Maija otrā svētdiena kā katru gadu tiek atzīmēta mātes dienas noskaņā – par to atgādina sabiedriskie mediji, bērnu apsveikuma kartiņas un gadu gaitā nostiprinājusies tradīcija šo dienu atzīmēt vismaz ar tālruņa zvanu mammai. Bet kāda ir aisberga neredzamā daļa? Vai ik viens no mums spēj vismaz šo vienu reizi gadā pateikt mammai siltus vārdus? Izrādās – monētai ir arī otra puse…
Kura svarīgāka – mamma vai mīļotā sieviete?
Lūk, ko uzticēja un piekrita publiskot kāda mana kliente, sākot ar romāna cienīgiem vārdiem: „Viņš bija ļoti jauks. Un ne tikai tāpēc, ka satraucoši simpātisks, reti pieklājīgs, daiļrunīgs, fantastisks dejotājs ar labu gaumi un plašu interešu loku, bet arī tāpēc, ka riņķoja ap mani jau ne pirmo gadu vien. Ar slēptiem mājieniem, ar netiešām zīmēm, ar mazliet nekaunīgiem signāliem, bet nekad nepārkāpjot acīmredzot jau manis pašas nosprausto robežu – nebiju atvērta jaunām attiecībām, savukārt mana uzticības latiņa toreizējam partnerim bija uzcelta gana augstu, lai pat Viņš, šis Lieliskais, netiktu tai pāri.
Un tomēr – nepagāja ne viens gadu desmits, kad dzīve mūs saveda kopā ne vien darba vietā, bet arī skaļākās ballītēs ar iepriekšējo robežu nobīdi, automašīnā ar karstiem atvadu skūpstiem un gala beigās arī manās mājās pie brokastu galda uz saulainas terases mums diviem vien. Un es mazpamazām sāku atjēgties no sajūtas par sapni vasaras naktī – tāds vīrietis manās mājās! Ja visus iepriekšējos pazīšanās gadus klusībā lauzīju galvu, kāpēc gan tāds Lieliskais joprojām ir viens, tad tagad dienu no dienas pār mani arvien vairāk nāca apskaidrība par to, ka viņa dzīvē jau ir viena mūža sieviete, tāpēc vēl vienai atdot savu dzīvi pilnībā viņš nav gatavs. Kas bija šī cita sieviete?… Viņa mamma.
Kādā brīdī sapratu, ka gluži nejauši esmu sākusi ievākt jums, psihologiem tik labi zināmo anamnēzi jeb klienta slimības vēsturi – kāda bijusi viņa saulainā bērnība, kādas ir spilgtākās atmiņas par laimīgajiem padomju vecākiem, kopīgi pavadīto laiku brīvdienās, raksturīgākajām ģimenes problēmām, utt. Un sapratu, ka lai kā turpmāk veidotos mūsu attiecības, mamma viņam vienmēr būs vissvarīgākā. Mamma tur, mamma šeit, brīvdienas ar mammu, dārza darbu pieredze ar mammu, sēņošana kā ar mammu, plūmju ievārījums gluži kā mammas, nākotnes bildē mamma kā centrālais tēls. Mamma, mamma, mamma… Kad nevērīgi apjautājos, ko viņš plāno savā dzīvē nākamās piecgades laikā, viņš bija lakonisks un strikts: „Es gribu uzcelt mammai māju, lai varam vienmēr būt kopā!” Un es klusībā sapratu, ka pilnīgi noteikti nevēlos būt Nr.2. Mēs pārtraucām tikties, un tam noteikti bija vairāki citi iemesli, bet kopš tā laika manā prātā viņš palicis kā vīrietis ar nepārgrieztu nabassaiti, kurš to pats ne tikai skaidri apzinās, bet izjūt fanātisku lepnumu par šo psiholoģisko atkarību.“
Vai mamma var kļūt par Tavu attiecību nelaimju cēloni?
