ad vismaz sajūtās un domās lielais aukstums šķiet garām un logā sāk rotāties saules stari, varam ķerties klāt maza dārziņa iekārtošanai uz palodzes. Svaigi zaļumi ir tieši tas, kas mūsu organismam nepieciešams. Tik daudz spēka un vitamīnu ir tikko noplūktā sīpolloka stiebriņā, bazilika lapiņā un kressalātu dīgstā. Un cik ērti ir, ja pēc tiem nav jādodas uz veikalu, bet svaigu zaļuma saišķīti var saplūkt tepat rokas stiepiena attālumā – no palodzes.
Padomus un ieteikumus, kā ierīkot šādu mini dārziņu, vaicājām agronomei Ārijai Rudlapai.
Viņa norāda, ka dzīvokļos uz palodzes ierīkot mazu dārziņu nemaz nav tik vienkārši. Visvieglāk ir audzēt sīpollokus un diedzēt kressalātus.
Ā.Rudlapa teic, ka vispirms jāatrod piemērota vieta dārziņa ierīkošanai. Šai vietai jābūt pietiekami gaišai, taču jāuzmanās, lai uz augiem netrāpītos dienas vidus saules stari, kas tos var apdedzināt. Tātad labāk piemeklē palodzi, kurā spīd rīta vai vakara saule.
Vēl viena problēma- centrālā apkure. Radiatori zem palodzes vismaz pagaidām pamatīgi silda kastes un podus, kurās esi sasējusi un sastādījusi savus zaļumus. Tādēļ, ja iesēj zaļumus, līdz to sadīgšanai apvelc kasti vai podiņu ar plēvi. Tas palīdzēs saglabāt augsnē mitrumu. Kad parādās asniņi, plēve jānoņem.
Ko un kā audzēt
LOKI
Visvienkāršāk uz palodzes izaudzēt ir zaļos lociņus. Viens variants ir – paņemt sīpolu un tā saknes ievieto nelielā ūdens daudzumā, jau pēc pāris dienām tas sparīgi sāks dzīt lokus. Tomēr, ja gribi kārtīgu loku ražu, ieteicams sīpolus sastādīt augsnē. Piemēram, paņem gareno puķu kasti, sapildi to ar augsni (saimniecības preču un dārzkopības veikalos atradīsi plašu izvēli) un cieši vienu pie otra, ne pārāk dziļi sastādi mazos sīpoliņus (sīksīpoliņus, kas paredzēti sīpolu audzēšanai). Regulāri aplaisti, lai augsne būtu viegli mitra. Stādot tos augsnē, varēsi no viena sīpola novākt divas loku ražas un atšķirībā no sīpolu turēšanas ūdenī būs mazāka iespējamība, ka tiem piemetīsies laputis.
KRESSALĀTI
Arī kressalātus palodzes dārziņā izaudzēt būs samērā vienkārši, turklāt tie diezgan ātri aug.
Kressalātu sēklas šobrīd iegādājamas pat pārtikas veikalos, kas piedāvā nelielus sēklu paciņu stendus.
Kressalātu diedzēšanai galvenais ir mitrums. Sēklas var uzbērt uz nelielas kārtas kūdras un regulāri aplaistīt. Vienkāršāk ir uz šķīvja uzlikt marlīti, samitrināt to un uzbērt izmērcētas sēklas. Pirmās dienas sēklas tur tumsā, pēc tam novieto uz palodzes. Apmēram pēc nedēļas dīgstus var lietot uzturā. Ja tie izstiepjas garāki par 4 – 5 centimetriem, kļūst sīvi kā rutki. Tādēļ tad, kad tie sasnieguši 4-5 cm, griez nost un ēd iekšā. Taču, ja visu uzreiz neapēdīsiet, vēlams šķīvi ar izdiedzētajiem kressalātiem uzglabāt vēsumā: pārklāj tos ar pārtikas plēvi, izdur dažus caurumiņus un ieliec ledusskapī. Šādi izdiedzētos kressalātus tu varēsi uzturēt nedēļu, tikai neaizmirsti regulāri apsmidzināt.
