Vārda dienu svin: Lita, Sibilla, Teika

Jurģi. Uzzini vairāk par šo zīmīgo dienu!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

23. aprīlis – Jurģu, Juru un Georgu diena. Jau gadsimtiem ilgi ir pastāvējuši dažādi ticējumi un paražas, kas saistītas ar Jurģiem jeb Ūsiņu. Tieši Ūsiņa dievība ir viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām. Kāds tad īsti ir neizdibināmais Ūsiņš?

Kā Ūsiņš par Jurģi pārtāpa
Ūsiņš tiek dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu. Pirmās ziņas par Ūsiņu tiek sniegtas 1606.gadā jezuīta Stribinga ziņojumā, ka latviešiem esot zirgu dievs Dewig Vschinge, kam tiekot upurēts, iemetot ugunī 2 naudas gabalus, 2 gabaliņus maizes un kumosiņu speķa. Tiesa, tie nav vienīgie upurēšanas pasākumi, ko mūsu senči veikuši Jurģos, bet sīkāk mazliet tālāk.

Vecais Stenders savā “Lettische Grammatik” 18.gadsimtā, Ūsiņu saista ar vārdu “ūzas”, t.i., dzeltenās ziedputekšņu “bikses”, viņaprāt, Ūsiņš ir bišu dievs. Roberts Auziņš, 19. gadsimta beigās, izsaka atziņu, ka Ūsiņš ir pavasara un gaismas dievs. Ūsiņa vārds esot atvasināts no saknes us-, kas ir pamatā aušra (rīta gaisma), aust, kā arī citu indoeiropiešu valodu vārdiem. 
Jānis Endzelīns šim R. Auziņa izteikumam oponē, jo uzskata, ka Ūsiņa vārds ir aizguvums no senvācu husing “mājas gars”. Vēlāk J.Endzelīns izvirza jaunu atziņu, ka latvieši Ūsiņa vārdu aizguvuši no krievu valodas.      

Tāpat kā ar Ūsiņa vārda izcelsmi, arī tā nozīme tiek skaidrota visai plaši – vieni to saista ar gaismu, dēvēdami par saules vai pavasara dievību, citi, savukārt, balstoties uz tautasdziesmām, to identificē ar sv.Jurģi.
 Latviskajam Ūsiņam laika gaitā, patiesi, ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs – svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.
 

Bet pašu Ūsiņu kā pavasara saulgriežu dievību raksturo ieražās attēlotais tā saistījums ar noteiktu darbu sākšanu: pieguļas, ganu, sējas sākšanu; arī saimnieciskais gads sākās Ūsiņa dienā.
 Ūsiņa un Jurģa saplūšanas process tautasdziesmās atspoguļojas kā Ūsiņa funkciju piemērošana Jurģim; šie abi vārdi dziesmu variantos ir kā sinonīmi.
        

Jurģa diena- ganu un pieguļas sezonas sākums
Kopumā folkloras materiālos Ūsiņš tiek raksturots kā zirgu, retāk govju patrons. Iespējams, ka svētā Jurģa attēlošana kā bruņās tērptu jātnieku, veicinājusi Ūsiņa un Jurģa tēla saplūšanu.
 Ar to saistījās ieražās galveno vietu ieņem doma par veiksmes nodrošināšanu lopkopībā. Kaut arī meteoroloģiskie apstākļi ne vienmēr tam bija labvēlīgi, Jurģa diena, kā liecina folkloras materiāli, uzskatīta par ganu un pieguļas sezonas sākumu. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.
 Šajā dienā, kā pirmajā pieguļas dienā, liela nozīme ir olām, gluži kā Lieldienās. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā. 
Olas vārot, tās apzīmē ar zirgu vārdu, un, kas ar kuru zirgu strādā, tas to olu loba; ja lobās labi, zirgam būs labi, ja ne, tad to labāk atdot projām.
 Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, saimniece deva arī ganam tik daudz olu, cik govju. Gani Jurģu dienā olas met pār govju mugurām, lai govis būtu apaļas kā olas visu vasaru. Ja Jurģu rītā rasa zālē, tad govis dos daudz piena.

“Latvijā no sakņaugiem kāpostu dēstus sēj vienmēr Jurģa dienā, jo tad tie augot tīrām galvām un saknes neēdot tārpi. Jurģa dienā jāstāda arī sīpoli, jo tad tie ir ražīgi.”

