Tavs skatiens, satiekot manu, atplaukst smaidā. Tavas rokas steidz Manas tvert. Tu ej, kur Tevi vedu un nejautā, vai mīlu. Un mīlas zvēresti šeit lieki. Es Tava laime, tu manējā.
Sajūsmas pilns sauciens, Man pretī steidzot, un asaras gaužas, kad kavējos. Zobaina buča un nosiekalot vaigs. Kleksis uz jaunās blūzes un izplūkāta frizūra. Klusē,nu jau uz mūžu, pārāk kaislīgi bučotais telefons. Es Tavs prieks, Tu manējais. Un mazsvarīgs viss pārējais.
Pēc slikti gulētas nakts aizpampusi seja. Greizi izraustītas uzacis. Divi nedēļi vecs pedikīrs. Nolauzts papēdis ielas vidū. Apaļumi vajadzīgajās….. un nevajadzīgajās vietās. Smiekli, kāds vārds nevietā. Ātras dusmas, asaras un smiekli. Un ir pilnīgi vienalga ko kāds padomās. Tu tikai ciešāk Man piekļaujies un Es Tev.
Tavu slikto sapni ar glāstu prom dzīšu. Tu Manas skumjas ar smaidu vienu. Pēc Manas rokas Tava miegā tver, un samiegojies skatiens meklē Manējo. Viens vienīgs miegains smaids un Mana sirds jau laimīgi smej.Es Tava drošā siena, Tu Mana saules baterija.
Zvīļ baltās smiltis solis liels, un blakus solīts sīciņš dej. Un maza roka pēc lielās ķer. Kļūs lielāks solītis, un plauksta augs. Un, skat, jau Tavam lielam solim blakus maziņš dies, un Tavu lielo plaukstu kāda maza tvers. Un Viņa laime mūžam būs Tavējā. Tāpat kā Tava manējā.
6 komentāru
Gandrīz apraudājos, cik jauki 🙂 Tādas ir tās mūža mīlestības "Un Viņa laime mūžam būs Tavējā. Tāpat kā Tava manējā." skaisti 🙂
Kolosāli..
Jā, mātēs un bērna mīlestība ir beznosacījuma mīlestība.
ĻOTI,ļoti,ļoti aizkustināja! Šo mīlestību pati esmu iepazinusi tikai šogad un esmu par to liktenim ļoti pateicīga. Tā ir brīnišķīga, bezgalīgi liela, netverami maiga un skaista mīlestība.
pārlasu un atkal aizpinkšķos, cik skaisti uzrakstīts!
Mīļi!