Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Ieva Melgalve atgriežas ar fantāzijas romānu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

akstnieci Ievu Melgalvi (1981) lasītāji iepazina ar 1996. gadā presē publicēto miniatūru “Definīcijas” un 1999. gadā izdoto īsprozas grāmatu “Bezzaudējumu punkts” – darbiem, kas izraisīja spraigas diskusijas sava laika presē un literātu aprindās.
Šovasar Apgādā Zvaigzne ABC nāk klajā autores otrā grāmata – romāns “Mirušie nepiedod”, kurā viņa pievērsusies gluži citai literārai nozarei – proti, fantāzijas žanram, kurā, kā pati atzīst, raksta jau ilgāku laiku.

Kāpēc šāda pāreja no “elitārās” literatūras uz fantāziju? Ieva Melgalve atbild: “Elitārā literatūra prasa no lasītāja daudz darba un piepūles, iekšēju gatavību uztvert sarežģītu tekstu. Bet, manuprāt, lasīšanai nebūtu jābūt smagam darbam – katrā ziņā ne vienmēr. Man pašai vislabāk patīk aizraujošas grāmatas, kuras var izlasīt nedēļas nogalē, grāmatas, kas atstāj vietu iztēlei un pārdomām, grāmatas, ar kurām gribas strīdēties. Grāmatas, kuru varoņus gribas izvilkt ārā no stāsta un kārtīgi izlamāt par visām muļķībām, kuras viņi izdarījuši. “Mirušie nepiedod” ir šāda grāmata.

Romāna darbība risinās mazā kalnu pilsētiņā, kuras mieru un labklājību nodrošina magi, kas bez pūlēm valda pār vienkāršo ļaužu prātiem. Taču tad pilsētā ierodas noslēpumainā svešzemju ceļotāja Vega. Jau nākamajā rītā viņu atrod netālu no sudraba raktuvēm blakus mirušam magam. Ja tā ir slepkavība, tad Vega nav vienīgā aizdomās turamā – bet, šķiet, vienīgi viņa pati vēlas noskaidrot, kas patiesībā noticis. Iespēja nogalināt burvi – tas taču ir bijis viņas sapnis jau kopš bērnības… Arvien jauni notikumi atklāj gan senus nodarījumus, gan jaunas kaislības. Mirušie nepiedod – un, šķiet, piedot nespēj arī dzīvie…

“Fantāzija no citiem žanriem atšķiras ar to, ka to neierobežo realitāte,” uzskata autore. “Līdzīgi kā labā fantastikā, arī labā fantāzijā autors samelo tikai vienreiz, bet šie meli maina visu pasaules uzbūvi. Arī “Mirušie nepiedod” pasaule atšķiras no mūsu realitātes tikai ar vienu būtisku niansi – tas, kas mūsu pasaulē ir “tikai” emocijas, grāmatā ir maģija. Īsta un, izrādās, ļoti nežēlīga.” 

Romānu jau paguvuši atzinīgi novērtēt arī kritiķi un literāti. “Ievas Melgalves romānā „Mirušie nepiedod” lasītājus negaida kārtējā episkā cīņa starp labo un ļauno, kārtējais pasaules glābšanas stāsts,” uzskata literatūrkritiķis Dainis Leinerts. “Iztiekot bez žanra klišejām, Melgalve ir radījusi prasmīgi veidotu un oriģinālu darbu, kurā svarīgākā loma ir interesantai mijiedarbībai starp īpatnēju pasauli un tikpat īpatnēju galveno varoni.” Savukārt literāts, kurš parakstās ar pseidonīmu Kristers Stiebris, norāda: “Mums šajā lielbudžeta filmas cienīgajā notikumu, cīņas un noslēpumu atmosfērā ir iespēja uzmanīgi izsekot cilvēka psiholoģijas pētījumu procesam. Varam iedomāties, ka piedalāmies seno domātāju un praviešu, modernajā pasaulē atdzimušo druīdu teatrālajos rituālos.

Dalīties.

Atstāt Ziņu