Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Kā Ruta meklēja savu deju un…atrada!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Cilvēkam šai dzīvē tik daudz kā ir jāatrod, jāatklāj un jāsatiek. Sava otrā pusīte, savs ģimenes ārsts, savs psihoterapeits, sava dziesma, sava filma, grāmata un vēl ļoti daudz kā, par ko daudz nedomājot varētu teikt: Jā, tas ir mans. Tas ir domāts man, tas sagādā man prieku, es pilnībā tam uzticos, tas mani aizrauj, iedrošina un ceļ spārnos, tas iedvesmo mani un padara manu dzīvi krāsainu. Reizēm šo savu var atrast ar pirmo mēģinājumu, bet reizēm meklējumiem jāvelta vairāk laika.
Piedalīšanās konkursā man lika saprast, ka arī savu deju ir jāatrod. Var jau izdomāt, mācīšos to vai šo, bet ja iekšā nesēž sajūta, ka tā ir tava deja, labāk varbūt doties jaunos meklējumos. Un ir ļoti labi, ja tev ir šāda izvēles iespēja. Un mani ļoti iepriecināja tas, ka deju un kustību studija ‘StudioX1‘ šādu izvēles iespēju piedāvā.

Kādu deju izvēlēties?
Tomēr sākšu visu no sākuma. Ļoti priecājos par laimētajām 3 bezmaksas nodarbībām, bet īsti nezināju, ko tieši vēlos apgūt.
Atcerējos, ka kādu vasaru, Rīgas svētku ietvaros, ar ļoti lielu aizrautību biju vērojusi kā dejoja Salsu. Man likās tas ir tik rotaļīgi, tik brīvi, tik jautri un tik seksīgi. Atmiņā novirmoja kadri no filmas „Netīrās dejas”, un tas kā ne reizes vien biju sevi iztēlojusies dejojam tikpat priecīgi, brīvi un kaislīgi. Šķita, Salsas dejotāji ar šo deju prom aizdejo visas rūpes, raizes, dusmas, aizvainojumus un ikdienas rutīnu, kas dzīvi padara pelēcīgu un grūti paciešamu. Rēķinājos ar to, ka lai iemācītos Salsu, man noteikti būs nepieciešamas vairāk kā trīs nodarbības. Tomēr nolēmu riskēt un pieteicos apgūt Salsu Kubas stilā. Vienmēr biju uzskatījusi, ka Salsas dzimtene ir tieši Kuba, tādēļ nobrīnījos, ka šī deja tiek dalīta stilos, bet daudz par to neprātoju, un gatavojos pirmajai nodarbībai. Jāatzīstas gan tūlīt, ka noteicošais faktors manā izvēlē bija nodarbību laiks un diena. Pilnīgi iespējams, ja šajā laikā būtu notikusi kāda cita nodarbība, izvēlētos apgūt to.

Kaloriju dedzinātājs- Regetons, Merenge
Dienā, kad vajadzēja notikt pirmajai nodarbībai, atskanēja telefona zvans, ka nodarbība atcelta, jo daudzi no dejot gribētājiem saslimuši. Iepriecināja, ka studija informē savus klientus laicīgi, varēju mainīt savus plānus un nebiju uz nodarbību devusies velti. Pie sevis nosmējos, ka kaut kas atkal ar manu izvēli nav kārtībā, ja jau nodarbība nojukusi.
Nākamajā nedēļā ierados uz nodarbību, diemžēl visi pieci kungi, kam vajadzēja sastādīt kompāniju mums, trim dāmām, lai arī bija apliecinājuši, ka ieradīsies, tā arī šajā vakarā neuzradās. Tomēr studijas menedžerīte un trenerītes neapmulsa, un piedāvāja mums piedalīties Latino deju nodarbībā. Šajā vakarā sākās mans trīs dienu ceļojums deju pasaulē.
Kaloriju dedzinātājs – Regetons, Merenge – tas ir pavisam vienkārši, un vēl pavisam nesen aizliegtā Bačata.
Visas trīs bijām mazliet nobijušās, jo pārējiem šī jau bija sestā Latino nodarbība, bet mēs nezinājām ne soli. Trenerīte un menedžere mierināja, ka Regetons visiem būšot kas jauns, Merenge mēs apgūšot viens divi, ar bačatu gan būšot kā būšot, galvenais neuztraukties, ja kas nesanāk. Īsti neticot, ka kas labs varētu tur sanākt, nostājos tāpat kā pārējie dejotāji. Vēlme dejot bija lielāka, par vēlmi doties mājās.

