Alerģiskās iesnas ir deguna gļotādas alerģisks iekaisums, līdzīgs saaukstēšanās izraisītām iesnām, ko mēdz izraisīt alergēnu – dzīvnieku apmatojuma, putekļu, dažādu mikroorganismu un, jo īpaši šajā gadalaikā, putekšņu – nokļūšana elpceļos. Putekšņu, it īpaši zāles putekšņu, gadījumā to mēdz saukt par siena drudzi, taču, kā tas bieži gadās, alerģijai nav nekādas saistības ar sienu, un, lai arī iesnas bieži pavada nieze, šķaudīšana un asarojošas acis, par drudzi to nebūt nevar saukt. Alerģiskās iesnas parasti ir sezonālas, taču mēdz būt arī nepārejošas cauru gadu.
Siena drudzi izraisa daudz dažādu ziedputekšņu, taču visbiežāk tās ir priedes, papeles, bērzi, alkšņi, vītoli, kā arī dažādas zāles un nezāles. Dažkārt cilvēkiem, kas cieš no siena drudža, mēdz būt arī alerģijas pret ēdienu, piemēram, pret bērza putekšņiem alerģiskam cilvēkam var būt alerģija pret ābolu un kartupeļu mizām vai mandelēm. Šādas alerģijas rodas līdzīgo proteīnu dēļ, kas atrodami šajos produktos.
Ar pārlieku jūtīgu jeb hipersensitīvu imūnsistēmu, kas nekaitīgiem alergēniem uzbrūk tik pat neganti, kā vīrusiem un infekcijām, pēc dažādiem aprēķiniem ir apveltīts katrs trešais planētas iedzīvotājs, un Rietumu pasaulē piektā daļa iedzīvotāju katru gadu pārdzīvo alerģiskās iesnas. Alerģijas ir ģenētiski iemantotas, par ko liecina fakts, ka identiskiem dvīņiem 70% gadījumu ir vienas un tās pašas alerģijas. Taču tās var arī iegūt dzīves laikā – pilsētās dzīvojošiem alerģijas ir izteiktākas, ko parasti skaidro ar gaisa piesārņojumu un citiem vides faktoriem. Eksistē arī teorijas, kas alerģijas skaidro ar pilsētnieku pārlieko higiēnas ievērošanu, hlorētu ūdeni un tamlīdzīgiem mikroorganismu apkarošanas veidiem, jo imūnsistēma spēj funkcionēt tikai pastāvot līdzsvarā ar pietiekamu skaitu patogēnu. Sterilā vidē imūnsistēma nav noslogota, tādēļ sāk vērsties pret nekaitīgiem alergēniem un izraisīt imūno reakciju. Lai arī tā tomēr nav pilnībā pierādīta un vispārpieņemta, epidemioloģiskie un imunoloģiskie novērojumi līdz šim apstiprina šo teoriju.
Pirmā un vienkāršākā metode cīņai ar alerģiskām iesnām, protams, ir izvairīšanās no alergēna. Tas sevī ietver vairākus pasākumus, piemēram, regulāra mājas, drēbju un arī matu mazgāšanu, lai tajos nesakrājas putekšņi vai citi alergēni. Vasarā un pavasarī alerģiskiem cilvēkiem būtu jātur ciet logs. Ja šāda profilakse nepalīdz, pastāv daudz un dažādi medikamenti cīņai ar alerģijām, kā steroīdi vai antihistamīni. Vieglas alerģijas gadījumos pilnīgi pietiekama var izrādīties arī deguna skalošana, kas atbrīvo degunu un ļauj elpot. Tam izmantot var sālsūdens šķīdumu vai kādu no aptiekās pieejamajiem speciālajiem deguna skalojamajiem līdzekļiem, piemēram, Rinospray Light. Smagākos gadījumos var tik izmantota imūnterapija un alergēnu injekcijas. Tāpat cilvēki mēdz izmantot homeopātijas, fitoterapijas un pat akupunktūras piedāvātās iespējas, kas katra mēdz dot savus pozitīvus rezultātus. Galu galā ir arī vērts atcerēties, ka alerģija, it īpaši bērniem, mēdz ar laiku pazust pati.