Par tēmu „mamma” pēdējā laikā bieži raksta ne vien tāpēc, ka tuvojas pa labi un kreisi apdziedātā mātes diena, bet vairāk tādēļ, ka mātes, šis fundamentālais cilvēces simbols, ir tik visuresošs, attiecības ietekmējošs, sāpīgi pārprasts un nemitīgi par sevi atkal atgādinošs, ka šī tēma laikam nekad nebūs gana iztirzāta. Māti piemin agrīno pusaudžu gadu dienasgrāmatās, kad starp rokraksta rindiņām reizēm var manīt izmisuma asaru pēdas par saņemto aizliegumu doties uz nedēļas nogales baļļuku. Mamma ir sociālo portālu forumos zem tēmām „Attiecības”, kur kāds arvien nāk klajā ar mūžseno problēmu par ļaunajām vīramātēm. Tāpat mammu kā visa ļaunuma sakni atradīsim arī žurnālrakstos no Poišas līdz pat Rudzītim, kuri nemitējas izglītot sabiedrību par mātes nozīmi cilvēka dzīvē, par neizbēgamajām problēmām, ja māte arī sirmā vecumā turpina vadīt pieauguša bērna dzīvi, par nepieciešamību piedot mātei pat visļaunākos lāstus un, gluži pretēji, par iespēju atteikties no mātes, ja viņas ietekme ir hroniski postoša.
Vienlaikus pat šobrīd uz mana žurnālgaldiņa kā atgādinājums par to, ka ne jau viss ir tik tumšās krāsās mālējams, stāv žurnāls, kuru rotā laimīgās mātes un meitas bilde – saulaina, draudzīga, iedvesmojoša un…neticama. Manu pausto viedokli un attieksmi galvenokārt veido darbs ar klientiem konsultēšanā – lai kāda būtu klienta problēma, ar kuru viņš būtu saņēmies atnākt „pie bikts”, visbiežāk problēmas cēlonis izrādās attiecības ar mammu. Kaut kad senā pagātnē, tālā bērnībā kāda pateikta frāze, nepelnīts sods, siksnas švīka uz dibena vai klusējošs terors nedēļas garumā. Kādam citam mātes pārspīlētās rūpes pienesot čības, savācot netīrās zeķes no pagultes, bezierunu paklausība pirmajam cigarešu paciņas pieprasījumam, utml. Reizēm ir iespēja atklāt šīs kļūdas, doties pie mammas un labot – runāt, skaidrot, izlamāties, izraudāties, piedot. Bet nereti mamma izrādās esam mūžībā, kad tā kā neērti viņu par kaut ko vainot, cilāt vecas lietas un ielaisties psihoterapeitu piedāvājumos iejusties lomu spēlē ar it kā mammu. Par vēlu. Un mammas zīmogs turpina dzīvot, metot ēnu uz dzīvi šodien…
Uzņemies atbildību attiecībās!
Mamma – pirmais cilvēks, kuru ieraugām piedzimstot, pirmais, kuru meklējam ar skatienu zīdaiņa vecumā, tāpat pirmais, kurš priecājas par no māla pikuča veidoto gliemezīti bērnudārzā, pavadot uz skolu, pārnākot no klases vakara, piedzīvojot neveiksmi attiecībās, utt. Kur ir tā smalkā robeža, kad mamma no vistuvākā un dārgākā cilvēka pārvēršas par apgrūtinošu ciemiņu un nomācošu kritizētāju? Kad pārstājam priecāties par mammas sastapšanu, labāk redzot viņu ejam, nekā nākam? Un kurš ir atbildīgs par šo attiecību veidošanu?
Abi. Atbildīgi ir abi. Tu un mamma. Tu pats/pati drīksti novilkt robežu, cik tālu drīkst iet mamma un cik – tu pats/pati. Ar mammu dzīve sākas, bet pilnīgi noteikti nebeidzas. Vīrietim mamma vienmēr būs pirmā sieviete, bet tikai tad, ja runa nav par pjedestālu. Viņa dzīvē ienāks arī draudzene, sieva, meita. Visas vienlīdz svarīgas. Un arī vīrieša spēkos ir būt klāt, kad viņas veido savstarpējas attiecības. Nevis kā trešajam liekajam, bet kā tiltam.
Svētdien sagādājiet sulīgi dzeltenu pavasara puķu pušķi un dodieties pie mammas. Lai atgādinātu viņai, ka arī viņas loma jūsu dzīvē joprojām ir svarīga…
Elīna Neilande
„LABO DOMU PIETURA”
Pārvērtējošais konsultants
Tālr. 29467274
Strēlnieku iela 11, Rīga
elina@labodomupietura.lv
http://www.labodomupietura.lv