“Atzīšos, visgrūtākais bija ļauties deju partnera vadībai. No visām malām spraucās laukā mana nesievišķība, nespēja ļauties, vēlme pašai visu kontrolēt. Tomēr pēc trešās deju partnera maiņas, biju arī to kaut nedaudz apguvusi un sajutu dejas garšu. Es dejoju, es ļāvos.”

Iesākumā bija Regetons. Trenerīte visiem parādīja pirmo soli. Likās, nekas sarežģīts. Sānis – klāt, sānis – klāt, tiktik. Solis kā ča-ča-ča. Atsaucu atmiņā dažas sen aizmirstas gudrības no skolas laika deju nodarbībām. Tik tālu viss bija labi. Arī nākamais solis grūtības nesagādāja. Nevaru apgalvot, ka man viss lieliski izdevās, bet citiem vairāk vai mazāk gāja līdzīgi. Taču ar soļiem vien bija par maz. Dejojot apgūtos soļus bija jāpaspēj ritmiski pakratīt plecus, noapaļot tos uz aizmuguri, un izdarīt kustību, ko trenerīte sauca par ribu atvēršanu un aizvēršanu. Drīz vien spogulī sev pretī ieraudzīju sasarkušu personu, kas visai komiski kratīja plecus, mēģinot tos dabūt vienā ritmā ar deju soli. Knapi noturējos, lai nesāktu smieties ar savu spoguļattēlu. Tomēr savācos un cītīgi centos izpildīt trenerītes norādījumus. Trenerīte bija ļoti jauka un visus ik pa laikam uzmundrināja, mudināja noticēt, ka mēs visu spējam. Galu galā, manuprāt, beigās man sanāca tā neko. Man patika. Tomēr laikam vēl nebiju atbrīvojusies tik daudz, lai sajustu dejošanas prieku.
Merenge. Tas tiešām bija viegli. Solis bija vienkāršs, bet pat jaukākais bija tas, ka man kā dāmai nebija jādomā par to, uz kuru pusi spert soli. Bija vienkārši jāļaujas deju partnerim un jādejo tur, kur viņš vada. Griezieni gan iesākumā izskatījās diezgan sarežģīti. Kāds no kursantiem ieminējās, ka Merenge tulkojumā nozīmējot kultenis. Deju nosaukumi, kā skaidroja trenerīte, tulkoti netiekot, bet jāatzīst, ka šīs dejās laikā partneri, vijas, tinās un kuļas viens gar otru. Brīdī, kad paziņoja, ka jāsadalās pa pāriem, šausmās sastingu. Acu priekšā pavīdēja visi mani neveiksmīgie mēģinājumi dejot ar kādu pārī. Atzīšos, visgrūtākais bija ļauties deju partnera vadībai. No visām malām spraucās laukā mana nesievišķība, nespēja ļauties, vēlme pašai visu kontrolēt. Tomēr pēc trešās deju partnera maiņas, biju arī to kaut nedaudz apguvusi un sajutu dejas garšu. Es dejoju, es ļāvos. Man pašai bija liels gandarījums par šo, varbūt nelielo sasniegumu. Nodarbība tuvojās beigām, bija pienācis laiks Bačatai.
Bačata. Biju lasījusi, ka šī deja sava juteklisma dēļ ilgu laiku bijusi aizliegta. Jāatzīst, ka lai apgūtu šo deju, man noteikti vajadzētu lielāks laika periods. Var jau būt, ka biju pārāk nogurusi, bet šis deju solis man īsti nevedās. Likās, nekā sarežģīta, bet tik un tā nesanāca. Tomēr bija prieks noskatīties, kā šo deju dejo pārējie dejotāji.
Pēc nodarbības mūsu trijotne pulcējas pie menedžeres galdiņa, lai noskaidrotu, vai mums lemts dejot Salsu. Mums tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja apgūt šo deju īsta kubieša vadībā. Tas skan pavisam vilinoši, bet tā kā tas ir ceturtdienas vakars un man nav ar ko atstāt savu dēliņu, atsakos. Man tiek piedāvāts nākamajā dienā apmeklēt „Strip plastic” nodarbība, kas ļaujot atjaunot lokanību un attīsta sievišķību. Piesakos uz šo nodarbību un ar labi pavadīta laika sajūtu dodos mājās.

