Kad ķermeņa spalviņas kļuva par problēmu

Ja tiktu uzdots jautājums par to, kur izgudroja skūšanos, droši vien lielākā daļa cilvēku atbildētu, kas tas notika kaut kur Eiropā vai Romā apmēram pēc otrā vai pirmā gadsimta pirms mūsu ēras. Taču patiesība ir daudz interesantāka. Izrādās, ka mērķtiecīgu ķermeņa apmatojuma noņemšanu, atklāja jau daudz agrāk nekā mums sākumā varētu likties. Pirmā skūšanās ir notikusi tālajā 30`000 g. p.m.ē. Pirmie cilvēki, kas izdomāja, ka vajadzētu atbrīvoties no liekā apmatojuma, bija alu cilvēki, kuri izmantoja divus jūras gliemežvāciņus kā pinceti vai asu kramu, burtiski nokasot spalviņas no ķermeņa. Šajā pašā laikā arī tika dzītas saknes tetovēšanas mākslai, piepildot akmeņus ar pigmentu, bet tas jau ir cits stāsts.

Kad skūties sāka vīrieši
Kad civilizācija sāka attīstīties, senie cilvēki izlēma atteikties no mednieku – vācēju dzīvesveida un pievērsties pilsētas dzīvei. Ar civilizēto cilvēku pirmsākumiem radās jaunas tehnoloģijas, piemēram, spēja veidot instrumentus no metāla. Tūkstošiem gadu skuveklis paturēja naža formu, un to uzasināja vai nu pats skuvekļa īpašnieks vai nu bārddzinis, ar asa akmens vai ādas siksnu palīdzību. Protams, lai skūtos, bija nepieciešamas krietnas iemaņas, lai sevi procesa laikā nesavainotu.

Tad nu ap 4. g. p.m.ē. senie ēģiptieši pierādīja savu radošumu un roku prasmi, izveidojot skuvekļus no vara un tīra zelta. To pierāda senie zīmējumi, kas atrasti ēģiptiešu kapenēs, kas attēloja skuvekļus un to, kā tie agrāk tika lietoti. Savukārt, senie šumeri arī šajā ziņā īpaši neatpalika, veidojot skuvekļus no vulkāniskā stikla ar rokturīšiem, lai tos vieglāk būtu noturēt.

Ir zināms fakts, ka ap 400 g. p.m.ē. Indijas vīrieši bija ļoti kopti, ar labi noskūtu bārdu un noskūtām krūtīm un kaunuma zonu.

Savukārt, ap 50 g. p.m.ē. Romas vīrieši sekoja Jūlija Cēzara paraugam un rāva sejas matiņus ar pinceti. Vai to darīt varētu piespiest mūsdienu vīrieti, paliek atklāts jautājums…

Ja parastajiem cilvēkiem skūšanās bija kā kaprīze, lai izskatītos labi, tad karevjiem tā bija kā obligāta prasība, lai cīņas laikā sevi nesavainotu. Izrādās, ka kareivjiem savā starpā bija mode ķerties vienam otra bārdā, tādā veidā cenšoties gūt pārsvaru, tāpēc gudri darīja tie, kas nevis bārdu audzēja, lai pierādītu savu vīrišķību, bet glīti noskuva, lai negūtu liekas traumas.

Sievietes par spalviņu neglītumu pārliecināja reklāmas kampaņas
Tā skūties sāka vīrieši, taču vēl interesantāk būtu noskaidrot, kā un kad tad skūties sāka tieši sievietes, vai ne? Te nu ir jāatklāj, ka pirmās sievietes, kas sāka rūpēties par padušu un kāju skaistumu, bija Romas impērijas sievietes. Tiesa gan, veids, kā viņas to darīja, bija visai drastisks – tika izmantota ķīmija, tāds akmens kā – pumeks un pat uguns! Sievietes no zemākas klases, piemēram, prostitūtas un kurtizānes, skuva savu ķermeni, tādā veidā atbildot uz vīriešu uzskatu par to, kādai ir jābūt sievietei. Šis uzskats balstījās uz grieķu skulptūrām un eiropiešu gleznojumiem, kuros ideālās sievietes bija atainotas bez spalviņām.

Bet ja runājam par grieķu sievietēm, tad viņas, salīdzinājumā ar mūsdienu sievietēm bija trakas, jo svilināja spalviņas ar lampu!

Lai vai kā, taču pati skūšanās kā process nekļuva tik populāra līdz pat 1915. gadam, kad žurnālā ‘’Hārpera Bazārs’’ tika publicēta modele vasaras kleitā un kailām padusēm. Kampaņa informēja sievietes par problēmu, par kuras esamību viņas līdz tam brīdim pašas nezināja – par briesmīgajiem padušu matiņiem. Tas bija ‘’Vilksona Svorda’’ kompānijas mērķis radīt kampaņu, kas liktu sievietēm saprast, ka spalviņas uz ķermeņa ir kaut kas nesievišķīgs un nehigēnisks. Šī reklāmas kampaņa bija veiksmīga, jo tuvākajos divos gados skuvekļu pieprasījums dubultojās.
Padušu matiņu likvidēšanas attīstība bija likumsakarīga, jo šajā laikā modē ienāca atkailinošākas kleitas, līdz ar to arī radās jaunā problēma- padušu matiņi, kas līdz šim bija apslēpti zem apģērba, nu bija redzami.

Kāju spalviņām un bikini zonai kompānijas un reklāmas kampaņas pievērsās nedaudz vēlāk.

Mūsdienās rietumu kultūrā šis domāšanas veids „Ķermenis bez spalviņām ir skaists” ir kļuvis tik populārs un pašsaprotams, ka reti kurai sievietei rodas jautājumi par to, kāpēc viņai būtu jārūpējas par liekā apmatojuma likvidēšanu.