Ja būtu, tad būtu

Ja būtu, tad būtu. Tā nav, ir tikai tā, kā ir.<br />
<br />
Elektronisko mediju likumprojekts. Pieņemts jau, nepieņemts vēl, nezinu. Lēmējiem par to, tā ir tikai naudas lieta, ja nav pieņemts – soda nauda pienākas ES vai kam tādam.<br />
<br />
Elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos tiek iekļauts arī viss tas, kas notiek internetā. Radio, TV un internetam kopīgs ir tikai viens – visi tie nevar iztikt bez elektrības. Citas atšķirīgas lietas saskatāmas un sadzirdamas jebkuram, tikai tās nevienu neinteresē, lai cik gudri un skaisti runā tie, kas likumu izstrādā un pieņem. Un elektroniskajiem medijiem ir nepieciešams (pēc politiķu viedokļa) glavļits – nacionālā radio un televīzijas padome. Tai jāpakļaujas arī interneta medijiem. Par NRTVP skaitliskumu un kaut kādu kvalitāti Saeima var strīdēties līdz apnikumam, bet kas &quot;uzrauga&quot; drukātos medijus?<br />
<br />
Ja es šodien joprojām strādātu kādā drukātajā medijā un joprojām būtu ŽS locekle, visiem iespējamiem un arī neiespējamiem līdzekļiem cīnītos par to, lai aizliegtu anonīmi, izmantojot kaut kādus izdomātus nikus, komentēt rakstus. Ir jau tai komentēšanai arī dažas labas īpašības – kādas grupas var pētīt sabiedrības noskaņojumu kādā jautājum un redakcijas darbinieki ne tikai nojauš, bet arī reāli redz, ka lasītāju daļa ir prasti muļķi.Lieli muļķi, kas, izmantojot to, ka knapi iemācījušies drukāt burtus uz klaviatūras, izsaka savu viedokli dažos vārdos par jebkuru tēmu, par jebkuru rakstiņa autoru.