Ūdens ir viena no tām dabas veltēm, bez kuras nespētu eksistēt neviens pats organisms. Īpaši to izjūtam šobrīd, kad dažādās ūdens tilpnēs veldzējam organismu no saules karstajiem stariem, kā arī ikdienā patērējam daudz vairāk šķidruma, nekā parasti – īpaši minerālūdeni. Par to, kādēļ mninerālūdens ir tik vērtīgs un ko tas satur, stāsta Laila Meija, Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja.
Kādēļ karstā laikā īpaši ieteicams lietot minerālūdeni?
Kā izpētījuši sporta zinātnieki, svīstot cilvēks zaudē ne vien šķidrumu, bet arī minerālvielas, piemēram, nātriju, hlorīdus, kāliju, kalciju un citas minerālvielas, kas piedalās nervu impulsu vadīšanas un daudzos citos procesos organismā. Tātad organisms minerālvielas pastiprināti zaudē karstā laikā, lielas fiziskas slodzes laikā un, protams, sportojot. Rezultātā cilvēkam var samazināties fiziskās un koncentrēšanās spējas.
Minerālūdenim atšķirībā no parastā dzeramā ūdens ir augstāka mineralizācijas pakāpe un tā sastāvā ir noteikts daudzums minerālvielu, piemēram, magnijs, kālijs, kalcijs, selēns, nātrijs u.c. Pats svarīgākais, ka šīs minerālvielas ūdens sastāvā ir dabīgas. Tas nozīmē, ka tieši šāds ūdens ar minerālvielām tiek iegūts no dziļa urbuma. Tieši šī iemesla dēļ, īpaši vasarā, kad pastiprināti svīstam, lai organisms kopā ar šķidrumu papildus uzņemtu arī zaudētās minerālvielas, ieteicams uzturā izvēlēties tieši dabīgu minerālūdeni.
Veikalā iegādājoties ūdeni, būtiski pievērst uzmanību iepakojuma marķējumam, jo tikai uz dabīga minerālūdens iepakojuma drīkst būt uzraksts „dabīgs minerālūdens”. Tāpat uz iepakojuma jābūt norādītai informācijai arī par ūdens sastāvu, ieguves vietu, informāciju par ražotni un dabīgo minerālvielu jonu koncentrāciju. Lai arī mūsdienu tehnoloģijas ļauj sagatavot dzeramo ūdeni tā, lai tam pievienotu tik daudz minerālvielu, cik ieteicamas lietot uzturā, šāds ūdens būs mākslīgs minerālūdens. Tas neklasificēsies kā dabīgs un uz tā iepakojuma nebūs rakstīts „dabīgs minerālūdens”.
Īpaši par ūdens uzņemšanu ir jāpiedomā cilvēkiem gados, jo viņiem mazinājusies slāpju sajūta, līdzīgi kā garšas sajūta.
Rezultātā pirmais signāls par ūdens trūkumu organismā – slāpes – nestrādā tik labi kā vajadzētu, tādēļ ikdienā jāatceras iemalkot ūdeni. Iespējams, veci cilvēki labprātāk lietotu dabīgu gāzētu minerālūdeni, nevis dzeramo ūdeni, jo tas šķiet vairāk atspirdzinošs.
Dabīga minerālūdens sastāvā biežāk sastopamās minerālvielas
Uz dabīgā minerālūdens marķējuma ir obligāti jābūt norādītām tām minerālvielām, kas atrodas minerālūdens sastāvā. Visbiežāk tie ir tādi minerālsāļi un mikroelementi kā kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, selēns, nātrijs, kā arī hlorīdi, sulfāti u.c.
Nereti minerālūdeni iesaka lietot, lai uzlabotu gremošanas darbību, normalizētu vēdera darbību.
KĀLIJS
Ļoti nozīmīgs, jo palīdz uzturēt šķidruma un minerālvielu līdzsvaru organisma šūnās un ārpusšūnu telpā. Palīdz saglabāt normālu asinsspiedienu, jo darbojas pretēji nātrijam, kas paaugstina asinsspiedienu. Piedalās nervu impulsu vadīšanā un muskuļu saraušanās procesos. Ilgstošs kālija deficīts organismā var izpausties ar muskuļu krampjiem, vājumu, apetītes zudumu, reiboņiem.
