Vārda dienu svin: Ādolfs, Ilgonis

Kā tikt galā ar murgiem pēc traģēdijas?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ēdējo dienu notikumi noteikti ir ietekmējuši ikkatru no mums. Kādu ļoti personiski un traģiski, kādu vairāk vai mazāk citādi… Šie notikumi ir atstajuši psiholoģisku iespaidu uz mūsu domāšanu, izturēšanos un sajūtām. Arī mēs saņēmām kādas lasītājas vēstuli, kura mums stāsta par savām sajūtām. 


Lasītājas Egijas vēstule:
“Sajūta bija briesmīga, pamodos un atcerējos to vēl ilgi”
Trīs dienas dzīvojām kā ļaunā murgā, sekojot līdzi traģiskajam notikumam Zolitūdē. Lasot un skatoties ziņu pārraides, kāpa kamols kaklā, asaras skrēja acīs, bija pamatīgs šoks un sirdī lielas sāpes par milzīgo nelaimi un ģimenēm, kas zaudējušas savus mīļos. Lai gan nevienu no bojāgājušajiem vai cietušajiem nepazinu, man šķiet, ka šis notikums atstājis iespaidu uz mūsu ģimeni. Šonakt redzēju sapni, drīzāk – murgu. Detaļas neatceros, bet tas bija saistīts ar lielveikalu, šķiet, gāju iegādāties trauku mazgājamo līdzekli vai ko citu nebūtisku un redzēju, kā kādai sievietei (vai arī vēroju sevi no malas, to sapnī nevarēju labi saprast) sašķaida kājas ar milzīgu āmuru. Sajūta bija briesmīga, pamodos un atcerējos vēl ilgi šo sajūtu un skatu. 

Pieļauju, ka mans sapnis patiešām varētu būt saistīts iekšējiem pārdzīvojumiem pēc traģiskā nelaimes gadījuma Zolitūdē, jo visvairāk notikušajam ziņās sekoju līdzi tieši es un vīrs pat vienu brīdi pārmeta, ka pārāk daudz esmu tajā iekšā, lasot komentārus un gaidot jaunākās ziņas līdz pat vēlai naktij. Taču iepriekšējā naktī arī mans vīrs bija redzējis murgu, pēc tam ilgi nevarējis aizmigt, jo murgs bija par to, kā zaudējam bērnu. Tam nebija nekādas saistības ar veikaliem, tas bija noziegums, ko pastrādāja noziedznieki. Sapnī viņš jutis lielas bailes, trauksmi, stipri vēlējies pasargāt mūs ar bērnu un beigās jau, kad redzējis, ka noziegums pastrādāts – šoku un izmisumu. Mans jautājums ir- ko šie murgi vēsta? Un ko darīt, lai šie murgi nerādās vairāk?

 

Komentē „Labo domu pietura” pārvērtējošā konsultante Elīna Brila:
Jau atkal jārunā par jūtām un veidu, kā un vai vispār tās izlādējam. Zemapziņa ir svarīgs posms mūsu domāšanas procesā. Tā ir sistēma, kas nemitīgi saņem informāciju, organizē to un piedalās visas mūsu dzīves pieredzes veidošanā. Kad esam norūpējušies par kādu notikumu ikdienā, zemapziņa turpina to risināt krāsainu sapņu vai biedējošu murgu veidolā, lai apziņa var darboties ar jaunākiem notikumiem.

” Sapņi ir mūsu bezmaksas psihoterapeiti, jo sapņa uzdevums ir „sagremot” traumatisku pieredzi”

Miegu esam pieraduši uztvert kā laiku mūsu organisma atpūtai, tomēr sapņi pilda pavisam citu funkciju. Būtībā sapnis nepieciešams kā specifisks psihes pašregulācijas mehānisms. Tas darbojas kā trauksmainu notikumu radīta sasprindzinājuma regulētājs, ļaujot trauksmi kā spēcīgas jūtas mazināt vai pilnībā „izlādēt”. Sapņa laikā sakārtojas un nostiprinās pieredze. Līdz ar to varam teikt, ka sapņi ir mūsu bezmaksas psihoterapeiti, jo sapņa uzdevums ir „sagremot” traumatisku pieredzi, jo īpaši tas attiecas uz sapņiem, kas atkārtojas. Šo sapņu mērķis ir pamazām izdzēst emocionālo spriedzi, kas apņem atmiņas par situāciju, kas radīja stresu.

Vīriešiem atšķirībā no sievietēm raksturīgāka prasme uztvert un skaidrot notikumus racionāli, piemēram, šajā gadījumā „Jā, notikušais ir briesmīga nelaime, bet mēs neko nevaram mainīt, jādzīvo tālāk.” Turpretī sieviete var dienām ilgi skatīties ziņu pārraides, lasīt presi, pārrunāt notikušo ar draudzenēm un to visu pavada asaras. Sievietei tas palīdz izlādēt jūtas, kamēr vīrietis, lai arī piegājis jautājumam racionāli, tā teikt ar vēsu prātu, jūtas nav izlādējis, tās palikušas ieslēgtas ķermenī. Tāpēc psihei neatliek nekas cits kā šo notikumu un neizlādētās jūtas atstrādāt sapnī, kurā nu jau nav iespējams aizbēgt no patiesajām jūtām – bailēm, neziņas, bezpalīdzības, utt.

Lai šādi sapņi mocītu mazāk vai nemocītu nemaz, nepieciešams nevis distancēties no sāpīgiem notikumiem un jūtām, ko tie rada, bet izdzīvot tos, ļaujoties emocijām, izrunājot tās ar tuviniekiem vai sevi pašu iekšējā dialogā, rakstot dienasgrāmatā vai kādā citā veidā.  


Ilustrācija- zen,CC licence

Dalīties.

3 komentāru

  1. Lasīju Egijas stāstu un pilnīgi redzēju sevi un savas sajūtas pēc notikušās traģēdijas! Tikai, par laimi, nav šo murgaino sapņu. Arī man, paldies Dievam, neviens no tuvajiem un paziņām nav cietis, taču tās sajūtas, pārdzīvojums, jušana līdzi bojāgājušo un cietušo tuviniekiem, ļoti nospiež sirdi. Saprotu, ka dzīve turpinās un jācenšas domāt pozitīvāk, taču, laikam paies vēl kāds laiks, līdz varēšu, bez asarām, lasīt ziņas par šo notikumu. Vēl arī nostrādā psiholoģiskais, ka tagad, ieejot veikalā, cenšos ātri nopirkt, ko vajag, un prom. Un jā, protams arī skatiens tiek pievērsts griestiem….

  2. Esmu no kolēģēm dzirdējusi, ka murgojot pēdējās naktis. Katru rītu skurinās. Varbūt tiešām zemapziņa strādā!

Atstāt Ziņu