„Strip plastic” jeb dejas uz krēsla
Šoreiz mājas darbu neizpildīju, jo neizpētīju, kas īsti mani nodarbībā sagaida. Bija nojauta, ka tā ir deja, kurā tiek izmantoti striptīza elementi. Puse dienas pagāja rakājoties pa skapi, meklējot ko līdzīgu sporta tērpam. Ierodos 20 minūtes ātrāk. Man pietiek laika, lai saģērbtos nodarbībai un izpētītu ziņojuma dēli, no kura uzzinu, ka nodarbībā apgūsim deju ar krēslu. Acu priekšā iznira krēslains bārs, neliela skatuve prožektoru, krēsls, uz kura sēž sieviete. Augstpapēžu kurpes, melnas tīkliņzeķes, pār acīm uzmaukta hūte, grezna korsete…

“Nopietnā iesildīšanās viesa bailes, ka priekš šīs dejas būšu par lēnu. Tomēr jau pēc pirmajām kustībām sapratu: Heijā! Es to varu! Man izdodas!”

Manu vizualizāciju pārtrauc tikko ieradusies trenerīte, kura mūs visas jautri sveicina. Tiek paskaidrots, kā notiks nodarbība. Iesāksim ar iesildīšanos, tad mācīsimies soļus un kustības, un nodarbības noslēguma daļa tiks veltīta stiepšanās un vēderpreses vingrinājumiem.
Pēc pirmajiem iesildīšanās vingrinājumiem, jūtu, kā mugura jau slapja. Gluži nemanot prātā nāk iesildīšanās no tiem laikiem, kad pati nodarbojos ar brīvo cīņu. Brīvajā cīņā ļoti svarīgi bija iesildīt pat vismazāko muskulīti. Izskatās, ka mūsu trenerīte grib pārspēt manu tā laika treneri. Šķiet, ka tiek iesildīti un iestaipīti tādi muskuļi, par kuru eksistenci līdz šim neesmu bijusi īsti pārliecināta.
Kad visi muskuļi iesildīti, katra tiekam pie sava deju partnera – krēsla. Kopīgi izvēlamies mūziku. Sākam apgūt pirmās kustības un soļus. Nopietnā iesildīšanās viesa bailes, ka priekš šīs dejas būšu par lēnu. Tomēr jau pēc pirmajām kustībām sapratu: Heijā! Es to varu! Man izdodas!

