Bērna radīšanai veltītu filmu pulkā jauns pienesums – vasaras sezonu noslēdz Dženiferes Anistones (Jennifer Aniston) un Džeisona Beitmena (Jason Bateman) skatījums uz šo mūžīgo tēmu romantiskā komēdijā, kuras nosaukums Latvijā iemantojis ļoti prozaisku tulkojumu Kā tikt pie bērna. Filma ir reizē gan ļoti bagāta, jo tajā bez mēra tiek bārstītas klišejas un piedauzīgi joki, gan nabadzīga izteiksmēs.
Arī ar Dženiferu Lopesu (Jennifer Lopez) galvenajā lomā rotātā filma Rezerves plāns, kas Latvijā pirmizrādi piedzīvoja maijā, taču tapa vienlaikus ar Anistones filmu, vēstīja par kādas sievietes pēkšņu apņemšanos tikt pie bērna, turklāt, šī vēlme abos gadījumos ir tik liela, ka jāizmanto spermas donors. Abas topošās mammas arī apņemas audzināt bērnu pašas, kas jau izskatās pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas apmaksātās propagandas – skat, lai tev būtu bērns, nav vajadzīgs vīrietis.
Ar to līdzības ir izsmeltas, jo Kā tikt pie bērna tik lielā mērā nekoncentrējas uz priekšvēsturi. Skatītājam praktiski uzreiz tiek atrādīts līdz noteiktam brīdim ar neskaidru paternitāti apveltītais Anistones sešgadīgs dēls Sebastians, kurā satriecoši labi iejuties līdz šim vien kāda seriāla epizodē redzētais Tomass Robinsons (Thomas Robinson). Tas arī manāmi sagādā lielākās grūtības filmas veidotājiem, jo turpmāk jāmēģina uzturēt vismaz šķietama stīvēšanās par to, kam tad Sebastjans ir vairāk līdzīgs – mātes labākajam draugam, Beitmena tēlam vārdā Volijs vai donoram Rolandam, ko atveidoja Patriks Vilsons (Patrick Wilson).
Patērētāju sabiedrība gadu desmitiem balstās uz centieniem uzsvērt, cik ļoti katrs cilvēks ir īpašs, ka katram piemīt unikālā individualitāte. Tieši tās vārdā taču nav žēl nopirkt kārtējās ekskluzīvas smaržas vai tādu drēbi, kas vēl nevienam citam nebūs. Tādēļ uzdevums parādīt dēla un tēva līdzības scenāristam izrādījies nepaveicams, ja vien neskaita busā nejauši satiktas sievietes atklāsmi, ka puika ir gluži jūsu maza kopija un līdzības rakstura iezīmēs.
Pieminot tēlu raksturus, nevar nepieminēt klišeju pārpilno mudžekli, ar kādu uzburts pesimistiskais akciju analītiķis Volijs puvekļa brūnā krāsas džemperī. Arī viņa neticamās pārvērtības, tuvāk filmas izskaņai no neglītā pīlēna pārvēršoties par greznu gulbi, vien uzvelkot tīru, baltu kreklu, šķebīgi līdzinās tievēšanas preparātu reklāmu bildēm pirms un pēc. Savukārt spermas pieminēšanas daudzums liek filmu ierindot bezgaumīgo plauktā. Bez klišejām un spermas pārbagāti tiek bārstīti arī jēli joki, piemēram, no ielūguma uz mākslīgās apaugļošanas tusiņu (it kā jau ar to nebūtu gana?) izbirst rozā un zilās krāsas spermatozoīdi – vēl neredzēta versijas par stārķu tēmas turpinājumu, par to, kāpēc daži bērni piedzimst kā meitenes un citi atkal kā puikas.
Tai pat laikā izteiksmju ziņā filma ir neredzēti nabadzīga. Divas stundas garā filmā varēja saskaitīt precīzi divas dažādas Anistones sejas izteiksmes – viena it kā saka What the fuck, bet otrā izsaka aptuveni šķiet, es iekāpu sūdā cilvēka emocijas. Kombinējot šīs divas komponentes dažādās secībā un daudzumā, varēja iztikt visās epizodēs, arī tajā, kur Anistone tiek bildināta – ļoti garš What the fuck un tikai mājiens uz otro sejas izteiksmes opciju.
Vien tuvāk filmas izskaņai, scenāristi atjēdzās, ka tā tak ir komēdija – nu sākās patiešām kvalitatīva humora brītiņš, kas mijās ar skaistu ģimenes siltumu. Baudāms ir arī filmas skaņu celiņš – piemeklēti labākie romantiskie meldiņi, tai skaitā, no britu džeza grupas Jamiroquai (kas Latvijā plašāk pazīstami ar dzīvespriecīgo dziesmu Feels Just Like It Should) un nedzirdēti jutekliska amerikāņu rok grupas Eels dziesma All The Beautiful Things.
Viscaur filmai raisās vēlme salīdzināt Anistones atveidoto neprecējušos 40-gadnieci Keisiju, kura vienu dienu nolemj, ka nu ir laiks sarūpēt pēcnācēju, ar Sāras Džesikas Pārkeres (Sarah Jessica Parker) tēlu epopejā Seks un lielpilsēta. Abām piemīt tendence ģenerēt problēmas un uztvert blakām esošos vīriešus drīzāk kā ņirdzīgus, mīļus mājdzīvniekus, nevis pilnvērtīgus partnerus. Līdzības turpinās arī ārpus ekrāna – abas aktrises ir arī savu šīs vasaras filmu producentes. Turklāt panākumi producēšanā abām ir pieticīgi. Kā tikt pie bērna skatītāko filmu listē ASV startēja 8.vietā, kamēr filma Atlīdzības mednieks (The Bounty Hunter), kurā Anistone šopavasar redzēta ar filmas P.S. I Love You zvaigzni Džerardu Batleru (Gerard Butler) – 2.vietā.
Filmai lieku 6/10, taču iesaku redzēt tiem, kas nenobīsies no patukšiem monologiem filmas ievadā un izvilks zālē līdz krāšņajām filmas beigām.
Filmas treileris: http://www.cinamon.lv/?id=40&detail=CI00000240
