Kā diagnoze ‘holesterīns’ mainīja ēšanas paradumus?

r uzrakstīts daudz grāmatu, žurnālu publikāciju, materiālu internetā, kas teju ikdienas atgādina par to, cik svarīgs ir sabalansēts, veselīgs uzturs un to, ko mums vajadzētu vai nevajadzētu ēst. Taču, ak, cik bieži, mēs par to no sirds sākam domāt tikai tad, kad mūsu ķermenis burtiski „norauj” rokasbremzi un sākas reālas veselības problēmas, kas liek atjēgties – tas taču attiecas arī uz mani!   

Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs reiz nu ir tā diagnoze, kam, vismaz ārstēšanas un ierobežošanas fāzē, ir vistiešākais sakars ar mūsu uzturu. Kā ir sadzīvot ar paaugstinātu holesterīnu un kā tas maina ēšanas paradumus, pieredzē dalās SievietesPasaules lasītāja, valcēniete Dagnija Ozoliņa:

„Holesterīns man ir jau ļoti ilgi, gadus desmit noteikti. Augstākais rādītājs man ir bijis pat virs 9 punktiem, kad normāli būtu varbūt 5. Jau gadiem ilgi diendienā dzeru holesterīna līmeni normalizējošas zāles, un pat tad holesterīna līmenis asinīs ir starp 6 un 7. Par to, ka man ir holesterīns uzzināju, jo pati aizgāju pie daktera un lūdzu veikt vajadzīgās analīzes, jo tuvāko radu vidū tas bija atklāts. Izrādījās arī man tas ir.

Kad to uzzināju, ārsts iedeva špikerīti ar produktu sarakstu, ko man vajadzētu ēst vairāk, ko varu atļauties retu reizi un ko vispār no uztura vajadzētu izslēgt. Sākumā ļoti strikti pie tā pieturējos, taču pārmērīgi izkritos svarā. Šo gadu laikā esmu arī mēģinājusi vispār atteikties no zālēm, jo kādā žurnālā izlasīju, ka vienai sievietei bija izdevies ierobežot holesterīna līmeni asinīs nevis ar zālēm, bet lietojot tikai zivju eļļu. Pamēģināju, taču nācās secināt, ka tas nav man, jo visi rādītāji bija augsti. Atgriezos vien pie zālēm un ikdienas uztura koriģēšanas.

Ko es varu ēst? Patiesībā ļoti daudz ko! No riektiem – mandeles un valriekstus. Putnu gaļu, zivis. Graudaugus, vājpiena produktus, dārzeņus, dažādus zaļumus, augļus.

Ko es ievēroju katru dienu? Es noteikti katru dienu noēdu vismaz vienu ķiploka daiviņu. Es arī pērku linsēklu eļļu un tīrā veidā vai kopā ar svaigi spiestu dārzeņu sulu katru dienu apēdu vienu karoti šīs eļļas.

No kā esmu atteikusies? Miltu ēdienus praktiski ir jāizslēdz no ēdienkartes, tāpēc kādreiz tik populārās mērces mūsu mājās praktiski vispār netiek vairs gatavotas. Baltmaizi es vispār neēdu, makaronus arī gatavoju ļoti reti. Desas arī mēs neēdam. Olas ēdu varbūt tikai brīvdienās un arī tad tikai vienu. Kad gatavoju, bieži uz šķīvja lieku tikai salātus vai dārzeņus un zivi vai putnu gaļu, iztiekot bez kartupeļiem vai kā cita piedevās.

Kas bija vieglāk par vieglu? Kad uzzināju par holesterīnu, dakteris uzreiz piekodināja: nedrīkst ēst eļļā ceptus kartupeļus, jāatsakās no saldinātām sulām. Tas nu man nemaz nebija grūti, jo tās mūsu mājās nekad nav bijušas īpaši iecienītas lietas.

Ar ko es vēl atļaujos grēkot? Saskaņā ar man izsniegto „labo” un „slikto” produktu sarakstu, es nedrīkstētu ēst šokolādi, bet tumšā šokolāde reiz nu ir mana vājība un no tās man grūti atteikties. Tiesa, citus saldumus man vispār neprasās – tad jau labāk graužu mandeles, valriekstus vai žāvētus augļus. Vēl nebūtu ieteicams lietot sviestu, ko arī cenšos ievērot, taču, gatavojot putru, man no tā pievienošanas ir grūti atturēties.

Man nebija pārāk grūti ieviest visas šīs pārmaiņas ēdienkartē, jo ģimene kopumā ir saprotoša un man nav jāgatavo divu veidu ēdiens – viens sev, otrs pārējiem, jo visi ēdam to, ko gatavoju un kas ir labāks man. Tas arī laikam ir tas labākais, savādāk būtu grūtāk.”

Vai arī Tev ir konstatēts paaugstināts holesterīns? Pastāsti, kā tas mainīja tavus ēšanas paradumus, no kā bija atteikties vieglāk par vieglu un no kā grūtāk?

Uz veselīgu ēšanas paradumu maiņu aicina

Palīdz samazināt holesterīna līmeni pat par 15%!