Tas, ka vienreiz neveikli izkrītu no sava partnera klēpja, ir nieks. Vienā brīdī sajūtu sevī pavedinātāju. Jūtos ļoti seksīga. Un ar sajūsmu izpildu katru jauno kustību. Pats lielākais gandarījums ir par to, ka es spēju to izdarīt. Lempīguma sajūta pazudusi kā nebijusi. Esmu sajūsmā par sevi. Tomēr sajūsmu mazina vēderpreses un stiepšanās vingrinājumi nodarbības beigās, kaut arī apzinnos, ka tas ir pareizi un nepieciešams. Secinu, ka „Strip plastic” kursanti, pēc nodarbību beigšanas noteikti varēs lepoties ar stigriem muskuļiem, lokanību, pazaudētiem kilogramiem un ļoti lielu devas sievišķības, jo šī deja liek sajusties seksīgai, pavedinošai un vilinošai.

“Padomā pati, kad vēl tev dejot mācīs īsts kubietis? Bail, ka nevarēsi? Beidz! Ja jau lācis var iemācīties, tad arī tu vari! Atceries, ka tu vari būt jebkas, kas vēlies būt! Ir tikai jāgrib! Kāpēc tu nevarētu kļūt par labu Salsas dejotāju?”

 Kāpjot lejā pa deju studijas kāpnēm, esmu gandrīz pārliecināta, ka arī trešo nodarbību veltīšu „Strip plastic” apgūšanai. Tomēr, laikam jau esmu iegājusi azartā. Kaut kur dziļi manī ir pamodies Urdītājs: Ko velc garumā? Kā tad ar Salsu? Kurš teicis, ka jāapmeklē tikai viena veida nodarbības? Padomā pati, kad vēl tev dejot mācīs īsts kubietis? Bail, ka nevarēsi? Beidz! Ja jau lācis var iemācīties, tad arī tu vari! Atceries, ka tu vari būt jebkas, kas vēlies būt! Ir tikai jāgrib! Kāpēc tu nevarētu kļūt par labu Salsas dejotāju?
Jau atkal redzu priecīgos Salsas dejotājus, kas liekas tik brīvi, bezrūpīgi, priecīgi un laimīgi. Es zinu, ka gribu noķert šo sajūtu, šo vieglumu, šo brīvību. Varbūt, ka tieši tā ir mana deja?
Nepaspēju vēl šo apjausmu lāgā apdomāt, kad pēkšņi rodu risinājumu tam, ka nav ar ko atstāt mazo. Pēc piecām minūtēm jau esmu visu sarunājusi. Vēl pēc piecām piezvanījusi „StudioX1” menedžerei Vitai un sarunājusi, ka rīt nākšu uz Salsu Kubas stilā. Priecīgā sajūta mani nepamet visu vakaru un nākamo dienu, kad vakarā dodos uz Salsas nodarbību.

Prieks kubiešu stilā – Salsa
Trešajā vakarā manas kājas pašas atrod ceļu uz deju studiju. Ja pirmajā vakarā likās, ka jāmēro paliels ceļa gabala, tad šovakar galā nokļūstu diezgan ātri. Var jau būt pie vainas pavasaris, ko atnesis lietus, nokausējot un aizskalojot slapjo slidotavu no Rīgas ielām. Menedžerīte Vita un trenerītes mani jau sveicina kā paziņu. Apjautājās, kā man patikušas iepriekšējās nodarbības. Sajūtos šeit iederīga. Satieku vienu no meitenēm, ar kuru nācām uz Salsu pirmajā reizē. Ģērbtuvēs ieraugu ļoti skaistu meiteni. Patiesībā, viņas kurpes. Tās ir ļoti skaistas. Manuprāt, tieši tādām jāizskatās Salsas kurpēm. Sārtas siksniņkurpes uz papēdīša, rotātas ziediem. Brīdi vēlāk redzu viņu sarunājamies spāniski ar tumsnēju vīrieti. Tas mūsu deju skolotājs Joans. Īsts kubietis. Meitene ir trenerīte, kas mums iztulko Joans teikto un palīdz apgūt deju.
Joans iepazīstina ar sevi, un īsi izstāsta kā Kubas Salsa atšķiras no LA Salsas. Kubas Salsā sieviete dejojot apkārt vīrietim, vai otrādi. Pēc tam viņš liek katram iepazīstināt ar sevi. Pārsteidzoši ir tas, ka puišu ir vairāk kā meiteņu. Pie tam divi no tiem ir itāļi, kas tūlīt pat nodemonstrē, ka saprot Joana spāņu valodu. Abi ir diezgan jautri un dzīvespriecīgi, ik pa laikam izmet kādu asprātību.
Vispirms Joans mums parāda, kā pareizi iesildīties. Pēc tam, sitot plaukstas un kājas pie zemes, sajust kubiešu mūzikas ritmu. Viņš brīdina, ka mūsu ausīm tas neesot viegli, tādēļ, lai to uztvertu, mūsu ikdienā jāievieš kubiešu mūzikas klausīšanās.
Pienācis laiks pirmajam deju solim. Pirmajā brīdī šķiet, ka nav nekā grūta. Dejoju ar lielu sajūsmu. Tomēr ātri vien apjēdzu, ka ar manu dejošanu kaut kas nav lāga. Soļi nesakrīt ar pārējo dejotāju soļiem. Man par lielu prieku trenerīte nostājas man blakus, visu vēlreiz paskaidro, un mēs dejojam kopā. Ik pa laikam viņa paskaidro, ko daru nepareizi. Joans arī ik pa laikam pienāk un vērš manu uzmanību uz ritmu.