PĒTERSĪĻI UN SELERIJAS
Problēma ar pētersīļiem un selerijām ir tā, ka tie dīgst lēnām. Protams, ja esi pacietīga, vari iegādāties sēklas un iesēt augsnē pētersīļus (atceries, ka podu nedrīkst iekaltēt, tādēļ līdz pirmajiem asniņiem, pārvelc to ar plēvi, un iesētās sēklas apsmidzini ar ūdeni, nelej virsū ar glāzi utt., citādi izskalosi sēkliņu ārā).
Ātrāk tikt pie pētersīļiem un selerijām vari, ja sagādā sakni un iestādi to podā. Vari pagaidīt, kad atkusīs zeme, un doties uz dārzu tai pakaļ. Veikalos nopērkamās seleriju saknes nav jēgas stādīt augsnē, tās ir pārāk notīrītas un apgrieztas, lai sāktu dzīt lapiņas. Taču tirgū pie zemnieku produkcijas gan vari iet palūkoties. Ja selerijas saknei augšpusē var manīt nelielas lapiņas, vari to iestādīt podā un drīz vien tā sāks dzīt lapiņas. (Tas pats attiecas uz pētersīļa sakni).
DILLES
Iesējot kastē vai māla podā dilles, kas paredzētas augšanai siltumnīcās un laukā, varētu būt problēmas. Pirmkārt, tās ilgi dīgst. Otrkārt, lauku dilles, augot uz palodzes, bieži izstīdzē. Līdz ar to nekāda dižā raža nesanāks. Tomēr, ja vieta uz palodzes atļauj un esi gatava gaidīt, kamēr tās sadīgs, vari izmēģināt.
BAZILIKS
Bazilikam nepieciešama saulaina vieta, lai tas izaugtu un nenonīktu. Baziliks ir viengadīgs augs, tā kā, lai vasarā tomātmaizītes un salātus varētu bagātināt ar pašas audzētu baziliku, to sēj tieši marta mēnesī. Baziliku sēj kūdras substrātā, kad stādiņi sadīguši paretini tos, atstājot vismaz 20 cm atstarpi, jo baziliks aug kā neliels krūmiņš. Tādēļ tam augot svarīgi regulāri aplauzt galotnītes, tad tas skaisti sakuplo. Augsni uzturi mitru, regulāri aplaistot.
Mazais zaļumu dārziņš uz palodzes var kļūt ne tikai par vērtīgu avotu, kur pasmelties vitamīnus un garšas buķetes uzlabotājus, tas ir arī interesants interjera atsvaidzināšanas veids.
Vēl vienkāršāki risinājumi:
Kūdras pogās iestrādātas sēklas
Ir cits variants, kā tikt pie kārotajām dillēm, bazilika, pat timiāna utt. uz palodzes vienkāršāk. Varbūt esi manījusi veikalos nopērkamas sagataves – presētas kūdras aplīšus ar jau iekšā iestrādātām diļļu un citu augu, tai skaitā, bazilika, pētersīļa, timiāna utt. sēklām. Atliek vien salikt kūdras aplīšus uz šķīvīša, kurā pirms tam ieliets nedaudz ūdens. Aplītis uzbriedīs un pārvērtīsies par ~4 cm augstu kūdras podiņu. Tur tad ievieto sēkliņu, nedaudz apber ar kūdras augsni un gaida, kad izdīgs. Protams, regulāri aplaistot.
Ja neuzticies veikalos piedāvātajiem, vari iegādāties arī ekoloģiskus kūdras aplīšus – http://www.ekoprieks.lv
Lielveikalos nopērkamie jau gatavie zaļumu podiņi
Lielveikalos par aptuveni vienu latu nopērkami jau podiņos saauguši zaļumi- baziliks, timiāns, piparmētra, pētersīļi. Pluss – tu uzreiz bez gaidīšanas iegūsti zaļumu dārziņu uz palodzes, mīnuss- tie nav pašas izaudzēti.
Ja cītīgi par to rūpēsies, piemēram, baziliku šādā podiņā vari saglabāt uz palodzes trīs – četrus mēnešus. Tikai regulāri aplaisti to, turi saulainā vietā un, iespējams, to nepieciešams pārstādīt lielākā podiņā. Bazilikam regulāri jāaplauž arī galotnītes, lai tas neizstīdzē, bet aug kuplumā.
