Kā kārdinoši nofotografēt ēdienu? Fotogrāfa padomi

Arvien biežāk tiek izsludināti dažādi konkursi, kuros cilvēki tiek aicināti gatavot ēst un fotografēt gan pašu ēdiena gatavošanas procesu, gan gala rezultātu. Taču bieži vien safotografētais neizskatās visai apetelīgi. Par to, kā garšīgi nofotografēt dažādus ēdienus un dzērienus, saruna ar fotogrāfu, FotoAkadēmijas kursu pasniedzēju Daini Matisonu.

Bildē jānoķer produkta svaigums
„Principā jau neko nav viegli fotografēt, tomēr attiecībā par ēdieniem vissarežģītākais ir fotogrāfijā iemūžināt konkrētā produkta vai ēdiena svaigumu. Nu, piemēram, salāts ir salāts tikai tik ilgi, kamēr tas ir kā salāts. Tiklīdz mēs to sajaucam ar kaut ko kopā, tas jau pēc piecām minūtēm vairs neizskatās īsti ne pēc kā. Tāpēc pie ēdienu fotografēšanas visu ir jāpaspēj izdarīt ļoti ātri,” saka D.Matisons.

Taču, lai varētu ātri strādāt, ir jāsagatavojas! Kas ir tās lietas, ko vari izdarīt vēl pirms ēdiena gatavošanas vai līdztekus gatavošanas procesam?

I Fotogrāfijā galvenais mērķis ir panākt to, lai būtu redzams tas, kā konkrētais ēdiens izskatās. Tāpēc, atkarībā no tā, kāds ēdiens tiek gatavots, svarīgi izvēlēties traukus, kuros šo ēdienu liks. „Vislabāk izvēlēties kontrastainus traukus. Ja ieliksim tādas pašas krāsas ēdienu tādas pašas krāsas traukā, tad nevarēs saprast, kas īsti tiek fotografēts. Tā kā mēs gribam fotografēt ēdienu, tad tam arī vajadzētu būt akcentētam,” saka D.Matisons.

II Nākamais, par ko būtu jāpadomā – kur tiks bildēts ēdiens. „Vislabāk ēdienus ir fotografēt dabīgā gaismā. Tāpēc, ja iespējams, fotografēšanu vajag organziēt tuvāk dabīgajai gaismai, piemēram, pie loga,” iesaka D.Matisons. Te varot rasties problēma. „Šī dabīgā gaisma var būt spilgta, taču spilgta gaisma ēdienus fotografējot neder,” norāda D.Matisons. Tādos gadījumos esot jāizmanto viltība: ja logam ir balsts aizkars, tad to jāaizvelk. „Ja ir dzeltens vai citas krāsas aizkars, tad jāvelk ārā balts palags un jāaizkarina priekšā logam. Ideālā gadījumā var izmantot izkliedētāju,” saka D.Matisons.

III Noteikti der padomāt arī par kompozīciju un priekšmetu izkārtojumu kadrā. „Būtiskākais, kas jāatceras – mēs fotografējam konkrēto ēdienu, un nevajadzētu likt kadrā kaut ko lieku,” saka D.Matisons. Viņš iesaka par fonu izmantot galdautu vai arī, ja tiek fotografēts citā rakursā, skatīties, lai fons būtu pēc iespējas viendabīgāks. „Svarīgi, lai dažādi priekšmeti un detaļas nenovērstu skatītāja uzmanību no paša galvenā – ēdiena,” uzsver D.Matisons.  

Tātad, ja jau pašā sākumā būsi izdomājusi, kādu kompozīciju vēlies veidot, kādus priekšmetus liksi uz galda, uz kāda galdauta vai fona fotografēsi, uzņemsi arī pāris testa fotogrāfijas, lai pārliecinātos par to, ka viss ir kārtībā, pati fotografēšana būs jau daudz vieglāka.

Nepietiek ar vienu knipsi, ēdienu jāfotografē daudz
Kad viss iepriekšminētais ir skaidrs un sagatvots, vari ķerties pie gatavošanas un servēšanas. Kad gatavs, noliec ēdiena vai dzēriena trauku tur, kur tam esi iedomājusies vietu un vari sākt fotografēt. Te gan der ņemt vērā divas tehniskas nianses. Fotografējot ēdienus labāk ir izmantot maksimāli atvērtu diafragmu. Ko tas nozīmē? „Jāizvēlas kamerā opcija diafragmas prioritāte, kas ir apzīmēta ar A vai AV, kur lietotājs var regulēt diafragmas skaitli. Šo skaitli jāuzstāda uz mazāko vērtību, kas parasti ir 3,5 vai 2,8. Otru parametru, ekspozīcijas laiku piemēros pati kamera. Šīs opcijas izmantošana dod iespēju vēl papildus darboties ar asuma dziļumu un uzlikt akcentiņu uz produktu vai kādu tā daļu un visu pārējo izpludināt. Līdz ar to tiek novērsta uzmanība no nevajadzīgā, bet pievērsta uzmanība būtiskajam,” paskaidro D.Matisons.

Otra nianse – ēdienus nevajadzētu fotografēt ar zibspuldzi. „Zibspuldze ēdienu uztaisīs plakanu, izdedzinās visu un pārgaismos, un ēdiens ne pēc kā neizskatīsies,” saka D.Matisons.  Taču, ja nelieto zibspuldzi, var parādīties problēma ar garām ekspozīcijām. „Lai no tā izvairītos, būtu ieteicams izmantot statīvu. Ja nav statīva, tad jācenšas uzlikt kameru uz kāda cita priekšmeta, kāda trauka, lai tā būtu nekustīga,” iesaka D.Matisons.

