Vārda dienu svin: Osvalds, Arvils

Gundegas Repšes mazie memuāri

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Stāsti, noveles, miniatūras par dzīvniekiem, caur tiem atspoguļojot arī cilvēku un viņa iekšējo pasauli, latviešu rakstniecībā ir bijuši populāri jau ilgāku laiku. Par klasiku kļuvušas Regīnas Ezeras “Zooloģiskās noveles”, lasītāju atzinību iemantojis Vladimira Kaijaka garstāsts “Cilda”, arī citi rakstnieki bieži izmantojuši dzīvnieku tēlus aprakstītās problēmas labākai izpratnei un arī alegoriskam skatījumam.

Savā jaunajā prozas grāmatā “Vīrs tapīrs un citas radības” izcilā prozaiķe Gundega Repše piedāvā savu interpretāciju par latviešu “zooloģisko īsprozu”, sev raksturīgi vitālā un piesātinātā valodā daloties savās atmiņās, pārdomās, impresijās par noslēpumaino dzīvās dabas pasauli, par cilvēka un dzīvnieka mijiedarbības daudzveidīgajiem aspektiem. Grāmatā viju vijumis saslēdzas gan humora uzdzirkstījumi, gan poētiskā nots, kopā veidojot arī grāmatas ilustrācijās atspoguļoto siluetu ēnu spēli uz esamības logu rūtīm – spēli, kurā cilvēka un dzīvnieka pasaules nav nošķiramas viena no otras.

“Arī dzīvnieki ir cilvēka spoguļi,” raksta autore. “Uzmanīgi vērojot, tie skaidro paša evolūciju, smieklīgos priekšstatus par cilvēka noslēpumaino novietojumu kosmosā un sava rakstura krātiņā. Mans mācību process bijis un joprojām ir pārsteidzošs, vitāls un amizants. Atšķirībā no daudziem citiem dzīves skolotājiem, zvēri bijuši neizsmeļamas mīlestības avots un piepildījums.” Grāmatā izlasīsim gan autores atmiņas par saskarsmi ar dzīvniekiem (turklāt dzīvniekiem šī vārda visplašākajā nozīmē – šajā klasifikācijā ietilpinot gan maijvaboles, gan zirnekļus!)  bērnības un jaunības gados, gan dažādajiem veidiem, kādos tie joprojām turpina “iejaukties” rakstnieces dzīvē – izbrīnīt, ievainot, valdzināt, iedvesmot. Tieši šī iemesla dēļ pati rakstniece savus stāstus nodēvējusi par “mazajiem memuāriem”.

Dalīties.

Atstāt Ziņu