Jaunā dzīve. Migla V

– …cik pulkstens?

5:17

…piektdiena, 20.maijs, 2011.gads… Pirms nedēļas es nosūtīju šo nolādēto īsziņu…

– …kāpēc?

Es izkāpu ārā no gultas un pienācu pie plašā loga…

Man pietrūkst elpas.

Un es atvēru logu…

* * *

…visapkārt migla. Īpatnēja. Perlamutra. Hipnotizējoša.

Visaptverošā klusumā lēni grimst mana realitātes sajūta…

…un tad pēkšņi un tieši manu acu priekšā… – dzimst Pasaka!

Divi cēli balti putni lepni peld maigi pelēkajā Lielupē…

Divi baltie gulbji… miglā…

Viņi peld pretī uzlecošajai saulei…

* * *

…es izliecos ārā pa logu, bet caur koku jaunajām lapām es vairs nevaru gulbjus saskatīt. Žēl…

…ziemā viss būtu savādāk. Ziemā caur kailajiem slaidajiem kokiem, kas aug aiz mana loga, es varu raudzīties tālumā. Tur aiz Lielupes pagrieziena… – ir Viņa pilsēta…

Rīga.

* * *

…tik agrā rīta stundā, pa Jūrmalas šoseju un bez nomācošiem “korķiem”, man tas prasītu kādas nieka 22-25 minūtes, lai nokļūtu līdz Rīgai…

…bet- ne šoreiz.

Mana vaina. Un nav neviena, kam būtu ko pārmest.

* * *

Tikai migla aiz loga, kas zina patiesību.

Tikai migla, kas reālajā pasaulē jauc laiku un attālumu.

Tikai migla, kas neremdē dvēseles sāpes, tikai žēlīgi pieņem manas asaras…

Tikai migla…

…un divi cēli baltie putni.

Mana Pasaka…