…mana trešā piedzimšana, pēc kārtas. Un es vairs nevēlos vēlreiz iziet tam visam cauri. Nekad!
Bet…
* * *
…bet… Giņkas nāve lika man pārskatīt visu manu iepriekšējo dzīvi. Precīzāk – visas manas iepriekšējās dzīves. Jo līdz šim, es tās saskaitīju, tās bija trīs.
* * *
…trīs manas piedzimšanas.
* * *
Trīs manas mūža Mīlestības.
* * *
Trīs…
Trīs… latviešu vīrieši.
Trīs… – precēti latviešu vīrieši…
Tas, ka patiesību es uzzināšu… novēloti – mani tak’ neattaisno?
Vai ne tā…?
* * *
…kad šovasar kādā svelmainajā sestdienā es nejauši no… medijiem… uzzināju patiesību… mana pirmā reakcija bija… – es tūlīt pat padarīšu sev galu…
Šeit un tagad…
Somu duncis…? Tas atrisinās visu! Bet…
…bet – gļēvi nevarēju saņemties…
* * *
…un tad – es nolēmu piedzerties.
* * *
Trīs Rīgas šampanieša pudeles…
* * *
…kad es atvēru vaļā pirmo pudeli… – Giņka pēkšņi kļuva satraukta… Viņa sāka haotiski skriet un dauzīties pa dzīvokli…
– Tjav, tjav, tjav! – viņa nikni skatījās uz mani…
…es nepievērsu uzmanību un turpināju dzert…
* * *
…kad es atvēru vaļā otro… – ar Giņku notika kaut kas nelāgs…
…Giņka pārmainījās līdz nepazīšanai!
Viņa pārvērtās – īstā nezvērā! Visa spalva pacēlās stāvus… Acīs iedegās zaļas liesmas…
– AAAŪŪŪ! Auuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuu!!! – baisi zemā balsī auroja Giņka un ieņēma uzbrukuma pozu!
– AAAŪŪŪ!!! – un Giņka sāka man tuvoties!
* * *
…manā atvērtā studijas tipa dzīvoklī īstenībā nav kur paslēpties… Un es neapzināti ielēcu gultā…
…Nezvērs-Giņka – arī ielēca mana gultā…
…un tad…
* * *
…un tad mana Giņečka pēkšņi apgūlās uz muguras, kā… tāds mazs bērniņš, un klusā balstiņā… sāka murrāt…
…un es – neapzināti apgūlos viņai blakus un apkampu viņu…
…un Giņečka maigā balstiņā murrāja…
Un es – mierīgi aizmigu…
* * *
…tajā naktī es nepadarīju sev galu. Mana Giņka, mana Meitiņa… – man to nepieļāva…
* Atdzimšana. Trešā, pēc kārtas.
