Kā nepārvērst iepirkšanos skolai par drāmu

Gatavošanās skolai var būt piedzīvojums gan bērnam, gan tev pašai, taču tā var kļūt arī par stresu tev un drāmu tavam mazajam skolniekam. Naudas plānošanas centra (NPC) speciālistu novērojumi liecina, ka bērnu vidū trūkst izpratnes par ģimenes budžetu un reālajām vecāku iespējām atlicināt konkrētajai vajadzībai noteiktu naudas summu. Kā savam skolnieciņam paskaidrot, ka mammai nav tik daudz naudas? Un ko darīt, lai bērnam pēc tam nesāpētu sirsniņa par to, ka viņam nav kārotās mantas?

Skolas tuvošanās laiks jāizmanto kā sava veida bērnu finansu nodarbības
„Skolas tuvošanos aicinātu izmantot savstarpējā dialoga veicināšanai ģimenē, sava veida „finansu nodarbībām”. Diemžēl bērni nezina un pat bieži nenojauš, cik daudz naudas vecākiem ir, līdz ar to nespēj novērtēt, kādu daļu no tās iespējams tērēt konkrētam mērķim. Kopīga plānošana, nepieciešamo lietu saraksta izveide daudz sekmīgāk rada vienu no pirmajām finansu pieredzēm,” uzskata Ginta Ratniece, psihoterapeite, NPC eksperte. „Atkarībā no vecuma, jāveido bērna naudas uztvere – jāļauj bērnam pašam iesaistīties nepieciešamo lietu izvēlē noteiktā budžeta ietvaros, jāļauj izteikt savu viedokli, bet, kas pats svarīgākais, – jāieklausās un jārunā ar bērniem. Izmantojot spēles elementus, varat sekmēt pārdomātākus tēriņus, dot vairāk laika piemeklēt izdevīgāko piedāvājumu, lai ietaupījumus skolēns varētu tērēt pēc saviem ieskatiem.” 

Taču kā tad bērnam izskaidrot, ka nav tik daudz naudiņas, lai iegādātos tieši tādu Hello Kitty somu, kādu viņš grib, bet jāpērk cita – lētāka?
Psiholoģe Ilze Dreifelde-Gabruševa norāda, ka šāda problēma pat nerastos, ja ģimenē kā tradīcija tiktu piekopta atklāta, skaidra runāšana par ģimenes kopīgajiem ieņēmumiem un izdevumiem: “Ja katrā ģimenē būtu tādas tradīcijas, kad ģimenes apspriedēs atklāti runātu par kopīgajiem ieņēmumiem, un to, kādi ir izdevumi, kas ar tiem jāsedz, un tur visur piedalītos, klausītos bērns, viņam vairak vai mazāk būtu skaidrs, kas notiek ar ģimenes budžetu. Bet diemžēl lielākajā daļā ģimeņu šobrīd naudas lietas ir neskaidras, tiek uztverts, ka “tā ir mana nauda, pats lemšu, ko ar to darīšu”, bērnam pat nav ne jausmas, kāds ir ģimenes budžets, cik pelna vecāki.”

Tādeļ I.Dreifelde-Gabruševa aicina sarunas par naudu, kopīgu izdevumu plānošanu ieviest kā sistēmu, tradīciju, lai bērnā rodas izpratne par to, kā nauda tiek pelnīta un kā plānot izdevumus. Tādā gadījumā bērnam arī neradīsies jautājumi, kāpēc  nevar nopirkt tādu mantu kā Pēterītim, un iepirkšanās nekļūs par drāmu. Ar atbildi “mums nav tik daudz naudiņas” vien cauri netiksi. Kā tad bērns lai to zina un saprot, ja tai pat laikā citām lietām veikalā naudas pietiek. Tādēļ šādas ģimenes apspriedes, kurās nospriež, kam atvēlēt naudu, ir vērtīgas.

“Citiem bērniem ir, man nav”
Tomēr, kad bērns dosies uz skolu, tur viņš noteikti satiks savus klasesbiedrus, kuru vecāki iegādājušies lietas, ko varbūt arī tavējais kāro. Un bērni mēdz ar savām mantām skaļi lielīties. Ko darīt, lai bērnam nesāpētu sirsniņa par to, ka viņam kaut kā nav?
I.Dreifelde-Gabruševa iesaka bērnam sniegt kaut ko vēl vērtīgāku: “Nauda ir tāds pats resurss kālaiks. Ja nav naudas, ko iedot bērnam, pavadi ar viņu kopā daudz vairāk laika! Un tam nu naudu nevajag!” Dodieties ģimenes piknikā, brauciet pie dabas ar velosipēdiem, uztaisiet ģimenes pankūku pēcpusdienu, spēlējiet riču-raču vai iemāciet bērnam kādu jaunu spēli – lai bērnam ir jautri un ir piedzīvojumi, kas rada prieku. Bieži vien mantas vecāki iegādājas kā “kompensāciju” tam, ka nespēj ar bērniem pavadīt kopā laiku. Dāvini saviem mazajiem visvērtīgāko – kopā piedzīvotus brīnišķīgus mirkļus!
“Un ja viens bērns skolā lielīsies ar jaunu foršu somu, tavējais varēs lielīties ar pikniku un citām lietam, kas darītas kopā ar vecākiem,” teic I.Dreifelde Gabruševa.

Lasi vēl!

Kādai jābūt skolas somai?

Ieteikumi, kā sagatavoties skolai lētāk