Kad šis viss saregulēts, var sākties bildēšana. „Galvenais nevajag baidīties tuvoties ēdienam. Jo tuvāk to nofotografēsi, jo vairāk tiks izcelts produkts un ēdiena detaļas. Ja kamerai ir makro uzņemšanas režīms, tad šis ir tas gadījums, kad to noteikti vajadzētu izmantot. Šī režīma izmantošana var likt sākotnēji neizteiksmīgai mazai konfektītei vai dekoriņam izskatīties bezgala kārdinoši,” saka D.Matisons. Otrs, ne mazāk būtisks fakts, ēdienus ir jāfotografē ātri, taču daudz. „Ēdienu ir jāmēģina nofotografēt no maksimāli daudz rakursiem. Te gan ir viens bet – cenšoties bildēt no dažādiem rakursiem, nevarēs vairs izmantot statīvu, tāpēc, lai izvairītos no garām ekspozīcijām, obligāts priekšnoteikums ir labs dabīgais apgaismojums,” uzsver D.Matisons.

Atsevišķu dzērienu fotografēšanā gan svarīgāks par maksimāli daudz rakursu meklēšanu ir ātrums. D.Matisons saka, ka ar dzērieniem ir jāstrādā pat vēl ātrāk nekā ar ēdieniem: „Ja metīs kokteilī ledusgabaliņu, tad vajadzētu noķert pašu gabaliņa iekrišanas momentu dzērienā. Šampanieti savukārt jānofotografē, kamēr ir burbulīši, alu – kamēr ir putiņas.”

Produktus vajag atdzīvināt ar dekorācijām
Tomēr ne vienmēr ēdieni, ko bildējam, ir koši un krāsaini. „Tādos gadījumos noteikti vajadzētu censties šos produktus atdzīvināt. Piemēram, tēju fotografējot pielikt tai klāt dzeltenu citroniņu, kotletei pielikt zaļu lapiņu vai desertam uzbērt odziņas. Ar šīm dekorācijām varam panākt, ka it kā vienmuļš ēdiens iegūst akcentiņu, kas pievērš skatītāja uzmanība,” stāsta D.Matisons. Tomēr viņa paša prakse liecina, ka bieži vien pat interesantāks par ēdiena gala rezultātu ir pats tā gatavošanas process, jo gatavošans stadijās ir redzamas visas krāsas – dzeltens, zaļš, sarakns, oranžs, kas gala rezultātā, iespējams, būs pārvērties par kaut ko ļoti neizteiksmīgu.

Ja tiek fotografēts kāds karsts ēdiens vai dzēriens, tad skaisti izskatās, ja ir redzami kūpošie garaiņi. Lai tos skaisti „noķertu” ir vienkārši jāeksperimentē un jābildē. Galvenais, ko nevajadzētu darīt – aizsvīdināt kameru. Tādā gadījumā izskatīsies, ka virs ēdiena ir tāds kā balts miglas mākonis, nevis skaisti garaiņi.

Savukārt fotografējot ēdienus vai dzērienus stikla traukos, var izmēģināt fotografēt, piemēram, pretgaismā. „Šī ir tā joma, kur vienkārši jādarbojas un jāeksperimentē,” saka D.Matisons, gan piebilsdams, ka fotografējot ēdienus ir jāstrādā teju baltos cimdos. „Vispirms jau pirms servēšanas visus traukus un instrumentus ir jānopulē, jo ar aci var nepamanīt, bet fotogrāfijā būs redzami visi pirkstu nospiedumi, ūdens notecējumi, lūpu nospiedumi,” norāda D.Matisons.

Noslēgumā viņš iesaka nepārdzīvot, ja ēdienu bilde nesanāk gluži tāda kā no pavārgrāmatas vāka vai glancēto žurnālu lapām, jo bieži profesionālajās bildēs tiek izmantota pamatīga skatītāju šmaukšana, lai padarītu ēdienu kārdinošāku. „Piemēram, lai steiks izskatītos labāks, to ar zābaksmēri iesmērē, smērē virsū vēl daudz eļļas. Saldējumam šokolādes vietā pārlej mašīneļļu. Piena produktu reklāmās savukārt bieži piena vietā izmanto bustilātu jeb celtniecības līmi, jo tā ir baltāka un savā būtībā pakļāvīgāks materiāls. Skaisti jau izskatās, bet ēdams nav,” saka D.Matisons. Taču paša bildēts varbūt nebūs tik košs un skaists, toties izskatīsies pēc reāla ēdiena. Tāpēc bildē un eksperimentē!

Gan šādus knifiņus, gan arī vispārējas zināšanas par fotografēšanu, tās pamatlikumiem uzzināt var FotoAkadēmijas kursos, kurus vada gan Dainis Matisons, gan citi Latvijā atzīti fotogrāfi. Par FotoAkadēmiju un piedāvātajiem kursiem plašāk var lasīt šeit.

Tuvākie kursi, uz kuriem vēl var paspēt pieteikties:

• Dainis Matisons “Fotografēšanas pamati“
• Māris Kundziņš “Fotogrāfija studijā un fotoattēla apstrāde“
• Gundega Deģe “Emocionālā fotogrāfija“