Padalieties lūdzu ar padomiem, kā lai es panāku, ka mans vīrs manī redz sievieti?
Neesmu ne neglīta, ne nolaidusies – pilnīgi normāla 42 gadu vaca mūsdienīga sieviete – tāpēc padomi par izskata uzlabošu un sevis mīlēšanu šoreiz nederēs. Bet sākšu savu sāpi no sākuma.
Esam precējušies gadus 13 un šo gadu laikā pa vienam vien sīkumam sakrājās diezgan daudz visādu neizrunātu problēmu, kas beigās veido jau palielu kamolu. Un kādā reizē pirms gada uzsākām sarunu – strīdu, kurā, laikam jau diezgan apzināti, pateicu dažas vīram nepatīkams lietas. Vīram drīz pēc tam bija jābrauc komandējumā uz 3 mēnešiem. Kad atbrauca – sapratu – kaut kas ir mainījies, uz maniem aicinājumie izrunāties – nereaģēja, vislaik bija sliktā noskaņojumā, aizbildinājās ar darbu un muguras sāpēm. Visu pavasari un rudeni strādāja otrā Latvijas malā – līdz ar to mājās bija tikai pa nedēļas nogalēm – tāpēc izturēju un centos saprast. Visu sadzīvī protams nesu viena pati – mums ir divi bērni, māja, dārzs… Bet rudenī vīrs sāka strādāt netālu no mājam un katru dienu bija mājās. To jau vairs nevarēju tik vienkārši pārdzīvot, arī attiecības ar bērniem viņam sāka reāli buksēt. Viņa attieksmes maiņu ar iepriekšminēto strīdu nesaistīju, biju to galīgi aizmirsusi, bet viņš izrādās apvainojās, ļoti! To es uzzināju tikai tad, kad pieķēru viņu sarakstē ar citu. Varbūt esmu naiva, bet tomēr ticu, ka nekā vairāk tur arī nebija. Mans bija ļoti grūti to visu aptvert, sparast, un arī piedot un no jauna sākt viņam uzticēties. Šobrīd mūsu attiecības ir noramlizējušās, bet runāt – izrunāties ar viņu nekad nav bijis viegli un arī šobrīd sarunas par un ap mūsu attiecībām vedās ļoti, ļoti smagi. Vienīgais ko esmu panākusi – attiecības ar to otru viņš ir pārtraucis un teicis, ka mīl mani un iet prom negrib. Tā nu mēs turpinam dzīvot – kā brālis un māsa. Uz visiem maniem mēģinājumiem kaut ko mainīt, atbilde ir apmēram šāda – tā kā bija pirms 10 gadiem tā nekad nebūs! Lai gan brīžiem kaut kas no bijušā pavīd. Bet tik pat ātri, kā pavīdēja, tik pat ātri pazūd. Vai tā ir apzināta rīcība – šobrīd pateikt nevaru.
Ko lai es daru? Kā lai panāku, ka vīrs skatoties manī atkal redz skaitu un iekārojamu sievieti?
Gribu, lai vīrs manī redz sievieti…
Dalīties.
5 komentāru
Tā ir – tiltu var sagraut vienā dienā, bet vienā dienā to noteikti atpakaļ neuzcelsi, vajadzēs mēnešus. Lai gan neesmu nekāds psihologs vai cits speciālists, bet pēc manas dzīves pieredzes, varu teikt,ka arī šajā gadījumā tev vajadzēs mēnešus ilgu pacietību un darbu ieguldīt no savas puses, ja vēlies šo jūsu tiltu uzcelt no jauna. Ko darīt? 1. Neieciklēties,kurš ir vainīgs pie radušās situācijas, un kuram kādi sānsoļi bijuši, vnk pieņemt to,ka tāda tagad ir, bet koncentrēties uz vēlamo situāciju (tātad jāsaprot vispirms,ko vēlies,bet cik saprotu- to jau Tu zini, vēlies skaistas attiecības ar savu vīru kā sievietei un vīrietim); 2. Mīli sevi, teici,lai tev to neiesaka, bet tomēr – nekoncentrējies uz viņu un jūsu attiecībām tiiiik ļoti un izmisīgi, vīriešus tas kaut kā atbaida, ci kesmu secinājusi, viņam patīk būt tam, kas nomedī, ļauj sevi vēlreiz nomedīt, bet pirms tam kļūsti par kārdinošu medījumu (tādā ziņā- ka pievērsies lietām,kas tev pašai patīk, pucē sevi, lutini sevi, atļaujies baudīt dzīvi un būt laimīga), un paralēli visam esi vienkārši sirsnīga sieva, kas rūpējas un no sirds uzklausa. Un izvairies no komandēšanas, indīgām piezīmēm utt. Es domāju, ka pēc laika rezultāti neizpaliks un viņš spers pirmo soli un tad ir ļoti būtiski to neatraidīt, bet pieņemt silti un mīļi 🙂 nu tā es domāju, nezinu precīzi tavu situāciju, bet to,kas vislabāk jums derēs jau droši vien pati zini labāk. Starp citu ieteiktu Tev no sirds izlasīt Ineses Prisjolkovas grāmatu 'Audzēt mīlestību', tā Tev var ļoti noderēt 😉
Atvaino,ka tā spriežu, bet… neicas,ka vīrietis dzīvo celibātā..ja jums nav tuvas attiecības, tad tās viņam noteikti ir kur citur ar kādu citu …vai arī viņam ir kāda veselības problēma,kuras dēļ viņš nevar/negrib,bet kaunas par to ar tevi runāt. Šādos gadījumos daudzi mūsu vīrieši labāk izliekas par pārgurušiem vai riebekļiem, bet neatklāj,ka ir problēmas ar savu mantību un varēšanu, jo tas viņuprāt ir pazemojoši un pazemo viņus kā vīriešus pašā būtībā. Nu katrā zoņā kaut kur tā problēmas sakne ir jāmeklē, jo vīrietis ilgstoši dzīvot bez seksa…nuu..nezinu tādu brīnumu, ja vien nav nodevies līdz ausīm darbam, tā ka ne dienu, ne nakti neredz, citādi neticas…