Padalieties ar savu pieredzi – ko audzējat uz palodzes un kā veicas?
14 komentārs
Man uz palodzes jau ir neliels dārziņš- kārtīgi saauguši loki. Iesēju arī dilles, eksperimentēšu, skatīšos, kā un vai kaut kas iznāks. Arī lapu salātus iesēju. Sēju svētdien, un šodien skatos- jau kaut kādas mazas lapiņas no zemes lien laukā. Diļļu podā gan – klusums.<br>Vēl man uz palodzes ir vesels pods ar piparmētrām. Tās man cauru gadu aug. Vasarā no dobes izraku vienu stādiņu, iebakstīju puķu kastē un izliku uz balkona. Pa pāris mēnešiem saauga īsti piparmētru džungļi! Saknes pa visu podu. Septembrī novācu pēdējo ražu, nogriežot lielākās lapas un atstājot mazākās lapiņas, ienesu istabā un noliku uz palodzes, cerībā, ka arī ziemā tikšu pie svaigām piparmētrām. Un tā nu visu ziemu tās aug. Protams, krietni lēnāk, nav arī tik aromātiskas kā vasarā, bet aug. :)<br>Gribu vasarā to pašu izdarīt ar pētersīļiem- septembrī pārstādīt kādu nelielu krūmiņu podā un ienest istabā.<br>
Ā, un redīsa sēklas arī smuki sadīgušas. Vēl pāris dienas un varēšu dīgstus likt uz maizītes un salātos. Ņam, ņamm. Kā man garšo pavasaris! Nevaru vien sagaidīt, kad ēdīsim redīsus un lapu salātus!
meitenes, vai nevaram uztaisīt kopēju pasākumu, kur par samaksu uztaisām sev dobītes 🙂 man šitas par sarežģītu 🙂
Man cauru gadu uz palodzes aug rozmarīns.
Līga R., varu piedāvāt vistas cāļus, cenu sarunāsim tepat.
Hm, par tiem cāļiem nesapratu. Neesmu izteikusi vēlmi tādus iegādāties.
Nu loki man jau 3 kaste aug,vieni vēl nav izlietoti,kad es jau kastītē salieku sīpolus,lai būtu bez pārtraukuma.<br>Bet ar dillēm būs tā,ka nebūs nekā,jo dillēm nepatīk istabā,esmu mēģinājusi,nekas nesanāca,bet dilles vispār dīgst 20 dienu laikā.<br>Ja pētersīļa sakni ņemsi lielu un smuku rudenī,ko likt podā,tad būs labi,augs ka nemetas,esmu mēģinājusi.
Jā, par dillēm nu arī es pārliecinājos. Mans eksperiments ar dillēm un salātiem uz palodzes beidzās ar to, ka tie izstīdzēja un sapļuka, nekas nesanāca. Bet loki gan aug griezdamies.
Esmu slinka, uz palodzes ir tikai puķupodi. Bet kādreiz dzīvoklī pētersīlis auga visu ziemu, kā ēdama puķe. Un dilles esot ļoti veselīgas, citi tās pat saldējot, man gan nepatīk tas glumeklis. Šoruden izžāvēju un sagriezu – laba garšviela. Tāpat ar seleriju izdarīju, tik par to neko nezinu, jo meitai neesmu pajautājusi izmantošanas lietderību. <br> Piparmētras bija sagrieztas tik daudz, ka tagad tās dedzinu – nemaz nevajag kaut kādus vīrakus – man ir pašai savs, virs sveces liesmas metāla sietiņā piparmētru smarža man pārspēj visus vīrakus.
Īsts atradums! Dabasdobē var nopirkt tepat Latvijā audzētu garšaugu podiņus tikai par 80 santīmiem!!! http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_316
Mana pieredze arī rāda ka ar dillēm uz palodzes nekas nesanāk, nepieciešama speciālā dienas gaismas lampa, tad varētu sanākt,, bet diļlu dēļ jau to nepirkšu.
lociņus audzēju,pārējie krājumi saldētavā
un cik tur ķīmijas?,un kur tāds veikals-labprāt uztaisītu analīzi
ieskatījos Dabas dobes mājas lapā-cenas nesamērīgi augstas