Sievietei viņas ķermeņa izskats, aprises un labsajūta vienmēr bijusi un būs viena no aktuālākajām tēmām, kas nereti raisa bažas, jo ne viss ir tik perfekti, kā gribētos. Arī es neesmu izņēmums. Vienmēr esmu centusies sekot savam izskatam, domāt, ko ēdu. Tomēr man ir liela problēma – rīšanas lēkmes, lielu porciju notiesāšana un pārēšanās. Un tas rada spriedzi, vainas izjūtu, nepatiku pret sevi. Cenšos sevi disciplinēt, bet tas ir īslaicīgs pasākums, jo pēc neilga laika atkal iekrītu tajā pašā bezdibenī.
Tagad man parādījies jauns cerību stariņš uz sava ķermeņa un veselības harmonizāciju. Pēc kāda ārsta publiskās lekcijas apmeklējuma aizdomājos par savas ēšanas kultūru. Ārsta ieteikums bija pavisam vienkāršs – ēdienreizi pārvērst par baudu acīm, degunam un tikai tad kuņģim. Ēdienu vajag sākumā apskatīt, pasmaržot, tādā veidā jau nosūtot ziņu smadzenēm un kuņģim, ka būs kaut kas garšīgs. Ēst maziem kumosiem un katru kumosu izbaudīt, izgaršot, sakošļāt līdz putriņas konsistencei, nevis rīt nost lielus gabalus, kas tikai dažas reizes apviļāt vaigos.
Un galvenais ir maltītes laikā baudīt tikai ēdienu. Prom no televizora, laikrakstiem, radio un citām blakus lietām. Tikai ES un ĒDIENS. Un vēl varbūt pozitīvs sarunbiedrs. Citēšu ārstu: „jābeidz ēdot dirsties!” Jāatbrīvojas no negatīvajiem informācijas punktiem un burkšķēšanas, gānīšanās. Visbiežāk jau tas notiek virtuvē un pie galda! Un tā mēs graujam savu organismu, rijot gabalus, dusmas, stresu! Tas iesūcas katrā mūsu šūnā!
Protams, tam visam par pamatu vajadzētu būt veselīgs un pilnvērtīgas pārtikas izvēlei.
Es pamēģināju. Un daru to joprojām. Tās bija izmaiņas, kas neprasa ne līdzekļus, ne speciālistu konsultācijas.
Lūk, mani ieguvumi:
1. Ēdot pēc uzlabotajiem principiem, katrā maltītē varēju apēst tikai trešdaļu no porcijas, kuru ēdu līdz šim. Ātrāk radās sāta sajūta. Brokastīs pietika ar vienu rupjmaizes šķēli ar sieru un tējas krūzi. Ja tā padomā, agrāk es laikam vispār nejutu sātu! Tikai ātri pariju un pēc stundas jau atkal gribējās ēst.
2. Ķermenī ir radusies tāda viegluma un miera sajūta. Manas attiecības ar ēdienu kļuvušas cieņpilnas un harmoniskas.
3. Pašai nemanot, bikses kļuvušas vaļīgākas. Nosvēros pēc nedēļas – 1,5 kg.
4. Ledusskapī sācis palikt vairāk ēdiena. Agrāk viss veikalā nopirktais pazuda jau pirmajā dienā.
Es tikai dalos savā pieredzē! Nevarēju savu labsajūtu paturēt pie sevis. J Pamēģiniet. Zaudēt neko nevar, tikai iegūt!
