanas traucējumus
  • kafija var palīdzēt asinsspiediena normalizēšanā
  • kafija labvēlīgi iedarbojas uz glikozes vielmaiņas procesu
  • liels kafijas un līdz ar to kofeīna daudzums paātrina sirdsdarbību un spēj izraisīt aritmiju
  • neliela kofeīna pārdozēšana izraisa ir roku trīsēšanu, svīšanu, nemiera un baiļu izjūtu
  • kofeīns arī palielina taukskābju daudzumu asinīs, tāpēc no nefiltrētas kafijas vajadzētu izvairīties – tās nosēdumos pārsvarā ir lipīdi jeb tauki, kuri nogulsnējas asinīs
  • Lielbritānijas zinātnieki atklājuši, ka cilvēkiem, kas izdzer vairāk kā septiņas kafijas krūzītes dienā, ir trīs reizes lielāka iespēja redzēt halucinācijas un dzirdēt balsis.
  • grūtniecēm par kafijas lietošanu jākonsultējas ar ārstu

Pareizi pagatavošanas nosacījumi!
Kafijas pagatavošana atkarīga gan no ieradumiem, gan citiem aspektiem.

  • Lai vispilnīgāk izbaudītu kafijas garšas īpašības un kvalitāti, svarīgi izvēlēties pareizo kafijas malumu attiecīgajai kafijas pagatavošanas metodei. Tas, kāds būs kafijas izvilkums, stiprums, atkarīgs no maluma, ūdens un kafijas attiecības proporcijām un laika, cik ilgi kafija bijusi saskarsmē ar ūdeni. Jo īsāks pagatavošanas cikls, jo smalkāks malums vajadzīgs, un otrādi. Pagatavošanas metodei nepiemērots malums var padarīt kafiju rūgtu, pārmērīgi stipru, vai arī vāju un bezgaršīgu.
  • Piemēram, pagatavojot kafiju kafijas automātā piemērota būtu vidēja maluma pakāpe, uzlejot kafiju tieši krūzītē – smalkāka maluma pakāpe, pagatavojot kafiju espresso kafijas automātos – ļoti smalka maluma pakāpe, bet izmantojot kafijas spiedkannu – rupjāka maluma pakāpe.
  • Vienmēr izmantojiet tikai tīrus traukus kafijas pagatavošanai.
  • Izmantojiet svaigu ūdeni kafijas pagatavošanai. Ūdens sastāda līdz 98% kafijas tases satura, un tā kvalitāte būtiski ietekmēs garšu.
  • Ieteicamais kafijas daudzums uz 150ml kafijas tasīti ir 6 grami. Protams, kafijas daudzums atkarīgs no katra individuālajam garšas īpašībām.
  • Nelietojiet vārošu ūdeni. Vispiemērotākā ūdens temperatūra kafijas pagatavošanai ir 92-96oC. Uzlejot kafiju zemākā temperatūrā tā būs pliekana un negaršīga. Augstāka temperatūrā pagatavotā kafijā atbrīvojas trešās pakāpes komponenti, un tā kļūst rūgta.
  • Lai pilnībā izbaudīto bagātīgo garšu un smaržu, kafija jāpasniedz uzreiz!
  • Lai saglabātu kafiju siltu, to vēlams pārliet termosā, nevis uzsildīt atdzisušu kafiju, jo tās garšas īpašības jūtami pasliktināsies.

RECEPTES: kā interesantāk pagatavot kafiju
Kafiju var dzert sev iecienītajā manierē, pagatavotu tieši pēc savas īpašās receptes. Tā izmantojama dažādos karstos un aukstos dzērienos, kokteiļos. Kafija tiek izmantota kā pārtikas krāsviela dažādu krēmu un citu izstrādājumu iekrāsošanai, papildinot tos ar specifisko kafijas garšu un aromātu. Arī pašu kafijas dzērienu var papildināt pavisam ātri, ar dažādu garšvielu piedevām, liķiera, piena, putukrējuma, medus pievienošanu.

Ja esi atvērta jauniem kafijas pagatavošanas veidiem, vari izmantot šos ieteikumus:

  • Saputo vienas olas dzeltenumu ar 2 tējkarotēm cukura, var pievienot nedaudz vaniļas cukuru un/vai kanēli. Saputotajai masai pārlej karstu, pagatavotu kafiju.
  • Apmēram puslitrā ūdens uzvāra divas kanēļa standziņas. Šo novārījumu pārlej maltajai kafijai, samaisa, un ļauj pāris minūtes ievilkties. Salej tasītēs, ja vēlas, pievieno cukuru. Tomēr līdzīgu, bet ātrāku kanēļa pagatavošanas veidu var izmēģināt, gatavai kafijai uzberot maltu kanēli, un iemaisot dzērienā.
  • Karstai, stiprai kafijai pievieno izkausētu piena šokolādi un pūdercukuru, kārtīgi izmaisa. Pilda stikla krūzēs, papildina ar putukrējumu un rotā ar rīvētu šokolādi.
  • Pagatavo šķīstošo kafiju atdzesē, pievieno zemeņu sīrupu, plombīra saldējumu un saputo kokteilī.

 

Kā vēl kafiju var izmantot?

  • Izlietoti (tas jāņem vērā, jo kofeīns uzsūcas arī caur ādu, līdz ar to var rasties pat sirdsdarbības traucējumi) kafijas biezumi ir sieviešu vidū pārbaudīts un atzīts ķermeņa kopšanas līdzeklis – to izmanto kā pīlinga, ādas mīkstināšanas līdzekli, jo satur aminoskābēm bagātu eļļu.
  • Kafijas biezumi ir populārs zīlēšanas līdzeklis.
  • Kafijas biezumus izmanto puķu mēslošanai
  • Nepatīkamas smakas likvidēšanai ledusskapī var ievietot trauciņu ar nedaudz apgrauzdētu kafiju
  • Telpas aromātu var uzlabot tikko vārīta kafija
Dalīties.

Atstāt Ziņu