“Tagad man mājās skan kubiešu mūzika. Un vismaz pusstundu dienā es atļaujos būt slikta māte un nosēdināt savu dēliņu skatīties multiplikācijas filmiņas, bet pati atkal un atkal atkārtoju apgūtos soļus.”

Solis seko solim. Un varbūt man nesanāk tik labi kā citiem, bet manī aug sajūsma un sajūta: Jā, šo deju es gribu iemācīties! Lai arī cik grūti tas būt. Esmu gatava darīt visu, lai to spētu.
Es zinu, ka man šī deja patīk. Tas nekas, ka man ik pa laikam nojūk solis, un varbūt no malas izskatās neveikli. Man pārliecība un sajūta, ka tieši šī ir mana deja aug ar katru minūti. Tas atbrīvo un liek sajusties vieglai, kaut arī manas kustības pa deju grīdu par to nemaz neliecina.
Mājās dodos ļoti pacilātā garastāvoklī, tāda nereālas laimes sajūta. Gluži kā jauns sākums. Skrējiens pretī brīvībai

Liels paldies par iespēju apmeklēt šīs deju nodarbības. Paldies par iespēju atrast savu deju. Es zinu, ka to apgūšu un tā ļaus manai dzīvei kļūt labākai. Kompliments deju studijai par to, ka jebkurā situācijā tiek atrasts risinājums. Ikvienam ir individuāla pieeja, jo katrā nodarbībā, kurā piedalījos, ja trenerītis redzēja, ka kādam īsti neveicas, tūlīt pat paskaidroja, ko dara nepareiza un parādīja kā ir pareizi.

Tagad man mājās skan kubiešu mūzika. Un vismaz pusstundu dienā es atļaujos būt slikta māte un nosēdināt savu dēliņu skatīties multiplikācijas filmiņas, bet pati atkal un atkal atkārtoju apgūtos soļu. Es zinu, ka reiz dejošu tikpat skaisti, brīvi, priecīgi un laimīgi, kā nodarbības beigās mums – kursantiem – dejoja Joans un trenerīte.

DEJU UN KUSTĪBU STUDIJA

Atgādināsim, ka februāra sākumā sešas konkursa finālistes tika uzaicinātas apmeklēt 3 deju nodarbības deju un kustību studijā Studio X1.  Sveicam Rutu ar uzvaru šajā konkursā! Viņa ieguvusi galveno balvu – iespēju doties uz pilnu deju kursu 2,5 mēnešu garumā (11 nodarbības) 47 Ls vērtībā.


Dalīties.

Atstāt Ziņu