Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Kā ir – būt citādākam

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Savos pusaudžu gados, un vēl stipri ilgi pēc tam, man gribējās būt citādākai, opozīcijā, būt pamanāmai, izraisīt strīdīgas reakcijas. tagad atskatoties redzu, ka gribējās parādīt, ka man ir savs viedoklis, ka esmu kaut kas, personība.
lielākā daļa no mums tam iziet cauri padsmit gados, cits vieglāk, cits smagāk – goti, uzpīpēšana pa kluso pretī skolai kāpņu telpā, bez atļaujas uztetovēts tetovējums, zili mati..
Šobrīd redzu apkārt, ka daži cilvēki vēljoprojām 30 un pat 60 gados turpina iestāties opozīcijā, paust sajūsmu par kroplīgo, ģērbties izaicinoši. Pārdomas tapa kontekstā ar info soc tīklos, ko pamanīju par pazīstamu cilvēku.
Nē, man nekas nav pretī tam, lai cilvēki izpaužas, tikai ir skaidrs, ja tas turpinās arī pēc padsnitnieku meklējumiem, tad ir problēma ar pašapziņu, sevis mīlēšanu un cienīšanu.
Nekad nebiju domājusi, ka būšu otrā pusē – kā jau minēju, pašai visai ilgs bija šis pretošanās periods. Bet laika gaitā mācoties, izzinot, es iemācījos pieņemt, ka tu drīksti būt banāls, romantisks, paust jūtas, priecāties par šlāgeri un vieglām filmām, nebūt piesardzīgs un sapņot, un būt pozitīvs. Un to, ka tu atskaities tikai sev par to kāds esi.
Un tev nav jābūt citādākai, lai būtu vērtība. Tu esi vērtība, kopš dzimšanas, tev nav jānopelna ar smagu darbu vai labām sekmēm skolā, tu vienkārši esi vērtība.

Dalīties.

Atstāt Ziņu