Ganus mājās sagaida, aplejot tos ar ūdeni, lai vasarā nenāktu miegs, govis ganot. Saimniece arī vēro, kura govs pirmā nāk mājā. Ja pirmā ir ar gaišu pieri, tad gaidāma saulaina vasara, ja tumša – mākoņaina. Kā jau minēts, 
svarīgs rituāls Jurģu dienā arī lopu labklājības nodrošināšanai ir upurēšana. Zirgiem saimnieks upurē melnu gaili, bet saimniece govīm – melnu vistu. 
Ziedošana parasti tiek veikta lopu kūtī, zirgu stallī virs vai zem siles, uz sliekšņa, arī pļavā, dodoties pieguļā. Gaili kāva saimnieks. Gaiļa asinis iztecināja zirgu silē un sajauca ar auzām, lai zirgi tās apēstu. Uz staļļa durvīm ar gaiļa asinīm vilka lietuvēnu krustu, lai atvairītu zirgus no ļaunajiem gariem, lietuvēna. Upura nešana tiek pieminēta arī tautasdziesmās.

Jurģus kā sējas sākuma laiku pazīst daudzas tautas. Latvijā no sakņaugiem kāpostu dēstus sēj vienmēr Jurģa dienā, jo tad tie augot tīrām galvām un saknes neēdot tārpi. Jurģa dienā jāstāda arī sīpoli, jo tad tie ir ražīgi.

Kāpēc Jurģu dienu saista ar pārvākšanos?
Ar Jurģu dienu saistīta vēl kāda paraža – pārcelšanās. Jurģi bija tā diena, kad kalpi, gājēji un nominieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka.  No tā arī cēlies sinonīms dzīvesvietas maiņai – jurģošanās.

Jurģošanās gan ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā, kad Jurģi kļūst par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu.  Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.
 Lai jaunajā vietā labi veiktos un visādi sekmētos, veco vietu atstājot, nedrīkst teikt ardievas. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdz un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no burvībām. 
  

Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā. 
Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas. Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
 Kad Jurģos ienāk mājās jauni dzīvotāji, saimniece vāra kāpostus un dod pirmo reiz ēst, lai tie ilgi dzīvotu tanīs mājās, turpretim, ja dod ēst zivis, tad ātri aiziet no tās mājas.

 

Daži ticējumi iz pūra lādes

  • Jurģu dienā nevajag muti mazgāt, tad vasarā neapdegs.
  • Jurģos nedrīkst lauku darbus strādāt, jo citādi krusa izposta labību.
  • Jurģos, uz jaunās mājas zemes uzejot, jāiekurina uguns, tad būs laba dzīvošana.
  • Jurģos jāvāra un jāēd cūkas kājas, tad saime būs čakla.
  • Ja Jurģu dienā līst, pļavā zāļu trūks.
  • Ja dzeguze deviņas dienas pirms Jurģiem sāk kūkot – būs silta un auglīga vasara.
  • Ja Jurģu dienā saule spīd – labi padosies gurķi.

SievietesPasaule.lv arī turpmāk iepazīstinās tevi ar dažādiem svētkiem un zīmīgām dienām gan latviešu folklorā, gan mūsdienās.

Materiāla sagatavošanā izmantotie avoti:
www.iac.edu.lv
http://centrelv.com/jurgi.aspx
http://www.liis.lv/seeja/jurgad.html
http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/jurgi.htm

Dalīties.

2 komentāru

  1. Raksta autore aizmirsusi pieminēt, ka Jurģos pārcelšanās saistīta ar kalpiem jeb gājējiem (gaitniekiem), kas tieši ap šo laiku pārcēlās pie citiem saimniekiem. Citādi lasot rakstu liekas, ka ticējumi attiecas uz pārcelšanos uz jaunu dzīvesvietu, bet tā gluži nav. Lielākā daļa no pieminētajiem attiecas tieši uz kalpiem un viņu iedzīvošanos jaunajā vietā. Tikai tagad parastu dzīvesvietas maiņu dazreiz mēdz dēvēt par Jurģiem, bet tam ar Jurģu tradīcijām nav nekāda sakara.

  2. Pilnīgi pareizi, Milda, ka no vienas sētas uz otru pārcēlās kalpi. Taču ar Jurģiem saistība ir tāda, ka tieši Jurģu dienā parasti beidzās nomas līgums un šajā laikā kalpi mainīja savu dzīvesvietu. Laikam ritot, mājas sāka mainīt ne tikai kalpi, bet nosaukums jurģi, joprojām palicis kā viens no pārvākšanās sinonīmiem.

Atstāt Ziņu