MAGNIJS
Pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 310 – 420 mg. Tam ir liela nozīme vielmaiņas procesos, jo tas ir vairāk kā 300 enzīmu sastāvā. Enzīmi ir vielas, kas nodrošina to, lai organismā notiktu reakcijas un tiktu nodrošinātas funkcijas, tai skaitā enerģijas ražošana, olbaltumvielu veidošana un muskuļu saraušanās. Magnijs nepieciešams arī nervu un muskuļu darbībai, kā arī atrodas kaulu sastāvā. Magnija trūkums cilvēkam var izraisīt muskuļu trīcēšanu, krampjus un sirds aritmiju, sliktu dūšu, vemšanu. Magnija uzsūkšanos organismā kavē pārmērīga alkohola lietošana, un, piemēram, hroniskiem alkoholiķiem organismā bieži ir magnija trūkums.
KALCIJS
pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 1000 mg. Kalcijs nepieciešams kaulu veselībai, lai varētu sarauties muskuļi, kā arī normālai nervu darbībai un asins sarecēšanas spēju uzturēšanai. Kalcijs ir arī viens no nozīmīgākajiem faktoriem kaulu un zobu attīstībā, augšanā un pilnvērtīgā funkcijā. Tāpat kalcijs piedalās imūnās aizsardzības procesos. Kālija deficīts organismā var veicināt redzes pasliktināšanos, zobu un kaulu augšanas un attīstības traucējumus, trauslumu un bojājumus u.tml.
DZELZS
Pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 12 – 18 mg. Dzelzs ir hemoglobīna sastāvā. Savukārt hemoglobīns pārnes skābekli no plaušām uz katru organisma šūnu. Tā trūkums rada dzelzs deficīta anēmiju, kas bieži ir jaunām sievietēm. Bez tam dzelzs nepieciešams smadzeņu attīstībai un imūnajai sistēmai. Dzelzs nepietiekamības gadījumā var būt mazasinība, organisma vājums, aizcietējumi u.c. Pazīmes par dzelzs trūkumu ir bālums, nogurums, galvassāpes, dedzināšana mēlē, trausli mati un nagi, sausa āda u.c.
NĀTRIJS UN HLORS
Pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 5-6 g nātrija hlorīda. Pārsvarā šīs abas minerālvielas uzņem vārāmā sāls veidā. Tās palīdz regulēt šķidruma daudzumu organismā, vadīt nervu impulsus. Hlors tiek izmantots kuņģa skābes veidošanai. Pārāk liels vārāmā sāls patēriņš var paaugstināt asinsspiedienu. Lielākā daļa cilvēku vārāmo sāli uzņem par daudz. Nātrijs kopā ar kāliju veicina asinsspiediena stabilizēšanu, šķidruma daudzuma regulēšanu u.c.
SELĒNS
Oorganismā darbojas kā antioksidants un aizsargā organisma šūnas no oksidācijas (bojājumiem). Nepieciešams organisma šūnu augšanai un attīstībai, kā arī ir nozīme centrālās nervu sistēmas darbībā un imunitātes stiprināšanai. Optimāls selēna daudzums veicina audzēja riska samazināšanos, kā arī retāk novērotas sirds un asinsvadu slimības.
Par minerālūdeni: kurš ir vērtīgāks?
Minerālūdens vērtību nosaka noteikts daudzums tā sastāvā esošo minerālvielu (piemēram, magnijs, kālijs, kalcijs, selēns, nātrijs u.c.), kas ūdens sastāvā ir dabīgas, jau tā iegūšanas brīdī. Atkarībā no minerālsāļu daudzuma jeb minerālvielu jonu koncentrācijas nosaka tā mineralizācijas pakāpi.
Minerālūdens var būt dabiski gāzēts, bagātināts ar gāzi (palielināta ogļskābās gāzes koncentrācija papildus atradnē esošajai) vai gāzēts – dabīgajam minerālūdenim papildus ievadot pārtikā izmantojamo oglekļa dioksīdu (ogļskābā gāze). Tā ir vienīgā viela, ko ieguves vietā drīkst pievienot dabīgajam minerālūdenim. No Latvijas nogulumiežu slānī iegūtajiem minerālūdeņiem neviens nav dabiski gāzēts, un arī pasaulē dabiski gāzēts minerālūdens sastopams daudz retāk, nekā negāzēts minerālūdens.
Latvijā iegūtos dabīgos minerālūdeņus atļauts izplatīt tikai tad, ja saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļauja. No Latvijā iegādājamajiem dabīgajiem minerālūdeņiem tikai trīs ražo pašmāju uzņēmēji – „Mangaļi”, „Venden” un „Mežotne LDA”.
